Mūsu laikrakstā 5. maijā publicētā ziņa par vēl viena lielveikala atvēršanu Bauskā radījusi avīzes interneta versijas lasītāju diskusiju.
Mūsu laikrakstā 5. maijā publicētā ziņa par vēl viena lielveikala atvēršanu Bauskā radījusi avīzes interneta versijas lasītāju diskusiju. Spriests galvenokārt par optimālu veikalu skaitu, par draudiem, ko vietējiem mazajiem īpašniekiem radīs kārtējais lieltirgotājs. Protams, piedāvāto preču cena un daudzveidība būs noteicošās pircēju vēlmei doties uz lielveikalu vai arī apmeklēt mazu, mājīgu tirgotavu. Žēl, ka šajā nevienlīdzīgajā nežēlīgās konkurences cīņā mūsu bodnieki palikuši bez pašvaldības vai citu vietējo likumdevēju atbalsta. Tomēr satraukumam varbūt arī nav pamata, jo līdztekus cenai, preču klāstam svarīgs ir vēl kāds komponents – pārdevēju darba kvalitāte, arī attieksme pret pircēju.
Internetā ielūkojoties, komentāru klāsts ir jo bagātīgs. Dažreiz gan šķiet, ka rakstītāji “uzsēdušies” vienam veikalam vai pakalpojumu uzņēmumam un nu tik zāģē, zāģē, par objektīvo realitāti pavisam aizmirstot. Konstruktīva kritika pārvēršas personības apvainošanā, kuru ir grūti pieņemt. Tomēr nevienam saprātīgam cilvēkam nebūtu par to jāuztraucas, jo anonīmais internets, kā zināms, pacieš visu.
Tajā pašā laikā par dažiem komentāriem būtu vērts padomāt tirgotavu saimniekiem. “Kad iegāju veikalā, pārdevēja demonstratīvi skatījās televizorā hokeju. Mani viennozīmīgi pārņēma sajūta: lasies prom,” tā raksta kāds pircējs. Ir gan arī citāds skaidrojums, pat padoms veikalnieka un pircēja attiecību modelim. “Es tomēr pieturos pie viedokļa, ka dialogu pārdevējs un pircējs veido divi cilvēki. Nevar ieiet veikalā ar domu – es esmu viss, un man vajag, lai pārdevēja izklājas manā priekšā,” liela daļa taisnības ir arī šim rakstītājam.
Labvēlīgu atsauksmju trūkums nebūt neliecina, ka visas pārdevējas ir nelaipnas pircēju nīdējas. Nācies dzirdēt daudz labu vārdu par vairākiem Bauskas veikaliem, starp citu, tieši mazajām tirgotavām. Zvanot un rakstot lasītāji teikuši labus vārdus par “Apavu namiņā”, “Pagrabiņā”, “Bauskas klēts” veikalā strādājošajiem.
Varbūt tieši pārdevēja personība būs tas apslēptais trumpis, kurš ļaus konkurences cīņā izdzīvot mazajām bodītēm. Jā, un arī tirgotāja profesionalitāte, tostarp gadu gaitā uzkrāta pieredze.
Ar smaidu atceros gadījumu, kuru nesen piedzīvoju “Rimi” lielveikalā, kādā apavu pārdošanas nodaļā. Vēloties nopirkt kurpes, nedaudz patincināju pārdevēju – vizuāli ļoti pievilcīgu jaunu meiteni. Taču pēc vairākiem jautājumiem par apavu izcelsmi, materiāliem, kādi izmantoti, izdzirdēju atbildi, par kuru, protams, var tikai pasmieties. “Es vīriešu apavus nevalkāju, tāpēc par šīm kurpēm jums neko nevaru pastāstīt,” piemīlīgā balsī paziņoja jaukā pārdevēja. “Nu muļķis,” nodomāju. Patiesi, ko gan tik jauka meitene var saprast no vīriešu apaviem. Nākamreiz viņai pavaicāšu ko citu.
