LETA
Bauskas novada energospeciālisti uzskata, ka ar šķeldu kurināt ir lētāk, bet nepieciešama valsts līdzdalība, atklāja Bauskas novada domes vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Beata Logina.
Bauskas novada pašvaldības kapitālsabiedrības siltumenerģijas ražošanai pārsvarā izmanto šķeldu. B. Logina teica, ka katlumājas ir attiecīgi aprīkotas, piesaistot arī Eiropas Savienības projektu finansējumu, piemēram, SIA “Bauskas siltums” kopš 2016.gada, SIA “Kūdrinieks” Misas ciemā kopš 2019.gada, SIA “Iecavas siltums” kopš 2021.gada nogales. “Gāzes iekārtas tiek izmantotas tikai bargākajos ziemas mēnešos, kā arī avārijas, šķeldas katlu apkopes un tīrīšanas gadījumos,” informēja B. Logina.
Pašvaldības speciāliste sacīja, ka šo apkures sezonu plānots pabeigt ar esošajiem – apstiprinātajiem – apkures tarifiem, tomēr atbildīgie darbinieki pastāvīgi seko līdzi situācijai šķeldas tirgū, lai nepieciešamības gadījumā savlaicīgi rīkotos pirms nākamās apkures sezonas.
Bauskas novada energoresursu speciālistu viedoklis ir, ka valstiskā līmenī, lai mazinātu gāzes izmantošanu, būtu jāpieņem lēmums par šķeldas eksporta ierobežošanu.
“Pagājušajā gadā pieauga gāzes cenas, kā arī tika ierobežots šķeldas imports no Baltkrievijas. Vietējie šķeldas piegādātāji, kas vairāk domāti kā starpnieki, pārpirka vietējo šķeldu un izveda to ārpus Latvijas, lai pildītu noslēgtos līgumus,” tā Bauskas novada pašvaldības speciālisti, “tas izraisīja šķeldas trūkumu Latvijā, kas noveda pie krasāka šķeldas cenas pašreizējā kāpuma.”
Speciālisti uzskata, ka, pārejot no fosilā energoresursa uz atjaunojamo, būtu jāņem vērā investīciju lielums un to atmaksāšanās periods, valsts atbalsta apjoms. “Viennozīmīgi – ar šķeldu kurināt ir lētāk, bet ir nepieciešama valsts līdzdalība,” tā energoresursu speciālisti Bauskas novadā.
Pašvaldībām aprīlī būs pieejams papildu atbalsts centralizētās siltumapgādes katlumāju pārslēgšanai no fosilā uz atjaunojamo energoresursu kurināmo, pagājušajā nedēļā nolēma valdība. Pēc apkopotās informācijas secināts, ka 39 pašvaldību komersantiem jau ir augstas gatavības projekti, kuru realizācija paredzēta līdz 2023.gada beigām.
Un kā turpmāk ar ēkām kam paredzēta gazifikācija – jau šogad? Vai tiek domāts kā pieslēgt pilsētas siltumtīkliem? Iedzīvotāji ir neziņā. Diez vai kāds šobrīd būs ar mieru “gazificēties”?
Jā es arī gribētu zināt,ko darīt personīgajām mājām ja ir gāzes apkure,un vēlās pāriet uz citu apkuri.Vai šogad ir plānots pieslēgties pie centralizētā pieslēguma?