Lai pievērstu darba devēju uzmanību Nodarbinātības valsts aģentūras rūpju lokā nonākušam darba meklētājam, maijā tiek īstenota reklāmas un informatīvā kampaņa «Darba devēj, dod darbu!».
Lai pievērstu darba devēju uzmanību Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) rūpju lokā nonākušam darba meklētājam, maijā tiek īstenota reklāmas un informatīvā kampaņa “Darba devēj, dod darbu!”.
NVA sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ilona Jurševska norāda – tās mērķis ir lauzt stereotipu, ka NVA var piedāvāt tikai mazkvalificētu darbaspēku bez atbilstīgas izglītības. Tas ne vienmēr atbilst patiesībai, jo ļoti daudz cilvēku, piemēram, izvēloties mainīt nodarbošanos, darba meklēšanas periodā reģistrējas NVA un izmanto iespēju saņemt bezdarbnieka pabalstu. Liela daļa no viņiem ir speciālisti ar augstāko izglītību.
Pretrunīga situācija
NVA direktors Ringolds Beinarovičs norāda, ka pēdējā laikā izskan darba devēju neapmierinātība ar darbaspēka trūkumu valstī. Tomēr tajā pašā laikā Latvijā pēc statistikas datiem šī gada 31. martā bija reģistrējušies 78 759 bezdarbnieki un darba meklētāji jeb 7,4% ekonomiski aktīvu Latvijas iedzīvotāju. Šīs pretrunīgās situācijas iemesli – nereti neadekvāta darba samaksa, neapmierinoši darba apstākļi un vide, darba devēja diskriminējošā attieksme pret padotajiem utt. Daudzi Latvijas iedzīvotāji nonāk grūtas izvēles priekšā – atrast piemērotu darbu dzimtenē vai meklēt iespējas ārvalstīs.
Direktors atzīst, ka darba attiecības ir komplicēts komunikācijas modelis un ne jau visi gatavi doties peļņā uz ārzemēm. Nodarbinātības valsts aģentūra vēlas palīdzēt atrast īsto darbinieku un darbavietu tepat, Latvijā.
Pieprasītākie – pavāri
Daudzviet Latvijā izveidojusies sarežģīta situācija. Bauskas rajonā kritisks stāvoklis nav, taču apstākļi ir līdzīgi kā citur. NVA Bauskas filiāles vadītājas vietniece Igunda Bēmane norāda, ka pagājušajā mēnesī rajonā reģistrēti 1800 bezdarbnieki, tajā pašā laikā datu bāzē bija atrodama 141 vakance. Lielākoties tas ir mazkvalificēts darbs ar zemu atalgojumu.
Ievērojama daļa darba piedāvājumu mūsu rajonā ir ar minimālo algu. Ir grūti motivēt cilvēkus strādāt par šādu samaksu. Piemēram, viena no pieprasītākajām profesijām Bauskas rajonā ir pavārs. Šo amatu piedāvā apgūt gan Saulaines profesionālajā vidusskolā, gan arī NVA organizētos kursos. Taču tāpat mūsu pusē nemitīgi trūkst pavāru. Iespējams, vainojama mūsu rajonā piedāvātā darba samaksa par attiecīgu slodzi. Tāpēc nav brīnums, ka daudzi izvēlas meklēt darbu galvaspilsētā vai ārzemēs, spriež I. Bēmane.
Var publicēt vakances
Pašlaik NVA sākusi darba devēju aptauju, lai noskaidrotu, vai tuvākajā laikā nav gaidāmas kādas vakances, vai kāds speciālists nav nepieciešams pašlaik. Aptauja ilgs vēl aptuveni mēnesi. NVA Bauskas filiāles statistiķe Rita Lastiņa norāda, ka rajonā tiks iztaujāti vairāk nekā 100 darba devēji.
Patlaban, lai reģistrētu vakances, darba devējiem pietiek piezvanīt vai nosūtīt faksu uz kādu no vietējām NVA filiālēm. Vakances var ierakstīt arī NVA mājaslapā. Lai gan programma pašlaik darbojas pārejas režīmā, visi darba devēji tiek aicināti publicēt savas vakances arī šeit, jo ik dienu mājaslapu apmeklē aptuveni 1500 darba meklētāju.
Pašlaik notiek aktīvs darbs, lai izveidotu ērtu, visus Latvijas reģionus un profesijas aptverošu CV un vakanču datu bāzi. Ieviešot jauno bezdarbnieku uzskaites un reģistrēto vakanču informācijas sistēmu (Burvis), atrisināsies ne tikai informācijas plūsmas efektivitāte starp darba devēju un bezdarbnieku, bet tiks izveidota Latvijas mēroga darba devēju reģistrēto vakanču datu bāze.
Lai uzlabotu informācijas apmaiņu starp darba meklētājiem un darba devējiem, apjomīgā CV un vakanču datu bāze tiks integrēta NVA mājaslapā, kas nodrošinās brīvo darba vietu un darba meklētāju CV publicēšanu internetā. NVA šādu pakalpojumu sāks nodrošināt jau nākamgad.
“Patlaban NVA datu bāzē ievietotās vakances ir pieejamas arī drukātā veidā NVA filiālēs un darba informācijas kabinetos. Tos ik mēnesi apmeklē vidēji 160 000 cilvēku. Tāpēc aicinu darba devējus līdzās sludinājumiem presē ievietot informāciju par vakancēm arī mūsu datu bāzē. Lai to darītu, nepieciešama vien pilsoniskā griba un vēlme būt atbildīgiem par darbaspēka resursu attīstību mūsu valstī,” uzsver R. Beinarovičs.
