“Latvijas Zaļais punkts” ar ražotāju atbildības sistēmas dalībnieku finansiālu atbalstu kampaņas “Izsmēķis – mīna ar laika degli” ietvaros piešķīris 43 pašvaldībām 172 izsmēķiem paredzētas atkritumu urnas, vienlaikus atgādinot, ka izsmēķus drīkst izmest jebkurā nešķiroto atkritumu tvertnē, kas tostarp plaši pieejamas publiskai lietošanai. Četras urnas atvēlētas Bauskas novada pašvaldībai, portālu informēja “Latvijas Zaļā punkta” pārstāve Alise Zvaigzne.
Viņa atzīmē, ka pašvaldību uzdevums ir nodrošināt tvertņu izvietošanu un pēc tam arī apsaimniekošanu, tostarp atbilstoša tehniskā stāvokļa uzturēšanu. Bauskas novada pašvaldība informējusi, ka urnas atradīsies Bauskā, Uzvaras ielā 6, Iecavā, Skolas ielā 4-40, Rundālē, Pilsrundāle 1, kā arī Vecumniekos, Rīgas ielā 29.
Atkritumu urnu trūkumu kā galveno iemeslu, kāpēc izsmēķi netiek izmesti atkritumu urnās, bet gan nomesti, kur pagadās, min 52% smēķētāju Latvijā, liecina “Latvijas Zaļā punkta” aptaujas dati.
Latvijā ik gadu pārdod divus miljardus tradicionālo cigarešu. Katra cigarete ir aprīkota ar filtru, kas sver 0,02 gramus. Pēc cigaretes izsmēķēšanas pāri paliek izsmēķis – cigaretes filtrs, kas smēķēšanas procesā ir piesūcies ar svinu, arsēnu, benzolu un citām cilvēka veselībai un videi toksiskām vielām. Tātad pāri paliek ap 400 tonnu indīgu izsmēķu gadā. Liela daļa no tiem nekad nenonāk atkritumu poligonā, bet gan tiek nomesti, kur pagadās, – uz ielas, parkos, mežos, pludmalēs, kaut arī 85% smēķētāju piekrīt, ka izsmēķi rada vides piesārņojumu.
“Sliecos domāt, ka milzīgā atšķirība starp smēķētāju uzskatu, ka cigarešu izsmēķi ir atkritumi, un paradumiem, tos izmetot, kur pagadās, liecina, ka šajā problēmā nav vainojams ne atkritumu urnu trūkums, ne citi ārēji apstākļi, bet gan pašu cilvēku attieksme. Smēķēt vai nesmēķēt – tā ir katra paša izvēle, tomēr neizmest izsmēķus, kur pagadās, – to gan vajadzētu uztvert kā pienākumu. Mēs nākam soli pretī un piedāvājam pašvaldībām papildus izvietot izsmēķu konteinerus, kas ražoti Latvijā un veidoti tā, lai cigareti tajās varētu gan droši nodzēst, gan izmest, nebaidoties par aizdegšanās risku,” stāsta “Latvijas Zaļā punkta” direktors Kaspars Zakulis.
Izsmēķus drīkst izmest arī pašvaldībās līdz šim izvietotajās publiskajās atkritumu urnās, kā arī parastās nešķiroto sadzīves atkritumu tvertnēs, pirms tam cigareti rūpīgi nodzēšot. Izsmēķus nedrīkst izmest nevienā no šķirotajiem atkritumiem paredzētajiem konteineriem.
Šobrīd izsmēķu savākšanas mērķis nav pārstrāde otrreizējās izejvielās, jo atbilstošas pārstrādes tehnoloģijas pagaidām nav. Tie nav ne papīrs, ne vate, ko varētu vienkārši pārstrādāt. 98% izsmēķa sastāv no celulozes acetāta, kas dabā nesadalās. Toties izsmēķi lieti noder siltumenerģijas iegūšanai, tos sadedzinot, kas notiek ar lielāko daļu pilsētas publisko atkritumu urnu satura.
Nevajag pārspīlēt.
Katrai apvienībai pa vienai. Diži.
Vienu pie domes speciāli Mačekam
Sūdīgajos krievu laikos pilsētā ik pēc divām mājām pie sienas bija piestiprinātas apaļas atkritumu savākšanas buņdžas. Tagad 30 gadu pēc… Esam nabadzīgi.
Tikai četras urnas? Jāiesaista Eiropas fondi un Pasaules Banka.