Vai atceraties laiku, kad bērniem pirms iemigšanas lasījāt vakara pasaciņu, kopā noskatījāties televīzijas pārraidi «Miedziņš nāk» un dziedājāt «Circenīša šūpļa dziesmu»?
Vai atceraties laiku, kad bērniem pirms iemigšanas lasījāt vakara pasaciņu, kopā noskatījāties televīzijas pārraidi “Miedziņš nāk” un dziedājāt “Circenīša šūpļa dziesmu”? Šķiet, tas bija nesen. Bērni aug ātri un paši skatās, ko grib, pavadot laiku pie televizora vai datora.
Tam, kā tas ietekmē emocionālo attīstību un personības veidošanos, uzmanību pievērsusi Valsts cilvēktiesību biroja (VCB) Bērnu tiesību aizsardzības daļa.
Pie televizora visu dienu
Seminārā, kas maijā bija rīkots žurnālistiem, speciālisti atgādināja vecākiem, ka plašsaziņas līdzekļu piedāvātā informācija var arī negatīvi ietekmēt bērnus. VCB ir veicis Latvijas rajonu skolēnu (ap 6000 dalībnieku vecumā no 10 līdz 19 gadiem) aptauju par populārākajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī par vardarbības atspoguļojumu tajos. Atklātais un secinājumi liek aizdomāties par sekām, kādas būs šai nešķirotās informācijas gūzmai.
Aptaujā secināts, ka bērni informāciju iegūst no TV (90%), vecākiem un draugiem (40%), interneta (38%), radio (34%), avīzēm un žurnāliem (28%), skolotājiem (22%). Turklāt televīzijas raidījumus bērni skatās gandrīz katru dienu. Populārākās TV pārraides: TV 3 “Bez tabu laiks” (55%) un LNT ziņas (45%), LTV 7 pārraide “SeMS” (34%), TV 3 “Bērnu rīts” (20%).
Lasa mazāk
Kaut arī dators mājās ir tikai 38 procentiem Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, bet internetu šajā vecumā lieto tikai 22 procenti (“TNS Latvia” veikts pētījums 2005. gada aprīlī), šie līdzekļi nodrošina prāvu informācijas apjomu.
Bērnu apmeklētākie interneta portāli ir: (40%), (33%), (30%). Radio bērni visbiežāk klausās no rīta. Populārākās programmas ir: “European Hit Radio” rīta programma (53%); “Star FM” pārraide “Zoopasta” (31%), “Radio SWH” veidotās “BB brokastis” (15%).
Krietni mazāk tiek lasīti preses izdevumi. Bērni pārsvarā interesējas par žurnāliem “Avene” (30%), “Puff” (27%), “Top of the Pops” (24%), “Sīrups” (20%), “Popcorn” (18%).
Esi un būsi
Par ko tie raksta? To arī vecākiem derētu uzzināt, pārlapojot šos izdevumus kaut vai bibliotēkā, saka Latvijas Universitātes pasniedzēja Anda Rožukalne. Viņa stāsta, ka bērniem un pusaudžiem adresētos medijos, piemēram, vēstuļu lapās, neapskata problēmas, kuras būtu aktuālas lielākajai jauniešu daļai. Tiek pārrunātas tikai tās problēmas, par kurām raksta lasītāji. Taču ne visa auditorija raksta. Tās lielākoties ir attiecību problēmas ar pretējo dzimumu, nesaprašanās ar vecākiem, skolotājiem, labākajām draudzenēm un neapmierinātība ar ķermeni. Galvenais uzstādījums gandrīz visos šajos izdevumos – esi seksīgs, būsi veiksmīgs. Tātad – ja neesi, nebūsi.
Retāk vai tikpat kā nemaz tiek rakstīts par dzīvošanu nabadzīgā ģimenē, skolas neapmeklēšanu vai nopietnām veselības problēmām, akcentē Anda Rožukalne. Vai nu tas ir pārāk nopietni, vai jaunie cilvēki, kurus tas skar, nelasa un acīmredzot arī neraksta medijiem.
Ikdienā sastop
Publikācijās un pārraidēs ne mazums reižu runāts par vardarbību, kas visdažādākos veidos ir ļoti aktuāla. Ar to bērni saskaras skolā, sētā, draugu lokā, nereti arī ģimenē. Vardarbīgu informāciju sniedz arī mediji.
Aptaujā bērni atzinuši, ka bieži (90%) par vardarbību runā ar saviem draugiem vai ģimenes locekļiem. Lielākā daļa bērnu (87%) atzina, ka plašsaziņas līdzekļos jāraksta par to, kā nepieļaut vardarbību pret bērniem. Atbildes pauž viedokļus, ka par varmācību plašsaziņas līdzekļos jārunā, jo tā ir liela problēma Latvijā; lai novērstu vardarbību, arī bērnu vidū; lai palīdzētu tiem, kas ir piedzīvojuši varmācību; lai no vardarbības cietušie zinātu, kur meklēt palīdzību; lai ģimenē to varētu pārrunāt; lai vecāki labāk pieskatītu savus bērnus; lai sodītu vardarbības izraisītājus. Par to pārliecināta Zane Mūrniece, Valsts cilvēktiesību biroja diskriminācijas novēršanas daļas juriste.
Analizējot dažādus izdevumus, pasniedzēja Anda Rožukalne secinājusi, ka pieaugušajiem domātos medijos sabiedrības jaunākajai daļai svarīgākais tiek apskatīts tēmās: valsts un bērni; skola un bērni; vecāki un bērni. Bērni tiek izvaicāti kā liecinieki, līdzdalībnieki, par viņiem raksta kā šovu (konkursu) veiksminiekiem. Retumis bērni ir parādīti kā varoņi, kas veikuši ko neikdienišķu, reizēm (visbiežāk, ja ar viņiem noticis kas slikts) tiek atklāti bērnu dzīvesstāsti.
Padara vienaldzīgu
Klīniskā psiholoģe, tiesu medicīnas eksperte ar 30 gadu stāžu Ilze Veitnere, pievērš uzmanību tam, ka bērni televīzijā un internetā ļoti bieži vēro varmācību paudošus skatus vairākas stundas.
Ekrāna vardarbībai ir dažāda ietekme. Tā ļauj bērnam, līdzpārdzīvojot redzēto, atbrīvoties no iekšējas spriedzes. Tā var radīt arī bailes, šausmu skati dažu kavē pašam rīkoties agresīvi. Taču krietna daļa jauno skatītāju vēlas skatīto impulsīvi atdarināt, justies vareni. Regulāra agresivitātes vērošana notrulina un arī padara vienaldzīgu.
Daudz mazāk par negatīvajiem ekrānā, internetā un datorspēlēs ir pozitīvo varoņu, kuriem līdzināties. Vecākiem jāpalīdz bērniem izprast redzēto, lai viņu secinājumi nebūtu greizi. Taču, izrādās, tam mums, pieaugušajiem, atliek arvien mazāk laika. 1996. gadā vīrieši ar bērniem ģimenēs nedēļas laikā bija kopā 1,19 stundu, bet sievietes trīs stundas. 2003. gadā šie cipari bija 0,40 stundu un 2,32 stundas.
***
Laika izlietojums vidēji vienā nedēļā (stundas)
Nodarbe 10 – 14 g. v. zēni; 10 – 14 g. v. meitenes; 15 – 17 g. v. zēni; 15 – 17 g. v. meitenes
TV/video skatīšanās 17,02 st. 14,51 st. 16,03 st. 14,33 st.
Datorspēles un videospēles 2,15 st. 2,01 st. 1,50 st. 0,10 st.
Grāmatu lasīšana 1,21 st. 2,48 st. 0,40 st. 1,52 st.
Radio/mūzika 1,04 st. 0,36 st. 1,28 st. 1,42 st.
Citu izdevumu lasīšana 0,30 st. 0,38 st. 0,35 st. 1,34 st.
Saskarsme 3,17 st. 3,40 st. 6,41 st. 6,02 st.
Sports, fiziskas aktivitātes 11,36 st. 6,02 st. 9,01 st. 8,03 st.
Mājsaimniecības darbi un ģimenes aprūpe 5,22 st. 9,04 st. 8,02 st. 9,39 st.
Bērni Latvijā, 2005. gads, Centrālā statistikas pārvalde, 2005.
