Latvijas ārpolitikā jau sasniegti divi tās stratēģiskie mērķi – esam ES dalībvalsts un iekļāvušies vienotajā NATO drošības sistēmā.
Latvijas ārpolitikā jau sasniegti divi tās stratēģiskie mērķi – esam ES dalībvalsts un iekļāvušies vienotajā NATO drošības sistēmā.
Līdz ar to aktuālāka kļūst mūsu valsts jaunā ārpolitikas stratēģija. Pagājušajā nedēļā reģionālo žurnālistu seminārā, ko jau trešo reizi šogad rīkoja Ārlietu ministrija, daudz tika runāts par mūsu sabiedrību, tās noskaņojumu – kā sevi parādām citiem, ar ko varam būt lepni, arī interesanti un noderīgi citām tautām.
Kā mūs atpazīst ārzemēs
Valsts atpazīstamību, protams, veicinājušas pēdējā laika aktualitātes: veiksmīgi sarīkotais pasaules čempionāts hokejā, Marisa Jansona uzstāšanās Nacionālajā operā, arī Valsts prezidentes runa ASV Kongresā.
Valsts aģentūras “Latvijas institūts” direktors Ojārs Kalniņš sacīja, ka līdz 2008. gadam jābūt gatavai jaunai Latvijas ārējo komunikāciju pamatnostādņu stratēģijai. Tajā tiks definēti mērķi, kur un kā par Latviju stāstīt ārzemēs, kādām metodēm veicināt mūsu valsts atpazīstamību – kas un kāds būs tas zīmols, kuru izdzirdot, redzot svešiniekiem rastos pirmā asociācija par mūsu zemi. Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem O. Kalniņš minēja pirms pāris gadiem ar “Prāta vētras” palīdzību izveidoto videoklipu “Welcome to my country”.
Runājot par šoruden gaidāmo NATO sammitu Rīgā, sanāksmes organizācijas biroja vadītāja Sandra Biseniece uzsvēra, ka arī šis pasākums būs lielisks veids, kā teju visas pasaules uzmanību uz pāris dienām fokusēt Latvijas virzienā.
Dievs ir latvietis
Diskutējot par dažādiem speciāli veidotiem valsts popularizēšanas mehānismiem, kāda atklāsme radās sarunā nevis ar valsts amatpersonām un politiķiem, bet ierindas karavīru. Tas bija sauszemes spēku 2. kājnieku bataljona rotas komandieris Edmunds Svenčs. Viņš divas reizes bijis Irākā Latvijas militārās misijas sastāvā. Apkopojot teju stundu ilgo kapteiņa stāstījumu, radās vairāki secinājumi par mūsu karavīriem. Galvenais – latviešu kareivji Irākā tiek augstu vērtēti. “Latviešu karavīri ir labākie pasaulē. Mūsu karavīrs plus amerikāņu apgāde, vācu bruņojums un itāliešu virtuve – tad mēs būtu neuzvarami,” ar smaidu un pārliecību spriež kapteinis E. Svenčs.
Apliecinājums latviešu profesionalitātei ir arī līdz šim tikai viens bojā gājušais mūsu karavīrs miera misijas laikā Irākā. “Mūsu karavīri ir labi profesionāli sagatavoti – mums ir taktiska, es pat teiktu profesionāli loģiska domāšana. Arī vietējo attieksme pret ir mums labvēlīgāka. Atšķirībā no citu valstu karavīriem, mūsēji patruļu laikā nekad nespers durvis vaļā ar kāju, esam iemācījušies pamatfrāzes vietējo valodā. Latvijas karodziņu Irākā pazīst, viņiem tas vairāk asociējas ar pozitīvo. Esot Irākā un nereti nokļūstot saspringtās situācijās, ne vienu reizi vien esmu nodomājis, ka Dievs tomēr ir latvietis,” arī tā spriež E. Svenčs.
Aug armijas prestižs
Netiešu apstiprinājumu Irākā dienējošā virsnieka teiktajam guvām, arī apmeklējot Ādažu garnizonu. Te savus spriedumus par karavīriem pauda garnizona kapelāns virsleitnants Raimonds Krasinskis: “Latvijas armijā notikusi paaudžu maiņa. Vienlaikus arī mūsu bruņotie spēki beidz pāreju uz profesionālo armiju. Novembrī atvaļinās pēdējie obligātā dienesta kareivji. Līdz ar to karavīri būs tikai profesionāļi. Tas ir ļoti smags darbs, kuru strādā tikai tie, kas spēj no ļoti daudz kā atteikties, kuriem šī profesija patiešām ir aicinājums dzīvē.” R. Krasinskis arī piebilst, ka daudzi neiztur un dodas no šī darba prom.
Konkurss, lai kļūtu par profesionālu kareivi, ir joprojām. Līdztekus armijas arvien pieaugošajam prestižam, ne mazsvarīgas ir bagātīgas sociālās garantijas, ko sniedz valsts, arī atalgojums. Pēc mācību programmas apgūšanas tikko dienestu sācis karavīrs ar visām piemaksām algā saņem ap 300 latu “uz rokas”. Nauda ir svarīgs faktors arī vēlmei doties misijā uz Irāku. E. Svenčs atklāj, ka mēnesī misijas karavīrs nopelna ap 1500 latu. Seržants Jānis Vjaters, kurš jau vienreiz bijis militārajā misijā Irākā, piekrīt, ka nauda ir nozīmīga, tomēr viņš vēlreiz labprāt brauktu arī tāpēc, ka tā ir iespēja paaugstināt profesionalitāti, tas ir arī sava veida piedzīvojums.
Atgriežoties pie raksta sākuma minējumiem, ar ko Latvija var lepoties, jāsecina, ka tie tomēr ir mūsu cilvēki, augstas raudzes speciālisti.
