Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus par administratīvi teritoriālās reformas gaitu un aktualitātēm mājokļu politikas jomā informēja 6. jūnijā.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus par administratīvi teritoriālās reformas gaitu un aktualitātēm mājokļu politikas jomā informēja 6. jūnijā. Par to stāsta ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Atbalsta novadu izveidi
Administratīvi teritoriālās reformas padome (ATRP) 31. maijā apstiprināja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto novadu kartes projektu. Tas paredz līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām izveidot 167 novadu un deviņu pilsētu pašvaldības. Tagad novadu kartes projekts tiek saskaņots ar Finanšu un Tieslietu ministrijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienību. Drīzumā to izskatīs Ministru kabineta sēdē.
Pašlaik vietvaras aktīvi sākušas domāt par apvienošanos. ATRP jau atbalstījusi vairāku novadu izveidi Vidzemē. Eksperti paredz, ka pašvaldības visaktīvāk apvienosies 2008. gadā, minēts interneta mājaslapā .
Sakārto māju apsaimniekošanu
Ministrs deputātus informēja arī par RAPLM sagatavoto likumprojektu “Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums”. To drīzumā izskatīs valdības sēdē. Likums paredz nodrošināt dzīvojamo māju pārvaldīšanu, nosakot iesaistīto dalībnieku savstarpējās attiecības, tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību kompetenci dzīvojamo māju pārvaldīšanas organizēšanā. Likuma izstrādātāji cer paātrināt dzīvojamo ēku apsaimniekošanas procesa sakārtošanu un mudina dzīvokļu īpašniekus aktīvāk iesaistīties ēku apsaimniekošanas organizēšanā.
Ja ir saņemta informācija par to, ka dzīvojamās mājas īpašnieks neveic ēkas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, likumprojekts paredz pašvaldībai tiesības nosūtīt īpašniekam brīdinājumu, ierosināt administratīvo lietu vai pieņemt lēmumu par norīkota pārvaldnieka iecelšanu.
Jāievēro minimālās prasības
Daudzdzīvokļu mājās, kurās gada laikā pēc to privatizācijas sākšanas dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nebūs lēmusi par dzīvokļu īpašnieku sabiedrības izveidošanu vai līguma slēgšanu par mājas pārvaldīšanu, pašvaldība iecels norīkotu pārvaldnieku, kurš darbosies, līdz īpašnieki vienosies par apsaimniekošanas pārņemšanu savās rokās vai tās uzticēšanu pašu izraudzītam pārvaldniekam.
Dzīvojamās mājas īpašnieka, nolīgta pārvaldnieka vai norīkota pārvaldnieka pienākums būs ievērot obligātās minimālās dzīvojamo māju apsaimniekošanas prasības, kas būs paredzētas Ministru kabineta noteikumos. Par to nepildīšanu varēs noteikt atbildību saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu.
“Kaimiņi tik pasmējās”
Ja mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu organizē paši īpašnieki vai pilnvarots pārvaldnieks, apsaimniekošanas pakalpojumu klāsts nav ierobežots ar obligātām Ministru kabineta noteiktām prasībām. Likumprojekts dzīvojamās mājas pārvaldniekam uzliek par pienākumu ne retāk kā reizi gadā rakstveidā atskaitīties par veikto darbu mājas apsaimniekošanā, arī par līdzekļu izlietošanu, mājas tehnisko stāvokli un plānotajiem remontdarbiem.
Mežotnieks Timofejs Mjadaļecs dzīvo vairākstāvu daudzdzīvokļu mājā. Viņš teic, ka likums par ēku apsaimniekošanu ir ļoti vajadzīgs. “Sākumā uzraudzīt māju biju uzņēmies es. Taču pārliecinājos, ka neviens kaimiņš negrib iesaistīties. Ēkai tek jumts, ūdenssistēma ir sliktā stāvoklī. Kad applūda pagrabs, kurā glabāju kartupeļus, izdevumus par caurules nomaiņu nācās maksāt man vienam. Gados jaunie kaimiņi tik pasmējās,” stāsta 70 gadu vecais pensionārs.
