Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienība vakar, 8. jūnijā, uzņēma kolēģus no vairākiem Latvijas rajoniem.
Bauskas rajona Lauksaimnieku apvienība (RLA) vakar, 8. jūnijā, uzņēma kolēģus no vairākiem Latvijas rajoniem.
To vidū bija Ventspils, Valkas, Preiļu, Krāslavas, Jēkabpils un vēl citu rajonu apvienību vai biedrību pārstāvji. Tā informē RLA biroja vadītāja Rudīte Jaunzeme. Viņa skaidro, ka Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Zemnieku federācija mūspusē organizēja Latvijas rajonu lauksaimnieku apvienību izbraukuma sēdi, kas turpinās arī šodien, 9. jūnijā.
Lauksaimnieki tiekoties aplūko dažādus aktuālus jautājumus. Bauskas RLA valdes priekšsēdētājs Agris Veide iepazīstināja ar liellopu gaļas ražošanas programmu. Šajā gadā notikuši semināri, par kuriem bijusi interese. Arī pieprasījums pēc liellopu gaļas paplašinās. Pašlaik kooperatīvā sabiedrība “Laidars G” pārdod lopus Lietuvā, kur cena ir izdevīgāka nekā pašu zemē. Sabiedrība ir iegādājusies kautuvi Rīgas rajona Siguldā, tuvākajā laikā tā sāks darbu. Nozares popularizēšanā palīdzēs Latvijas Mārketinga padome, kas par šī gada produktu izvirzījusi liellopu gaļu, akcentējot tās vērtību un veicinot patēriņu.
Lauksaimnieku organizācijas cenšas panākt, lai zemnieki neciestu pāridarījumus. Tādēļ diskusijas raisījās par vienotā maksājuma (VM) shēmas variantiem Latvijai.
Kā zināms, kopējās lauksaimniecības politikas reforma paredz, ka visās ES dalībvalstīs ir jābūt VM, vecajās tas jāievieš no 2005. līdz 2007. gadam, jaunajās – vēlākais 2009. gada 1. janvārī.
LOSP biroja vadītāja Linda Bille skaidroja, ka Zemkopības ministrijā vēl nav pieņemts konkrēts variants. Pašlaik vērtēšanā ir četri scenāriji. To pirmajā variantā – visi lauksaimnieki saņem vienādu atbalsta likmi par lauksaimniecībā izmantojamu zemi, kas uzturēta atbilstoši lauksaimniecības un vides prasībām. Papildus šim scenārijam ir divas robežšķirtnes, proti, uzturēt vai veicināt ražošanu. Arī sanāksmes dalībniekiem par to raisījās diskusijas. Izskanēja ieteikums, ka Zemkopības ministrijai ir jāizstrādā saprotamāks un uzskatāmāks skaidrojums, kas ļautu labāk novērtēt katra scenārija būtību. Tāpat bija rosinājums plašāk un detalizētāk sniegt informāciju par gaidāmo piena reformu, kā tā var ietekmēt Latviju. Esot par maz ar plašsaziņas līdzekļos sniegto informāciju.
Kaut arī Latvija ir maza valsts, tās lauksaimnieku aktivitātes ir dažādas. Preiļu rajona Zemnieku biedrības valdes priekšsēdētāja Zita Brikša sacīja, ka organizācijā iesaistījušies aptuveni trīs simti biedru, lielākā daļa – piensaimnieku. Tie esot mazu un vidēju saimniecību īpašnieki, kuri vēloties turēties kopā. Interese pastiprinājusies par bioloģisko lauksaimniecību, mācībām pieteikušies 60 interesentu.
Limbažu rajona Zemnieku biedrības biroja vadītāja Zaiga Blaua bilda: “Mēs jau tie dumpīgie limbažnieki.” Viņa raizējas par nekonsekvencēm projektu izstrādes nostādnēs, jo zemniekam nereti jāpaliek cietējam.
Krāslavietis Artis Konušonoks ir Aulejas pagasta zemnieku konsultants. Artis atzina, ka laukos viņu notur spīts. Esot tā, ka daudz jāziedo, lai paliktu pie zemes. Viņa zemnieku saimniecība “Birztaliņas” nodarbojas ar aitkopību, kā arī iegādājusies zīdītājgovju ganāmpulku. Gan viņš, gan šī rajona Lauksaimnieku apvienības biroja vadītājs Aivars Dzalbs labprāt brauca uz Bausku, lai uzzinātu vairāk, kā strādā mūspuses zemnieki, lai plašāk iepazītu kultūrvēsturiskās vērtības.
