Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība uzzināja par Eiropas Savienības atbalsta saņēmējiem gaidīto konkrēto informāciju.
Pagājušajā nedēļā Latvijas sabiedrība uzzināja par Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņēmējiem gaidīto konkrēto informāciju. Tas notika saskaņā ar valdībā akceptētiem Zemkopības ministrijas izstrādātiem grozījumiem kārtībā, kādā administrē un uzrauga valsts un ES atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Grozījumi paredz publiskot atbalsta saņēmēju vārdu, uzvārdu un atbalsta apmēru, kas līdz šim nebija noteikts. Tie, kuri ar datu publiskošanu paredzēja skandālus, ir alojušies. Lauksaimniecībai vairāk tuvināta publika saprata, ka debesu brīnumi neparādīsies. Īpaši tas sakāms par Bauskas rajonu un Zemgali kopumā. Šī ir tā zona, kur zemkopība attīstīta īpaši intensīvi. Atšķirīga situācija varētu būt tajos Latvijas reģionos, kas saņem mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu. Var šaubīties, vai patiešām lauksaimniecībā izmantojamas lielas platības tiek uzturētas kārtībā, tās appļaujot. Ne velti ES atbalsta sakarībā radies pat termins “dīvāna zemnieki”. Sekojot atbalsta pieteikšanās sistēmai jau ar sākumposmu, esmu pārliecinājusies, ka Bauskas rajonā šis process ievirzījies noteiktā gultnē. Nevaru secināt par visiem Eiropas naudas saņēmējiem, taču daudzi strādā ļoti rūpīgi. Zinu, kāds darba apjoms, piemēram, ir SIA “Uzvaralauks”, kas mūspusē un Zemgalē ir lielākā atbalsta saņēmēja un tādējādi ieguvusi 106 tūkstošus latu. Tikai lauksaimnieki spēj saprast, ko tas nozīmē – vairākos desmitos lauku bloku karšu precīzi iezīmēt visas platības, kas kopumā pārsniedz piecus tūkstošus hektāru.
Ne tikai šai sabiedrībai, arī citiem lielākajiem lauksaimniekiem, tas ir ļoti atbildīgs darbs, jo par kļūdīšanos piemēro soda sankcijas. Bet tādi ir ES nosacījumi, kas spēkā jau trīs gadus. Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes ES tiešo maksājumu daļas vadītāja vietnieks Vilnis Reinfelds apstiprina, ka mūspuses lauksaimnieki rūpīgi sagatavo pieteikumus. Līdz 11 procentiem tiek pārbaudīts, un tīšas kļūdas atklātas pavisam reti. Vairāk iebildumu esot par meliorācijas sistēmu nepietiekamu kopšanu.
Lauku atbalsta dienests (LAD), manuprāt, ir spējis strādāt auglīgi, ņemot vērā milzīgo darba apjomu. Kopumā sarakstā parādās 80 tūkstoši ES maksājumu saņēmēju, un katru dokumentu ir pārbaudījuši četri LAD darbinieki, veicot šo procedūru soli pa solim neatkarīgi cits no cita. Pastiprinātās aizdomas par godīgumu šo ES maksājumu administrēšanā ir nevietā. Bauskas lauku konsultāciju biroja vadību, piemēram, mulsina šie meklējumi tik stingri reglamentētā procesā. Ja arī daudzo tūkstošu pieprasītāju vidū atrodas situācijas ļaunprātīgi izmantotāji, jo pārbauda aptuveni desmit procentu atbalsta saņēmēju, tad šī ir daudz mazāka brēka nekā citas, par kurām mūsu valstī tā arī nevar tikt skaidrībā. Reizēm jādomā – nevar vai negrib?
