Lasot «Bauskas Dzīvi», man reizēm rodas vēlme publikāciju sakarā izteikt arī savu viedokli.
Lasot “Bauskas Dzīvi”, man reizēm rodas vēlme publikāciju sakarā izteikt arī savu viedokli. Šoreiz par rakstu “Sestdienas nakts “kultūra”” (17. maija numurā, 5. lpp.) un 19. maijā klajā nākušo pielikumu “Tūrisms”.
Piedzērušies jaunieši
Diez vai Domes deputātu dežurēšana diskotēkās būtu risinājums. Nepiekrītu, ka ar jauniešu dzeršanu publiskās vietās būtu jāsamierinās, jo tā esot viņu brīva izvēle. Brīva izvēle ir dzert mājās, draugu kompānijā restorānā, bet lietot alkoholu un ārdīties pilskalnā un pilsētas ielās, bojājot noskaņu apkārtējiem, tā vairs nevar būt brīva izvēle. Dažiem interesants brīvā laika pavadīšanas veids šķiet braukāšana ar mašīnām un motocikliem lielā ātrumā, taču neviens neuzskata, ka tas ir jāļauj jebkurā vietā. Tam tiek atvēlētas speciālas teritorijas, kur braucēji neapdraud citu dzīvību, tikai savējo.
Risinājums, pēc manām domām, ir ļoti vienkāršs un reizē sarežģīts. Pirmkārt, stingri ievērot noteikumu nepārdot alkoholu nepilngadīgajiem un vispār netirgot alkoholu jauniešu pasākumu vietās. Otrkārt, nelaist diskotēkās ar grādīgajiem dzērieniem. Es saprotu, ka vissarežģītākā ir šo noteikumu izpildes nodrošināšana, taču neredzu citu izeju, kā pārtraukt diskotēku pārvēršanu par dzērāju saietu.
Pirms pasaules čempionāta hokejā raidījumā “Kas notiek Latvijā?” piedalījās kungs labākajos gados, fanu pārstāvis. Atbildot uz jautājumiem par to, ar ko līdzjutēji ir neapmierināti čempionāta organizēšanas ziņā, kungs, pēc profesijas ārsts, vairākkārt izteica neapmierinātību ar to, ka tribīnēs nelaidīs ar alus kausu. Kā saka, bez komentāriem. Ko tad varam prasīt no jauniešiem, ja pat pieauguši cilvēki un vēl ārsti uzskata par nepieciešamu sporta sacensību vērošanu kopā ar alkohola lietošanu? Neielaida tribīnēs ar alus kausiem, un nekas nevienam nenotika. Vai tāpēc kāds palika nepiedzēries? Taču kārtība un drošība haļļu teritorijā tika nodrošināta.
Par tūrismu Bauskas rajonā
Piekrītu viedoklim, ka nepilnīgi tiek izmantotas tūrisma iespējas. Arī reklāmu varētu vēlēties labāku, un vispār sabiedriskās attiecības mūsu tūrisma objektos būtu pilnveidojamas. Pat tādā, šķiet, visiem zināmā vietā kā Rundāles pils, manuprāt, var atrast vēl daudz iespēju gan popularizēšanā, gan jaunu darba formu ieviešanā. Rakstā minēts, ka Latgales pusē maz zinot par Rundāles pili, taču esmu informēta, ka arī daudzi mūsu rajona iedzīvotāji pili apmeklējuši reizi 20 gados un ir pārsteigti, ka šeit katru gadu ir kas jauns apskatāms.
Vēl kāds fakts. Esmu pāris reižu vērsusies pie dažādiem mūsu tūrisma speciālistiem ar kādu ierosinājumu, taču nemainīgi esmu pieklājīgi atraidīta. Aizeju ar domu, ka noteikti profesionāļi zina labāk, ko un kā darīt, taču paiet laiks, un nekas nemainās. Un atkal es lasu, ka esam neaktīvi savu tūrisma objektu popularizēšanā un attīstīšanā.
Pozitīvs piemērs ir “Muzeju nakts” pasākumi, taču tie notiek tikai reizi gadā un tad ne visos muzejos un tūrisma objektos. Pārējā laikā atkal paļaujamies uz to, ka viens otram kaut ko pastāstīs un gan jau tie, kas gribēs, atbrauks un apmeklēs.
Marina Saulainē
