Latvijas Pašvaldību savienības 16. kongresā pieņēma vietvaru attīstības vadlīnijas un vairākas rezolūcijas.
Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 16. kongresā pieņēma vietvaru attīstības vadlīnijas un vairākas rezolūcijas.
Bauskas rajona Padomes priekšsēdētājs, LPS valdes loceklis Aivars Okmanis, skaidro, ka Ērgļos (Madonas rajons) 19. maijā pieņēma vispārīgos pašvaldību attīstības vadlīniju principus. Tos iepriekš rūpīgi izvērtēja. LPS līdz nākamā gada kongresam izstrādās rīcības programmu. Tā un pašvaldību attīstības vadlīnijas būs jaunie savienības darba plānošanas dokumenti.
Izsver svarīgāko
Vietvaru vadītāji rezolūcijā par Eiropas Savienības (ES) fondiem 2007. – 2009. gadam piekrita, ka izglītības infrastruktūras investīciju programmā jāiekļauj visas vispārizglītojošās mācību iestādes. Savukārt, ja ar ES fondu investīcijām atbalstītu pašvaldību un valsts 2. šķiras ceļus, nepieļautu to sabrukumu.
Vēl šie ES ieguldījumi vajadzīgi pašvaldību ūdens un kanalizācijas saimniecībai, kā arī sociālo jomu uzlabojumiem. Proti, darbinieku izglītošanai un infrastruktūras uzlabošanai.
Grib palielināt atbildību
LPS 16. kongresa nozīmīgākā tēma un pieņemtā rezolūcija bija lūgums samazināt birokrātiju. Kongresa dalībnieki aicināja politiķus, valsts pārvaldes, vietvaru amatpersonas atteikties no sīka katra darbinieka veikuma apraksta, tā vietā radīt jūtamāku viņu rīcības brīvību. Pašvaldību vadītāji paredz, ka tad būtu lielāka atklātība un informācijas pieejamība. Turklāt rezolūcijā rosināts samazināt kontrolējošo iestāžu un koleģiālo lēmumu skaitu. Tas palielinātu amatpersonu atbildību. Vienkāršoti likumi, Ministru kabineta (MK) noteikumi, vietvaru saistošie noteikumi ļaudīm būtu saprotamāki, kā arī vieglāk izpildāmi. Vēl nozīmīgi ir vērtēt amatpersonu darbības kvalitāti pēc sasniegtā rezultāta.
Atbalstu birokrātijas samazināšanai kongresā pauda arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis un ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pievērsa uzmanību, ka pārvaldes institūcijām tērē pārāk daudz lielus līdzekļus. Lai tās uzturētu, nepietiks nodokļu maksātāju naudas. Turklāt A. Jaunsleinis kritizēja pie varas esošos politiskos spēkus par neskaidru un netaisnu līdzekļu sadali pašvaldību investīciju projektiem, lielāko daļu atvēlot valsts budžeta grozījumos. Viņš to nosauca par politisko korupciju. Tādēļ vietvaru darbu nav iespējams plānot. Turklāt LPS vadītājs bija nesaudzīgs pret novadu veidošanas reformas bremzētājiem.
Ierosina racionālus priekšlikumus
Pārējās rezolūcijas bija saistītas ar pašvaldību vēlēto amatpersonu sociālām garantijām un valsts atbalstu pašvaldībām dzīvokļu jautājumu risināšanā. Tajā LPS kongresa dalībnieki ierosināja vairākus racionālus priekšlikumus. Viņi aicina Saeimu atjaunot pašvaldību pirmpirkuma tiesības uz dzīvokļiem, kā arī nepagarināt dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas termiņu. Savukārt MK vajadzētu palielināt līdzekļu apjomu mērķdotācijām dzīvokļu būvniecībai un mājokļu atbrīvošanas pabalstiem. Turklāt valdībai būtu jāparedz līdzfinansējums dzīvokļa pabalsta kompensācijai utt.
