Bijušais Dāviņu pagasta Lambārtes luteriskās baznīcas krogs, pašlaik mājas «Upmaļi», glabā daudzas aizgājušo laiku liecības.
Bijušais Dāviņu pagasta Lambārtes luteriskās baznīcas krogs, pašlaik mājas “Upmaļi”, glabā daudzas aizgājušo laiku liecības.
Par tām piekrita pastāstīt bijusī Bauskas vakara vidusskolas vēstures pedagoģe Ārija Krezevska. Tikai nelielu daļu no vecajiem priekšmetiem var ieraudzīt un par tiem izlasīt “Bauskas Dzīves” lasītāji.
Lambārtes luteriskās baznīcas krogs celts 19. gadsimta 80. gados. Bijušās lambārtietes, pašlaik baušķenieces Ārijas Krezevskas vecāki Alfons un Anna tajā sākuši saimniekot pēc Pirmā pasaules kara. Tad jaunā zemnieku saimniecība un mājas pārdēvētas par “Upmaļiem”. Tās patiešām atrodas upes malā. Aiz saimniecības ēkas tek Iecaviņa.
Kalpo joprojām
Ņemot vērā māju senumu, tur saglabājušās daudzas vēstures liecības. Uz vecās mājas grāmatas neierastā vārdu kārtībā vecajā drukā minēts: “Mājas grāmata/ Baznīcas kroga/ Misas pagasta/ Bauskas apriņķī”. Sadzīves lietu glabāšanai vēl joprojām kalpo kroga virtuves trauku skapis un pagājušā gadsimta sākuma drēbju skapis.
Skolas lādīte izgatavota 19. un 20. gadsimta mijā. Ārija Krezevska atceras, ka to viņas mamma devusi līdzi brālim Jānim uz Dugānes skolu (netālu no Vecumnieku pagasta Misas). Uz nedēļu ilgo prombūtni māte dēlam salikusi tīras drēbes un pārtiku.
Kafija no ozolzīlēm
Iepriekš minētās lietas “Upmaļos” glabājas koridorā, taču pagājušā gadsimta 30. gadu trauku bufete gan vēl atrodas goda vietā virtuvē. To Ārija Krezevska ieguvusi no mātes māsas Mildas Tēraudas mājām, kad viņa 1945. gadā apcietināta un izsūtīta uz Sibīriju. Savulaik “Upmaļu” zemnieku saimniecības zeme sniegusies līdz pat bijušai Lambārtes pienotavai. Tā cara laikā bijusi pagasta magazīna jeb noliktava. “Pie magazīnas mammas brālis Kārlis Tērauds ar manu tēvu uzbūvēja Mildas tantei māju. Tajā viņa ierīkoja veikalu,” atceras pensionāre.
“Upmaļos” saglabājušās dažādu gadu un konstrukciju petrolejas lampas, pajūga ilkss zvaniņš, Latvijas laika galda pulkstenis, neliela kroga kafijas kanna no alvas, kafijas dzirnaviņas utt. Ārija Krezevska stāsta, ka pagājušā gadsimta sākumā šis dzēriens gatavots no dažādām izejvielām: “Sagrauzdējām miežus un sažāvējām sasmalcinātas cukurbietes. Tos sajaucām un samalām kafijas dzirnaviņās. Tāda bija tolaiku kafija. Vēl mēdza sažāvēt un samalt ozolzīles.”
Pletīzeris un abrkasis
Savulaik saimniecībā lieti noderējis rīks, ar kuru atdalīja linus no pakulām, pudeles korķu dzenamā ierīce, desu bāžamais, lizes, ogļu pletīzeris, abrkasis utt. Ar pēdējo darbarīku pēc katras maizes cepšanas rūpīgi izkasīta abra. No palikušās mīklas uztaisīts mazs kukulītis. Tas nākamajā reizē izmantots par ieraugu.
Arī “Upmaļu” ēkas un skaistā apkārtne ir ievērības cienīgas. Māja un saimniecības ēka celtas no sarkaniem ķieģeļiem. apkārtnē aug milzīgas liepas un citi simtgadīgi koki. Savukārt mājas virtuvē vēl saglabājusies maza daļiņa vecās sarkano ķieģeļu grīdas.
