Zemgales reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs 25. maijā savas durvis apmeklētājiem vēra Jelgavā. Tā pamatfunkcijas – informēt un koordinēt ar ES struktūrfondu apguvi saistītus jautājumus.
Zemgales reģiona ES struktūrfondu informācijas centrs (RSIC Zemgale) 25. maijā savas durvis apmeklētājiem vēra Jelgavā. Tā pamatfunkcijas – informēt un koordinēt ar ES struktūrfondu apguvi saistītus jautājumus.
Vadlīniju tulki
Centra izveides mērķis ir veicināt informācijas pieejamību par ES struktūrfondiem un sekmēt pašvaldību, uzņēmēju, nevalstisku organizāciju un citu iestāžu aktīvu līdzdalību ES struktūrfondu projektu sagatavošanā un ieviešanā Zemgales reģionā. Tā stāstīja Raitis Vītoliņš, Zemgales attīstības aģentūras (ZAA) direktors.
Te tiek gaidīti interesenti ne tikai no Jelgavas, bet arī no Bauskas, Dobeles, Aizkraukles un citiem Zemgales rajoniem. Centrā ikviens bez maksas varēs iegūt informāciju par ES struktūrfondu sniegtām iespējām piesaistīt finansējumu projektiem, par jau atvērtiem projektu konkursiem. Apmeklētāji varēs uzzināt, cik līdzekļu tajos vēl pieejams, kādi ir projektu izstrādes nosacījumi, kā arī daudzus citus jautājumus. Paredzēta arī praktiska palīdzība, piemēram, veidlapu aizpildīšanā, projekta budžeta noformēšanā.
Konsultācijas sniegs projekta vadītāja Arta Kronberga, kas šajā jomā darbojas kopš 1998. gada. Viņa palīdzējusi tapt 15 projektiem, kuri simtprocentīgi saņēmuši atbalstu un ir realizēti. Savu palīdzību piedāvās arī projektu speciāliste dobelniece Inese Didže. Nākotnē laba projektu vadītāja varētu būt centra darbiniece Mairita Pauliņa. Konsultantes palīdzēs pareizi izprast norādītās vadlīnijas, tāpēc viņas labprātāk sevi sauktu arī par vadlīniju tulcēm.
Vienas pieturas punkts
RSIC Zemgale vēlas kļūt par vienas pieturas punktu informācijas un konsultāciju sniegšanā par ES struktūrfondiem, stāstīja A. Kronberga. Informācijas centrs iecerējis palīdzēt koordinēt sadarbību un veidot partnerību ar Nodarbinātības valsts aģentūru, Lauku atbalsta dienestu, Lauku konsultāciju un izglītības centru, ar jau izveidotiem ES informācijas punktiem, bibliotēkām un citām institūcijām. Arī ZAA mājaslapā internetā ir sadaļa par ES struktūrfondu apgūšanas iespējām. Plānota arī informēšana par iesniegtiem, apstiprinātiem un īstenotiem projektiem reģionā, par projektu ziņā aktīvākajām un kūtrākajām pašvaldībām.
Analizējot, cik aktīvi ES struktūrfondu finanšu līdzekļu piesaistē bijuši Zemgales reģiona pārstāvji, noskaidrojies, ka zemgalieši bijuši rosīgāki izglītības, nevis sociālajā jomā. Visvairāk līdzekļu izglītības attīstībā ieguldīts Jelgavā un Jelgavas rajonā. Viskūtrākie bijuši uzņēmēji, jo viņu aktivitāte Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) programmās ir vērtējama kā ļoti zema. Uzņēmējdarbības jomā no 20 projektiem, kas iesniegti LIAA, tikai divi ir no Zemgales (abi no Aizkraukles). Savukārt paši uzņēmēji pret Eiropas naudas saņemšanu ir diezgan skeptiski. “Laika trūkuma dēļ ar saviem dokumentiem netieku galā. Labāk pats no savas kabatas maksāju par darbinieka izglītošanu nekā eju cauri šiem milzīgajiem birokrātiskajiem labirintiem,” stāsta uzņēmējs Kārlis Strautnieks no Dobeles rajona.
Katrā pagastā – speciālists
Mairita Pauliņa norāda – lai veicinātu projektu pieteicēju aktivitāti, nepieciešams sagatavot projektu speciālistus. Pašlaik ir atbalstīts projekts “Zemgales pašvaldību kapacitātes stiprināšana efektīvas projektu vadības plānošanā un īstenošanā”. Tas paver iespējas izglītot 270 projektu speciālistus, aptverot katru pagastu un visus Zemgales rajonus. Tas nozīmē – katrā pagastā būs viens izglītots grāmatvedis un viens projektu rakstītājs, stāsta M. Pauliņa.
ES informācijas centrs Zemgales attīstības aģentūras paspārnē izveidots, Finanšu ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda nacionālo programmu. Tā izveidei – telpu remontam un iekārtošanai – un darbības sākšanai atvēlēti 39 000 latu. Informācijas centri tiek veidoti arī pārējos reģionos.
