Bauskas pilsētas pirmajos jauniešu svētkos jūnija sākumā daudzu apmeklētāju uzmanību pievērsa viens no atraktīvajiem pasākuma vadītājiem.
Bauskas pilsētas pirmajos jauniešu svētkos jūnija sākumā daudzu apmeklētāju uzmanību pievērsa viens no atraktīvajiem pasākuma vadītājiem. Puisis gariem, kupliem matiem, joku un humora pārpilns. Tas bija grupas “AK69” basģitārists Vadims Ņevjadomskis.
Bārstīt jokus, būt jautram un dzīvespriecīgam – tā ir nepieciešamība, kas izkopta, esot uz skatuves, vai arī tā ir tava būtība?
– Tā ir mana īstā daba, esmu jautrs zēns. Humors man laikam ir no mammas iedzimts. Ja kaut ko tādu kāds mēģinās izspēlēt mākslīgi, tas uzreiz būs pamanāms. Skatuve šādus viltojumus nežēlīgi atklāj.
Ja tu tagad censtos tā nopietni pastāstīt par sevi – kas esi, ko dari?
– Jā, tieši pašlaik ir īstais brīdis ko nopietnu par sevi pastāstīt. Piektdien, 9. jūnijā, Rīgas amatniecības vidusskolā saņēmu zeļļa diplomu. Tas nozīmē, ka man tagad ir kvalifikācija, manam veikumam ir lielāks svars. Protams, tas vajadzīgs sevis apliecināšanai, kaut gan es ļoti cenšos, lai mani kokgriezumi atbilstu manam statusam.
Kur mēs varam skatīt tavu veikumu?
– Tie ir dažādi ornamenti durvīs, skapjos, respektīvi, dažādās mēbelēs. Taču lielākais veikums līdz šim ir kopā ar studiju biedriem Rūjienas baznīcā izgatavotais altāris, kancele un kanceles jumtiņš. Mums ir pašiem prieks par šo darbiņu.
Bauskā, savā dzimtajā Uzvarā tu esi sastopams vai katru nedēļas nogali. Kāpēc nepaliec un neizklaidējies Rīgā, kur ir klubi, ballītes – tik daudz iespēju?
– Rīgā es strādāju, bet nedēļas nogalē mani nepārvarami vilina uz mājām. Atpūtai vislabākā vieta man ir laukos. Te ir interesantāk, te ir draugi, varam kopā aiziet līdz Mūsai, būt pie dabas, uzcept šašliku, savā kompānijā mums ir jautri.
Ko tev nozīmē grupa “AK 69”?
– Tā man ir kā otra ģimene. Kopā spēlējam kopš 2002. gada janvāra. Mēs esam draugi, kurus vieno šis vaļasprieks – muzicēšana.
Man dažreiz šķiet nepieņemama daļā sabiedrības, īpaši jauniešu vidū, kultivētā vēlme izcelties ar kaut ko negatīvu. Līdzbiedros rezonansi izraisa kaut kas slikts, kas ir pastrādāts, – sasists autiņš, kāda izkaušanās. Mēs vēlamies, lai mūs pamana ar pozitīvu veikumu – mūsu mūziku.
Kā tu vairāk vēlētos sevi apliecināt – kā kokgriezējs vai kā mūziķis?
– Es tev uzreiz tā nepateikšu. Šīs nodarbes, manuprāt, papildina viena otru, jo abas ir saistītas ar radošām izpausmēm.
Kāpēc tu nebrauc strādāt uz Īriju? Tur taču var daudz nopelnīt.
– Nē, man Īrija neder. Tur es ātri vien zaudētu kvalifikāciju. Tur man vajadzētu, piemēram, krāsot grīdas, slīpēt sienas vai pārnēsāt rigipsa plāksnes. Savukārt te esmu nodarbināts jomā, kur man ir iespējas sevi nemitīgi papildināt.
Kāpēc tev ir tik gari mati?
– Sākās tas viss kā derības, kurās man pietika gribasspēka uzvarēt. Bet tagad negribas griezt nost. Dažreiz gan tie pieput zāģu skaidām, toties esmu dzirdējis, ka meitenēm es tāds patīkot – pinkas kā lauviņam, kur viņām ieķerties.
Vadimu raksturo grupas “AK 69” dalībnieki Oskars Mustermanis un Mārcis Pļaviņš:
Oskars: “Vadimam ir zelta rokas, un koka darbi viņam ļoti patīk. Viņš ir garastāvokļa cilvēks, kurš dažreiz mēdz arī uzsprāgt. Pārsvarā tie ir labi gājieni, ko viņš izstrādā. Viņš ir draudzīgs tipiņš, lai arī savdabis.”
Mārcis: “Vadims – tie ir dziļie ūdeņi, no kuriem var sagaidīt visādus gājienus, izteicienus. Dažreiz tas ir kas dzēlīgs, bet vairumā gadījumu kādi muļķīgi, mīļi joki, ko savējie jau vienmēr sapratīs.
