Skolas brīvlaiks ļauj izvēlēties, kā pavadīt dienas. Katru gadu ir tādi bērni, kuri atpūšas piespiedu kārtā – slimnīcas gultā, ar ieģipsētu roku vai kāju, mācoties staigāt ar kruķiem, veseļojoties pēc citiem savainojumiem.
Skolas brīvlaiks ļauj izvēlēties, kā pavadīt dienas. Katru gadu ir tādi bērni, kuri atpūšas piespiedu kārtā – slimnīcas gultā, ar ieģipsētu roku vai kāju, mācoties staigāt ar kruķiem, veseļojoties pēc citiem savainojumiem.
Notriec auto
Velosipēds, skrituļslidas, skrituļdēlis ir ne tikai draugi. Tie var kļūt arī par traumu vaininiekiem, ja lietotājs ir pārgalvīgs un neprot izmantot tehniskas ierīces.
Bauskas slimnīcas ķirurgs Aivars Butulis šādus gudriniekus lāpa un ārstē katru vasaru. Viņš atzīst, ka rodas iespaids – vecāki ar bērniem vispār nav kopā. Reizēm pieaugušie ir apbrīnojami – nopērk puikam dārgu velosipēdu un nevis iemāca viņam braukt, noturēt līdzsvaru, bet izlaiž uz ielas kopā ar draugiem. Ir pat tādi gadījumi, kad nevis auto notriec velosipēdistu, bet notiek otrādi – tas uzbrauc virsū mašīnai, jo neprot manevrēt, nenotur stūri, sadursme kļūst nenovēršama. Braucamais pagalam, un stūrētāji slimnīcā.
Līdzīgi ir ar peldēšanu, spriež dakteris. Ja gluži vienkārši ļauj bariņā iet uz upi, tur nekas labs nevar iznākt. Īpaši, ja tā ir sveša vieta, nav zināms, ko slēpj dzelme – negaidītu dziļumu vai akmeni, uz kura lecot var pārsist galvu vai pat salauzt sprandu. No līdzaudžiem nevar gaidīt, ka viņi kādu glābs, ja gadīsies nelaime. Tā ir pieaugušo, nevis bērnu atbildība.
Pamanīt lamatas
Par to, ko atradīs un kur ies, ko darīs, jādomā arī vecvecākiem, pie kuriem vasarās ciemojas mazbērni. Ir jāuzsit jauns dēlītis satrupējušai laipai pār dziļu grāvi, jāatjauno iežogojums ap veco akas vietu ganībās, jāpaskatās, vai pieslienamajām trepēm uz šķūņaugšu nav izlīdušas naglas. Pats savā mājā un tās tuvumā visu atrod pat tumsā, bet nezinātājam tās var izrādīties lamatas ar bīstamām sekām.
Par to publikācijās un televīzijas raidījumos vairākkārt brīdinājis Bērnu slimnīcas reanimācijas nodaļas ārsts Pēteris Kļava. Viņš pauž viedokli, ka Latvijā cilvēks un arī bērns nav vērtība.
Vecāki joprojām nesaņem reālu sodu, ja viņu nolaidības, nevērības, paviršības dēļ bērns gūst traumu. Nepieciešama visaptveroša informatīva kampaņa, lai samazinātu traumu skaitu, ko applaucējoties gūst bērni, tā aģentūru LETA informējis reanimatologs Pēteris Kļava. Viņš pauž, ka 2005. gadā applaucējumus guvuši 320 bērnu, lielākoties zīdaiņi. Tātad ir jāmāca vecākiem, kā apieties ar verdošu ūdeni un ka tas var ārkārtīgi smagi ievainot bērnus.
Nereti pieaugušie arī nezina, kā rīkoties, ja bērns ir applaucējies. Uzreiz nepieciešams noraut drēbes un novietot apdedzināto ķermeņa vietu zem auksta ūdens strūklas. Tas mazinās gan sāpes, gan apdeguma dziļumu. Pēc apdeguma gūšanas cietušais nav jāiesmērē ar dažādām ziedēm, krējumu vai sviestu, uzreiz jādodas pie ārsta, atgādina Pēteris Kļava.
Statistikas dati liecina, ka katru gadu 30 bērnu iegūst ķīmiskus apdegumus, iedzerot etiķskābi un citu kodīgu šķidrumu. Acīmredzot mājās jābūt kādam slēdzamam skapim, kur prom no bērnu acīm nepieejamas un nesasniedzamas glabājas viņiem bīstamas vielas. Taču arī ražotājam ir jānodrošina šī šķidruma pudeles ar īpašiem korķīšiem, caur kuriem cilvēka veselībai kaitīgais šķidrums tecētu tikai pa pilītei, un to nevarētu iedzert malkiem.
Dzīvnieki ik gadu sakož vidēji 600 bērnu. “Cilvēkiem suņi ir svarīgāki par bērniem. Ievainotie rodas, jo satiekas bezatbildīgu saimnieku suns un bezatbildīgu vecāku bērns,” saka P. Kļava.
Māca drošību
Nesen Latvijā notikušā diskusijā par bērnu traumatismu piedalījās arī bērnu ķirurgs Klauss Šāršmits no Berlīnes. Viņš pauda, ka Vācijā izplatītākās bērnu traumas ir negadījumi ceļā uz skolu. Divus līdz četrus gadus veci mazuļi visbiežāk applaucējas, sniedzoties līdz tējkannai, katlam vai krūzei un uzgāžot sev virsū verdošu ūdeni. Kādreizējā Austrumvācijā bija izplatīti ķīmisko vielu radīti apdegumi, taču tagad Vācijā etiķa esences pudeles ir marķētas ar uzrakstiem. Tajos norādīts, ka šķidrums lielā daudzumā var ievērojami kaitēt veselībai. Ir bijuši gadījumi, kad bērns iedzer uz grīdas atstātu tualetes tīrīšanas šķidrumu.
Lai mazinātu traumas, Vācijā bērni var mācīties drošas riteņbraukšanas skolās, notiek arī īpaši treniņi. Piemēram, vecāki par valsts līdzekļiem var apgūt zināšanas, kā pasargāt bērnus no traumām sadzīvē.
Par Amerikā raksturīgām traumām un to profilaksi stāstīja Klīvlendas (ASV) universitātes profesors Valters Čvelss. 12% no ASV medicīnai paredzētiem līdzekļiem tiek tērēti traumu ārstēšanai. Katra štata likumos ir noteikts, ka bērniem jāsēž automašīnas aizmugurējos sēdekļos līdz 13 gadu vecumam, jo priekšējo sēdekļu drošības jostas nav paredzētas bērniem. Jāatceras, ka, braucot ar motociklu, divriteni vai mopēdu, jāliek ķivere.
