Dzīvojam ļoti bīstamā laikā, kad partiju solījumi un šķietamā gādība par pavalstniekiem birst kā meteoru šķembas un mūsu, vēlētāju, galvās tie var radīt pilnīgu haosu.
Dzīvojam ļoti bīstamā laikā, kad partiju solījumi un šķietamā gādība par pavalstniekiem birst kā meteoru šķembas un mūsu, vēlētāju, galvās tie var radīt pilnīgu haosu. Vajag daudz gudrības, lai saglabātu vēsu prātu un paliktu pie savas pārliecības.
Ļoti dāsnas kļuvušas partijas, kurām pašlaik pieder vara. Ceturtdien plenārsēdē otrajā lasījumā akceptētas papildu atzīmējamas dienas – ceļā uz atgriešanos ir Starptautiskā sieviešu diena, akcentējami pareizticīgo un vecticībnieku Ziemassvētki, runa ir par jūras svētkiem. Deputāti atbalstījuši priekšlikumu par svinamu noteikt Lielo Māras dienu, bet svētkus, kas iegadījušies brīvdienās, kompensēt ar citām atpūtas dienām. Debates turpināsies nākamnedēļ, 31. maijā, kad pirmsvēlēšanu izšķērdības trakumā varētu iebalsot, piemēram, tēvu dienu, dzirdēts arī par ceļu negadījumos bojā gājušo piemiņas dienu… Cik sen tas bija, kad politiķi sūrojās – mums esot par daudz to atceres, īpaši jau sēru dienu.
Pēc ieciklēšanās “nāves punktā” pēkšņi aktualizējies komunistiskā režīma upuru pieminekļa jautājums. Tam veltīta konference ceturtdien notika Kara muzejā Rīgā. Piemineklim vieta beidzot atvēlēta pie Okupācijas muzeja. Lai saglabātu saturisko vienotību, ieceres autori uzskata, ka tas būtu veltījams arī nacisma upuriem, pret ko iebilst padomju laikā politiski represēto organizācijas. Noklausoties konferences stundu garo pārskatu Latvijas Radio, pat pēc publicistes un 1949. gadā izsūtītās Andas Līces uzstāšanās paneļdiskusijā nekļuva skaidrs, kam tad galu galā piemiņas ansamblis būtu veltāms – vai tiešām vairākkārt pieminētiem noziedzīgajiem režīmiem? Pieminekļa ideju konkursu izsludinās tikai pēc 9. Saeimas vēlēšanām, sacīja kultūras ministre Helēna Demakova. Tas, protams, mazina atbildību, jo vēlēšanu iznākums ir miglā tīts.
Otrdienas, 23. maija, datums manā un, ticu, vēl daudzu baušķenieku kalendārā ir un būs iezīmēts melnā krāsā. Šajā dienā sākās kārtējās degvielas uzpildes stacijas būvdarbi, šoreiz ar prātu neaptveramā vietā – Bauskas centrā. Pašlaik autobraucēji nejūtas traucēti, bet kājāmgājējiem posms no universālveikala līdz Pionieru ielai ir un, jādomā, būs uz visiem laikiem slēgts.
Tās pašas dienas vakarā dvēseles līdzsvaru atjaunoja Nīderlandes Karaliskā simfoniskā orķestra koncerts izcilā latvieša Marisa Jansona vadībā. Dienu vēlāk bija vēl viens saulains un vējains notikums – Rundāles pils svinēja 270. dzimšanas dienu.
Tādi ir notikumi divslāņu realitātē – garīgajā un mantiskajā – pēdējā gan nospiedošā pārsvarā. Mantas kults pamazām sagandē mūsu apziņu, un ne vienam vien visa dzīves jēga ir tajā.
Kaut gan Nīderlandes karaliene Beatrikse Latvijā viesojās trīs dienas, viņas personība ar Monas Lizas smaidu palika īsti neatklāta. Kā jau visi vecās Eiropas valstu varenie, arī Beatrikse neaizmirsa pamācīt Latviju minoritāšu jautājumā, protams, Nīderlandes skatījumā. Trīs dienas mūsu valstī pavadīja Krievijas Pareizticīgās baznīcas Patriarhs Aleksijs II pēc Vairas Vīķes-Freibergas ielūguma tautu un valdību tuvināšanās nolūkā.
Sestdien par Latvijas Pirmās partijas vadītāju bez konkurences kā labajos senajos laikos ievēlēts Ainārs Šlesers, nomainot Juri Lujānu. Partijas kongresu ar klātbūtni pagodinājis arī kardināls Jānis Pujats. Savukārt baušķenieki visai labvēlīgi uzņēma “Jaunā laika” pirmsvēlēšanu sūtņus – Sandru Kalnieti un partijas līderi Einaru Repši. Vēlēšanu aģitācija ir tikpat neizbēgama kā degvielas uzpildes staciju būvniecība Bauskā.
