Skaistkalnes pagasta padomes sēdēs darba kārtībā regulāri ir jautājumi par pašvaldības atteikšanos no zemes pirmpirkuma tiesībām – tik aktīvs kļuvis nekustamo īpašumu tirgus.
Skaistkalnes pagasta padomes sēdēs darba kārtībā regulāri ir jautājumi par pašvaldības atteikšanos no zemes pirmpirkuma tiesībām – tik aktīvs kļuvis nekustamo īpašumu tirgus.
Lielākais darījums pēdējā laikā bijis par 32 tūkstošiem latu, saka pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Kalniņš.
Īpašnieki mainās strauji
Dažas platības jau vairākas reizes gājušas no rokas rokā. Gar Mēmeli gandrīz vairs neesot, ko pārdot – tik pieprasīti ir zemesgabali pie ūdeņiem, cenas par tiem arī iespaidīgas. Pašvaldībā lēš, ka vidēji par vienu zemes hektāru īpašnieki prasot tūkstoš latu. Tā jāuzskata par labu cenu, jo šajā pusē nav auglīgākie lauki.
Pagasta izdevīgā ģeogrāfiskā situācija, proti, nelielais attālums līdz galvaspilsētai, asfaltētā šoseja un pietiekami sakārtoti lauku ceļi pievilina pircējus. Ne tik sen, piemēram, kāds rīdzinieks iegādājies īpašumu pie Ānmēmeles muižas, un jau pamanāms, ka jaunais saimnieks gādā par sakoptību.
Aktīvais zemes tirgus veicinājis nekustamā īpašuma nodokļu samaksas disciplīnu. Pagasta padomes darbiniece Daiga Hāne teic, ka ir tikai pāris lielāku parādnieku, kuriem pieder īpašumi Skaistkalnes pagastā, bet paši dzīvo ārzemēs.
Muižas parks atdzīvojas
Mēmelē beidzot sastingums būs pārvarēts, spriež J. Kalniņš. Senais muižas parks īpaši sakopts šajā pavasarī. Priekšsēdētājs vairākkārt piemin Skaistkalnes sieviešu kluba “Mēmelīte” aktivitāti, kas skar ne tikai centru. Mēmeles labā krasta skaistā dabas stūrīša sakopšanā iesaistīti arī bezdarbnieki, ģimenes, kurām ir mazi ieņēmumi. Vietējie ļaudis nav stāvējuši nomaļus. Parks pamazām zaudē džungļiem līdzīgo tēlu. Kā pārlaicīgs simbols šeit skatāma stārķa ligzda vecumvecā brūkošā kokā.
Ānmēmeles muiža ir viens no īpašumiem, kas pieder pašvaldībai, un ir ierakstīta Zemesgrāmatā. Priekšsēdētājs par šo objektu tāpat raizējas. Senajā ēkā patlaban atrodas veikals, un piecos dzīvokļos ir iemītnieki. Diemžēl viņus nevar nosaukt par priekšzīmīgiem komunālo rēķinu maksātājiem. Celtnes liktenis paliek pašvaldības ziņā, galvenais esot nomainīt jumtu.
Pavisam netālu atrodas kādreizējā Saules muiža, kuras īpašnieki nedzīvo Skaistkalnes pagastā. Taču viņi rūpējas, lai apkārtne būtu sakopta. Daudz bēdīgāk ir ar Skaistkalnes dzirnavām. Tās savulaik tika nopirktas ar domu uz Mēmeles būvēt mazo HES. Kad plāns neguva apstiprinājumu, īpašnieks par tām vairs negādā.
Līkloči pēc Zemesgrāmatas
Īpašs gadījums ir Skaistkalnes tautas nams, kur ieguldīts daudz pašvaldības līdzekļu, jo ir saremontēts jumts, ielikta grīda, veikts iekštelpu kosmētiskais remonts. Šovasar paredzēts nomainīt logus. Pagasta padomei jau divus gadus neizdodas panākt, lai šo objektu ierakstītu Zemesgrāmatā. Šī iemesla dēļ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests Skaistkalni neapstiprināja par profesionālo ugunsdzēsēju atbalsta punktu. Arī projektu līdzekļus nevar piesaistīt nesakārtoto īpašuma attiecību dēļ.
Vietvaras priekšsēdētājs atklāj garo ceļu: “Ir konstatēts fakts, ka šī celtne 1939. gadā piederējusi Skaistkalnes pagasta izglītības biedrībai. Kaut arī pašvaldība visu laiku apsaimniekojusi ēku, mēs nespējam kļūt par tās īpašniekiem. Divu gadu laikā ir bijis līkloču ceļš dažādās instancēs, arī līdz Augstākajai tiesai. Tā Bauskas Zemesgrāmatu nodaļas noraidījumu atzina par pamatotu. Esam vērsušies Kultūras ministrijā, kas mums norādīja doties uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju. No šejienes mums ieteica par šo lietu interesēties Valsts nekustamo īpašumu aģentūrā, no kurienes kopš pagājušā gada jūlija atbildes nav. Šogad atkal esam vērsušies pašvaldību lietu ministrijā.”
Pagastam tā arī nav skaidra tautas nama nākotne. J. Kalniņš bilst: “Varbūt jāatjauno kādreizējā izglītības biedrība, lai pašvaldība, ieguldot tik daudz naudas tautas namā, beidzot to varētu dabūt savā īpašumā un ierakstīt Zemesgrāmatā.”
Skaistkalnē ir vēl dažas ēkas, kam nav noteikta statusa, un tādējādi īpašumi netiek pilnvērtīgi apsaimniekoti. Vidusskola gan nodota pašvaldības bilancē.
Akas aprīko ar spiedkatliem
Kopsaimniecībām likvidējoties, laukos daudzviet radušies sarežģījumi ūdensapgādē. J. Kalniņš teic, ka piecas akas un maģistrālie ūdensvadi, un kanalizācija tāpat ir pagasta īpašums. Šie objekti savulaik pārņemti no bilances uz bilanci.
“Šajā gadā visas piecas artēziskās akas ir aprīkotas ar spiedkatliem. Tas nozīmē, ka ūdensapgādē varēs ekonomēt līdzekļus. Disciplinētākie komunālo pakalpojumu maksātāji ir bijušās putnu fabrikas ciematā. Tādēļ šeit, saņemot Vides fonda atbalstu, sākta ūdens atdzelžošanas sistēmas ierīkošana. Tās izmaksas kopumā būs desmittūkstoš latu, pašvaldības daļa – četri tūkstoši. Projekta pieteikumu Vides fondam sagatavoja pagasta attīstības plānotāja Liene Kalberga,” stāsta pašvaldības priekšsēdētājs. Atbildīgais par ūdenssaimniecību pagastā ir Aivars Kārkliņš.
