Šonedēļ Nacionālās apvienības (NA) priekšsēdētāja Ilze Indriksone kopā ar Saeimas deputātiem Jāni Vitenbergu un Edvīnu Šnori viesojās Bauskas novadā, kur tikās ar pašvaldības vadību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
NA pārstāve Laima Melkina norādīja, ka vizītes galvenais mērķis bija stiprināt valsts un pašvaldību sadarbību uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Pašvaldība var nodrošināt ātrākus procesus, veicināt nelielu biznesa ideju atbalstu, bet lielām un ambiciozām idejām ir vajadzīgs valsts atbalsts.
“Bauskas novadā pēdējo gadu laikā ir izdevies piesaistīt investīcijas un realizēt virkni infrastruktūras objektu. Mēs visi zinām novada uzņēmumus, kuri ražo un eksportē – AS “Balticovo”, “Vizulo”, “Bauskas Alus”, bet klāt nākuši jauni un ambiciozi ražotāji – “Baltic Dairy Board”, “HQ Chipper parts”, “Heidelbergs Materials”. Tas ir bijis mērķtiecīgs pašvaldības vadības un darbinieku darbs.
Ir nostrādājusi sadarbība starp privāto sektoru un pašvaldību, lai piesaistītu valsts atbalsta programmas – “Baltic Dairy Board” ražotne un īres dzīvokļu mājas būvniecība. Novadā attīstās uzņēmumi, tiek radītas jaunas darba vietas, bet dzīvojamais fonds tam netiek līdzi,” atzīmē NA.
Partijas pārstāvji atzina, ka Izglītības un zinātnes ministrijai jāaktualizē skolu reformas kritēriji, jo nevar centralizēti noteikt kritērijus visai Latvijai, ir jāņem vērā novadu specifika un pašvaldībai jādod iespējas atsevišķos gadījumos no šiem kritērijiem atkāpties.
NA sniedz atbildes uz “Bauskas Dzīves”” jautājumiem:
Ko sarunās ar pašvaldības vadību NA pārstāvji uzzināja par novada attīstības prioritātēm?
Pozitīvi, ka novadā tiek nodrošināts atbalsts uzņēmējiem un dažādām iedzīvotāju iniciatīvām – līdzfinansējums ārstniecības iestāžu atbalstam, sporta klubiem un biedrībām, atbalsts jauniešiem, sabiedriskajām organizācijām un kultūras pieminekļu atbalstam. Šāds komplekss atbalsta kopums nav citās pašvaldībās, kas pierāda, ka Bauskas novadā ir uzņēmīgi un sabiedriski aktīvi cilvēki. Pozitīvi, ka novadā tiek domāts par to, kā atgriezt novadā aizbraukušos baušķeniekus, tam izstrādāta speciāla programma – “Atgriezies Bauskas novadā”.
Radās sajūta, ka novada prioritāte noteikti ir jaunieši. Novadā ir renovētas un pārbūvētas virkne skolu – Vecumnieku vidusskola, Iecavas vidusskola, Bauskas Valsts ģimnāzija un 2. vidusskola un Iecavas sporta zāle.
Kādi ir būtiskākie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras Bauskas novads?
Gan sarunā ar pašvaldības vadītāju, gan iedzīvotājiem galvenais izaicinājums noteikti ir izglītība un skolu tīkls. Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktie skolēnu skaita kritēriji nav izpildāmi daļā novada skolu, kaut katrs gadījums būtu vērtējams individuāli. Pašvaldība ir palikta zem sitiena. Piemēram, lai saglabātu Misas pamatskolu un Īslīces pamatskolu, pašvaldībai būs nepieciešams papildu finansējums. Līdzīga situācija ir ar novada vidusskolām.
Tam seko ceļu stāvoklis un mājokļu pieejamība.
Ko tikšanās laikā uzsvēra vietējie uzņēmēji – kādas ir viņu galvenās problēmas un vajadzības?
SIA “Baltic Dairy Board” norādīja par nepieciešamību pēc augsti kvalificēta darbaspēka, jo ražotne visa ir automatizēta un vajadzīgi mašīnu operatori, pārtikas tehnologi un elektriķi.
Savukārt munīcijas ražotājs “Ammunity” vērsa uzmanību uz neskaidrībām sadarbībai ar NBS, kas kavē militārās industrijas attīstību Latvijā – pārāk strikts regulējums un dažādas birokrātiskas prasības. Vienojāmies tikties atkārtoti, lai izstrādātu konkrētus priekšlikumus, ko vajadzētu uzlabot.
Vai NA redz konkrētus risinājumus uzņēmējdarbības attīstības veicināšanai Bauskas novadā?
Valsts budžetā vairāk nekā 2 miljardi eiro ir tikuši novirzīti aizsardzības spēju stiprināšanai. Tie ir 12 % no kopējā pieejamā budžeta. Šobrīd diemžēl liela daļa no šī finansējuma aizplūst uz citām valstīm, jo militārā ražošana Latvijā nav pietiekami attīstīta, bet šī ir joma ar milzīgu potenciālu. Arī no valsts puses stabils finansējums un pasūtījums saglabāsies. Tā ir iespēja attīstībai – munīcijas ražošana, pārtikas ražošana, apģērbs, ekipējums…
Kā vērtējat SIA “Baltic Dairy Board” projektu – vai tas var kalpot kā piemērs citiem Latvijas reģioniem?
Pateicoties šai ražotnei Bauska kļuvusi par siera ražošanas centru un galaprodukts tiek eksportēts uz dažādām pasaules valstīm. Tiek nodarbināti vairāk nekā 170 darbinieki. Uzņēmuma direktors uzsvēra, ka būtisks iemesls rūpnīcas izveidei tieši Latvijā un Bauskā bija ALTUM Lielo investīciju aizdevumu programma ar kapitāla atlaidi. Programma strādā vienkārši – valsts aizdod naudu ambiciozu investīciju īstenošanai, kad jaunā ražotne tiek uzbūvēta, uzsākts ražot un eksportēt, darbiniekiem maksātas konkurētspējīgas algas, valsts daļu no šī aizdevuma “atlaiž”. Valsts kopējais atbalsts šajā ražotnē pārsniedz 10 miljonus eiro, kurus nodokļu veidā atgūs 4 gadu laikā. Šo atbalsta programmu ieviesām laikā, kad ekonomikas ministriju vadīja Jānis Vitenbergs un Ilze Indriksone. Mērķis bija attīstīt ražošanu reģionos, kāpināt eksportu un nodrošināt darbavietas, lai valsts attīstītos un tiktu apdzīvota vienmērīgi. Šajā programmā ir uzbūvēti un vēl tiks realizēti 29 dažādi projekti. Dažādās nozarēs un dažādos novados – akustisko plātņu ražotne CEWOOD Alūksnē, zirņu proteīna ražotne “Asns Ingredient” Jelgavā, Latvijas Finiera meitas uzņēmuma RSEZ Verems SIA, Stiga RM ražotne Tukumā u.c. Tas parāda, cik nozīmīgi ir konkurētspējīgi valsts atbalsta mehānismi, jo līdz šim pietrūka iespējas atbalstīt lielākas biznesa idejas, lai palīdzētu mūsu tradicionālajām nozarēm lauksaimniecībā un kokapstrādē attīstīties un ražot augstākas pievienotās vērtības produktus. Neskatoties, ka uzņēmums pieder Lietuvas uzņēmējiem, tas maksā nodokļus Latvijā un sniedz darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.
Pašvaldība var palīdzēt attīstīt uzņēmējdarbību, piedāvāt arī dažādus rīkus, lai piesaistītu investīcijas. Uzņēmumā SIA “Baltic Dairy Board” vadība atzina, ka sadarbība ar pašvaldību, būvvaldi un citām institūcijām ir bijusi ļoti laba un ražotni izdevies uzbūvēt gada laikā, pierādot, ka pie labas sadarbības mēs varam šādus lielus projektus “neuzkārt birokrātijas slogā” un īstenot ātri.
Kāds ir NA viedoklis par Bauskas novada teritorijas plānojuma situāciju un VARAM lēmumu to daļēji apturēt?
Uzskatām, ka sagatavotais plānojums ir samērīgs un tajā ņemtas vērā novada iedzīvotāju un uzņēmēju intereses. Nacionālā apvienība kategoriski iebilst pret VARAM ministra Raimonda Čudara (JV) lēmumu, kurš apturējis novada teritorijas plānojumu. Esam šo jautājumu aktualizējuši Saeimā un par šo pieprasījuši arī ministra Čudara demisju. Šobrīd situācija izvērtusies absurda, jo pašvaldībai, lai aizstāvētu savu vīziju par novada attīstību un iedzīvotāju intereses ir jāvēršas Satversmes tiesā. Pašvaldība tiesājas ar ministriju, būtībā sanāk, ka tiesājas valsts pati pret sevi. Iedzīvotāji, pašvaldība un uzņēmēji ir paveikuši lielu darbu, lai panāktu vienošanos, bet šī vienošanās ir vienpersoniski apturēta.
Kas tika secināts par mājokļu pieejamību Bauskā – vai valsts atbalsta programmas šobrīd ir pietiekamas?
Pozitīvi, ka no 60 jaunajiem dzīvokļiem Bauskā jau 58 ir apdzīvoti un abi pārējie dzīvokļi savus īrniekus atradīs tuvākajā laikā. Tas tikai pierāda to, ka reģionos ir pieprasījums pēc mūsdienu prasībām un vajadzībām atbilstošiem mājokļiem. Ēka tiešām ir kvalitatīva, ko atzina arī ģimene, kura šeit dzīvo, un šīs daudzbērnu ģimenes vecāki pauda, ka tieši iespēja sākt īrēt dzīvokli šajā jaunajā namā ir bijis galvenais iemesls, lai uz Bausku pārvāktos. Bērniem pilsētā ir viss nepieciešamais, bet ar dzīvokļiem ir bijusi problēma. Savulaik ieviesām šo programmu, jo daudzdzīvokļu mājas Latvijas reģionos netika būvētas, izņēmums ir Valmiera, jo attīstītāji neticēja, ka reģionos iedzīvotājiem būs interese par šādiem dzīvokļiem, un bankas šādu dzīvokļu iegādei kredītus izsniedza kūtri. Šajā situācijā valsts plecs un iesaiste īres namu būvniecībā bija vienīgā iespēja. Dažādos novados no šis programmas – Jelgavā, Tukumā, Liepājā, Dobelē, Valmierā un Ventspilī – ir uzbūvēti un tiks uzbūvēti vairāk nekā 1100 mājokļu. Tirgus ir sakustējies un iedzīvotāju interese rada cerību, ka arī uz tirgus principiem šādi nami varētu tapt.
Attīstītājs norādīja uz nepieciešamajiem uzlabojumiem programmā – ģimeņu ienākuma sliekšņa pārskatīšanu, jo ir ģimenes, kuras nekvalificējās iespējai dzīvokļus īrēt šī iemesla dēļ. Otrs aspekts – ja ģimenei pieder cits mājoklis, piemēram, vienistabas dzīvoklis Misā vai Īslīcē, ģimenes nevar īrēt mājokli šeit.
Pašvaldības vadītājs informēja, ka vēl lielākas problēmas ar dzīvojamo fondu ir Iecavā. Ir cerība, ka attīstītājs vēl paspēs ielēkt “pēdējā vagonā” un tiks pie programmas līdzfinansējuma nama būvniecībai arī Iecavā. Jo šobrīd valdībā nav panākta vienošanās par programmas turpināšanu. Tas finansējums, kas ir piešķirts, izskatās, netiks papildināts. Saņēmām apstiprinājumu, ka programmu ir nepieciešams nedaudz uzlabot un turpināt, jo pieprasījums pēc dzīvokļiem būtu.
Kādi jautājumi dominēja tikšanās laikā ar iedzīvotājiem?
Šajā sarunā visvairāk dominēja jautājumi par ceļa infrastruktūru. Iedzīvotāji novērtēja to, ka Jānis Vitenbergs kā Satiksmes ministrs savulaik aktualizēja reģionu ceļu problemātiku un panāca finansējuma palielinājumu tieši lauku ceļiem. Rezultātā beidzot Misa ir savienota ar Vecumniekiem un Iecavu. Tika uzsākts projektēt ceļu “Zemgales josta” (P87 Bauska – Aizkraukle). Paldies iedzīvotājiem, kuri neļāva šim ceļa posmam “nogriezt” finansējumu. Vitenbergs klātesošos informēja, ka šovasar tiks uzsākta velo un gājēju celiņa izbūve starp Iecavu un Zorģiem, un tiek projektēts arī veloceliņš Vecumniekos.
Sekoja jautājumi par citiem ceļa posmiem, kuri ir sliktā stāvoklī Bārbele – Valle, ceļš uz Brunavu, kuram tika sagatavots projekts, bet nu nav ticis virzīts tālāk.
Otrs lielais jautājumu bloks bija par civilo aizsardzību, kas agrāk iedzīvotāju vidū nebija aktuāla. Par Valsts aizsardzības dienestu bija aicinājums, ka jāpalielina kompensācija tiem jauniešiem, kuri dodas dienestā brīvprātīgi.
Bija jautājumi arī par pensiju 2. līmeni, kurā deputāti pauda savu pozīciju.
