IEVAI GALENIECEI Īslīcē un LELDEI VAIČULEI Codē ir daudz kopīga un atšķirīga.
IEVAI GALENIECEI Īslīcē un LELDEI VAIČULEI Codē ir daudz kopīga un atšķirīga. Leldei jubileja bija 12. jūnijā, Ievai būs rīt, 17. jūnijā. Abas gaviļnieces aicināju uz sarunu.
Kā plānojat aizvadīt šo vasaru?
Ieva: – Primārais ir nokārtot autovadītājas eksāmenu, kopš pavasara tam neatlaidīgi gatavojos. Vasaras vidū ar ģimeni brauksim atpūsties uz ārzemēm. Apmeklēšu kādu koncertu, noteikti aizbraukšu pie jūras. Iespējams, augustā iešu pastrādāt.
Lelde: – Šī būs atvadu vasara no bērnības, nākamās būs ļoti aizņemtas. Atpūtīšos gan pie jūras, gan kopā ar draugiem braucot ar velosipēdiem, gan dejās nakts pasākumos, domāju arī Rīgā atrast kādu darbiņu.
Vai pēc vidusskolas beigšanas vēlētos palikt Bauskā?
Ieva: – Laikam ne, jo šeit trūkst darba vietu. Mazā pilsētā nevar justies brīvi, cits citu pazīst.
Lelde: – Nē, ja nu vienīgi Bauska varētu būt dzīvesvieta.
Kā Bauskas jauniešiem trūkst?
Ieva: – Atpūtas vietu, kinoteātra, peldbaseina, bez pilskalna nav pat īsti citur, kur pastaigāties.
Lelde: – Trūkst motivācijas, ļoti noderīgi būtu, ja arī skolās papildus stundām klasē būtu arī kādas pētnieciskas ekskursijas.
Kas jūs kaitina?
Ieva: – Gramatiski nepareizi reklāmas uzraksti, kurus pamanu arī mūsu pilsētā. Kaitina, ja lasu vai dzirdu nepareizi lietojam dzimto valodu. Latviešu valoda ir mana stiprā puse, esmu piedalījusies olimpiādēs.
Lelde: – Pesimisms un negatīvisms, kas valda daļā cilvēku. Nepatīk, ja tas skaistais, kas pilsētā izveidots, tiek izpostīts.
Kas ir tās lietas, kas jūs bagātina?
Ieva: – Tā ir itāliešu un spāņu valoda. Kad mācījos 10. klasē, nedēļas nogalēs Rīgā apmeklēju valodu kursus. Bagātina teātris, skolā iesaistījos teātra pulciņā. Vislabāk iejūtos jautrās lomās, tā, lai citiem un pašai ir jautri. Fanoju par sportu, īpaši basketbolu. Regulāri ar draudzeni braucam uz kinoteātri Rīgā, īpaši aizrāva filma “Troja”.
Lelde: – Tie ir draugi, daudz gūstu no attiecībām.
Vai jūsu ģimenēs ir kādas tradīcijas?
Ieva: – Nedēļas nogalē kopīgi brokastojam. Tas ir vienojoši, visi kopā pasmejamies. Darbdienās tādi brīži nesanāk, katram jāsteidzas savās gaitās, vecāki strādā Rīgā.
Lelde: – Nav konkrētu, mēs – tētis, mamma un brālis Lauris – vadāmies pēc emocijām, ja ir laba oma, rīkojam mazus svētkus.
Vai mēdzat braukt ar stopiem?
Ieva: – Nē, varbūt kādreiz pamēģināšu, bet tikai Latvijas robežās.
Lelde: – Svešiem neuzticos, laikam esmu pārāk bailīga.
Kāds, jūsuprāt, ir trakākais apģērbs, kādā nespētu iziet uz ielas?
Ieva: – Tās būtu getras kombinācijā ar augstpapēžu kurpēm, kā arī nespētu ietērpties rūtaini puķotā apģērbā, patīk viss saskaņots.
Lelde: – Kad apģērba vispār nebūtu mugurā. No drēbēm nav tādu, jo draugi mani vienmēr saprastu, mani nesatrauc, kādas emocijas raisītos svešos cilvēkos.
Ko jūs krājat?
Ieva: – Dažādu valstu naudu. Manā kolekcijā ir jau pārstāvētas 25 zemes, ir pat no Vatikāna un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. Kopš 12 gadu vecuma regulāri ar ģimeni ceļojam, arī daudzi paziņas ar monētām papildinājuši krājumu.
Lelde: – Kartītes ar kaķu attēliem, arī pašai ir kaķene Mince. Turpinu mammas iesākto, krāju konfekšu papīriņus, ir grūti tos pārskaitīt, jo tie izskatās pārāk garšīgi.
Kādas sevi redzat pēc desmit gadiem?
Ieva: – Mani interesē studijas Jūras akadēmijā. Darbs uz kuģa sniedz burvīgu dažādību – ietērpties skaistā formā un darbdienu pavadīt saulē, vējā un pat vētrā. Es jau vecvecākus pārsteidzu, sakot, kas to zina, varbūt pēc skolas strādāšu policijā vai iešu armijā. Ceru, ka tad būšu nopirkusi skaistu sporta automašīnu.
Lelde: – Neciešu rutīnu, tāpēc man ir mainīgas domas un intereses, tā ir bijusi gan mūzika, gan sports, pašlaik aizrauj zīmēšana grafikā un komiksu stilā.
Vai pilngadīgam cilvēkam jāprot saglabāt bērnišķīgumu?
Ieva: – Nedrīkst kļūt nopietns, smiekli un jautrība ir kā C vitamīns, tie dzīvi padara garāku.
Lelde: – Jā, savai daļai ir jābūt bērnišķīgumam, savai nopietnībai. Ja pirmā ir par maz, var aizņemties no jautriem draugiem.
