Pavasarim nepiedien skumjas, bet, dzīvojot Bauskā, nevaru neskumt. Vērojot, kas notiek ar pilsētu, saprotu, ka neko nenozīmē iedzīvotāju griba, vēlēšanās, pat ja tūkstošiem parakstu apliecināta.
Pavasarim nepiedien skumjas, bet, dzīvojot Bauskā, nevaru neskumt. Vērojot, kas notiek ar pilsētu, saprotu, ka neko nenozīmē iedzīvotāju griba, vēlēšanās, pat ja tūkstošiem parakstu apliecināta.
Būvlaukums veikala “Rimi” priekšā ir norobežots. Top degvielas uzpildes stacija. Par to laikraksta interneta versijas mājaslapā kāds raksta: “Kur demokrātija, kur Normunda un komandas vāktie tūkstoši parakstu? Tam ir nulles nozīme? Kas notiek ar vakarskolu? Kam tas viss ir izdevīgi? Izskatās pēc vienām vienīgām politiskām intrigām un korupcijas. Man rodas tāda doma – cienītie deputāti, varbūt nosauciet cenas, lai mēs, iedzīvotāji, varam nopirkt kādu sev (pilsētai) labvēlīgu lēmumu!”
Arī es gluži vienkārši jūtos slikti, redzot Bauskas domnieku bezspēcību naudas varas un bezkaunības priekšā. Pat negribas teikt “mūsu deputātu”, jo viņi nav manējie, ja šādi var spriest, lemt un notiekošo pieļaut.
Pagājušajā nedēļā cilvēki zvanīja uz laikraksta redakciju, lūdzot, lai taču ko darām. Kāds ieteica izveidot iniciatīvas grupu un vērsties pret pašvaldību tiesā. Viens vīrs bija pat gatavs pret DUS celtniecību protestēt, sākot bada streiku pie pilsētas Domes. “Lai brauc, uzklausa, filmē un fotografē, nekaunos par to, ka man ir savs viedoklis. Lai kaunas tie lēmēji, nevēlos pieredzēt tālāku Bauskas izpostīšanu,” saka vīrietis pensijas gados, kurš visu mūžu strādājis vienā no pilsētas uzņēmumiem.
Pirms gadiem, kad tieši tāpat īstenošanai tuvojās Kalna ielas rekonstrukcijas projekts, protestētāji griezās no ministrijas ministrijā, Saeimā, lūdzot ieklausīties un izprast, ko šāda maģistrāle nozīmēs mazai pilsētai. Izteikties ļāva visiem, pie mums taču demokrātija, bet vērā neņēma neko. Nu redzam, kas notiek – kā milzu vilciena bezgalīgi sastāvi caur Bausku dienu un nakti brāžas kravvedēji, kuri nepiebremzē pat pie gājēju pārejām. Kurš kaut ko tādu gribēja novēlēt manai dzimtajai pilsētai? Vai tā ir attīstība, augšupeja, ja esam kļuvuši par putekli pie Eiropas riepām?
Kam Bauskā vispār ir vajadzīga sabiedriskā apspriešana pirms svarīgu objektu celtniecības? Acīmredzot pareizi dara tie, kuri tajās nepiedalās. Kāpēc tērēt laiku un nervus, kaut ko stāstot, cenšoties pierādīt, strīdoties ar tiem, kuri sacīto tāpat neņems vērā? Šī demokrātijas spēle notiek tikai laukuma mūsu pusē. Lēmējiem tā vajadzīga vienīgi ķeksīša dēļ. Viss jau ir izlemts. Bez mums.
