24. jūnijā vārdadienu svinēs braši un varbūt arī ne tik braši tautu dēli, kuriem Jānis vārdā.
24. jūnijā vārdadienu svinēs braši un varbūt arī ne tik braši tautu dēli, kuriem Jānis vārdā. Šajā reizē savdabīgu goda dienu var atzīmēt arī vairākas viensētas.
Piemēram, Brunavas pagastā ir mājas “Jāņi”, “Jāņkalni”, “Jāņsētas”. Īslīces pagasta Viteikās kādai Līvānu tipa dzīvojamai mājai dots nosaukums “Jancīši”.
Saimnieki Dzintra un Jānis Sadauski “Jancīšos” ievācās pirms gadiem divdesmit. Toreiz padomju saimniecība “Īslīce” būvēja vairākas privātmājas, viena no tām tika arī darba pirmrindnieka Sadauska ģimenei.
Iepatikās “Jancīši”
“Braucām reiz uz Rīgu un kaut kur Ķekavas apkaimē pamanījām divas mājas. Vienai bija nosaukums “Jānīši”, otrai “Jancīši”. Man tas iepatikās, un nolēmām arī savu māju tā nosaukt,” stāsta saimniece. Šādai izvēlei iemesli bijuši arī vēl citi – saimnieks ir Jānis, arī dēlam tāds pats vārds. Tā nu Īslīces pagasta “Jancīšos” vasaras saulgriežos iemeslu svinībām ir pārpārēm.
Par aizgājušajiem gadiem Sadauskiem ir daudz labu atmiņu. Jānim par cītīgu strādāšanu ar kombainu ir daudz apbalvojumu, pāris ordeņu esot arī Dzintrai. Kopsaimniecības laikā ģimenei pat bijusi iespēja iegādāties vieglo automašīnu “Moskvič”. Kā zināms, padomju gados tikt pie sava braucamā bija sarežgīta lieta. Visbiežāk mašīnu nopirkt piedāvāja darba pirmrindniekiem.
Jāteic, ka jaunības gadu darba tikums nav zudis arī šodien. Dzintras pārziņā ir vairākas slaucamas govis, jaunlopi, Jānis savukārt apstrādā zemi. Savā zemnieku saimniecībā un piemājas saimniecībā Sadauskiem darbu virkne šķiet nebeidzama, kā no pavasara iesākti, tie cits citu dzen līdz pat rudens salnām.
Papildus tam “Jancīšos” iekārtoti vēl pāris bišu stropu. Saimnieki gan atzīst, ka biškopība ir krietni piņķerīga nodarbošanās, tomēr, ja izdodas tikt pie medus, tad ēdāju netrūkst.
Sadāvina vainagus
Jāņu diena “Jancīšos” ir svētki. Dzintra gan atzīst, ka kopsaimniecības laikos svinēšana bijusi jautrāka, rīkoti kopīgi pasākumi strādājošajiem. Tagad līgotāji vairāk pulcējas savrup. Mājas priekšā uzklās galdu, tiks sakurts ugunskurs. Jānis sola, ka neskanēs vien mūzika, ko pārraida radio, bet arī paši noteikti uzdziedāšot. Vienu viņš zina droši, ka vainagu netrūks. Tos kaimiņi viņam kā kārtīgam Jāņu tēvam katru gadu sadāvina vairākus. Ciemos parasti ierodas dēli, radu un paziņu pulks ap ugunskuru sanāk krietns.
Smeķē “Apinītis”
“Man jau vislabāk smeķē tie stiprie ali, “Apinītis” ir vislabākais. Agrāk jau gan pats mājās “samtrest” uztaisīju, nu labu laiku neesmu neko brūvējis,” stāsta Jānis. Sieva arī savulaik sierus sējusi. Tagad – vai laika mazāk, vai paši slinkāki palikuši, varbūt arī naudas vairāk kļuvis, Jāņu galdam visu cienastu veikalā sapērk.
“Nav jau mūsdienās dzīve laukos nemaz tik slikta, arī tādā Īslīces pagasta nostūrī. Ir savas problēmas, ir arī prieki. Ja rokas stipras un galva strādā, tad zemnieks laukos nevar izputēt,” optimistisku atziņu pauž Jānis Sadauskis.
