Iestājies priecīgu ziņu laiks, kas ilgs vēl trīs mēnešus. Bailes gan, vai būs pa spēkam pacelt visu, kas domāts nešanai. Labi, ka Saeima neatteicās no vasaras brīvlaika. Kas zina, ko vēl sadarītu gaidāmo vēlēšanu satraukumā.
Iestājies priecīgu ziņu laiks, kas ilgs vēl trīs mēnešus. Bailes gan, vai būs pa spēkam pacelt visu, kas domāts nešanai. Labi, ka Saeima neatteicās no vasaras brīvlaika. Kas zina, ko vēl sadarītu gaidāmo vēlēšanu satraukumā.
NATO sammita laikā 28. un 29. novembrī valsts iestādēs būs brīvdienas. Šo notikumu pārvērst par svētkiem valdība iesaka arī citiem darba devējiem. Turklāt nepastarpināti – bez vāvuļošanas un balsošanas Saeimā.
Labklājības ministre Dagnija Staķe (ZZS) rosina minimālo algu ar nākamā gada 1. janvāri paaugstināt līdz 120 latiem mēnesī, bet valdībā jau runā par ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu no 25 līdz 15 procentiem. Savukārt ārstiem algu dubultos pāris gados. Prieks klausīties bezmēra devīgumā.
Vēl viens naudīgs žests. Nolemts atdot Andra Šķēles valdīšanas laikā aizturēto pensijas daļu strādājošajiem pensionāriem. Žēl, ka ekspremjers nav pateicies vecļaudīm par valsts glābšanu toreiz no izputēšanas un nav licis savas partijas finanšu ministram samaksāt arī aizdevuma procentus.
Ainārs Šlesers (LPP) “bez īpaša nodoma” nodrošinājis pasaules futbola čempionāta translāciju pirmajā Baltijas kanālā. Kaut mums būtu tā naudiņa, kas guļ Šlesera kabatā!
Saeimā iekustināts likums par Okupācijas muzeju, kas parlamentā nogulējies kā Jāņu alus – no 2003. gada. Top Rīgas Domes nolikums, kam un kad būs pieejams par tautas ziedojumiem celtais Brīvības piemineklis.
Latviju pāršalca vēsts, ka 13. jūnijā premjers Aigars Kalvītis Sanktpēterburgā ekonomiskā foruma laikā ticies ar pašu Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Kremļa viltnieks, protams, nedarīs neko, kas viņam nebūs izdevīgi, šoreiz ekonomiskās interesēs. Saldā lapsas balsī teiktais – “Cerams, mēs pēc iespējas ātrāk atstāsim pagātnē visus sarežģījumus un domāsim par nākotni” – skanēja īpaši ciniski dienu pirms Latvija atskatījās uz drūmajiem notikumiem 65 gadu attālumā. Par mūsu tautai nodarīto – kā tajā ziņģē: tur nebij’ nekā, tur nebij’ nekā, tik krūmiņš kustējās…
Integrācijas ministre Kārina Pētersone (LC) devās uz Krievzemi tikties ar latviešu kopienu Intā, vienā no politiski bīstamo latviešu nometinājuma vietām. Iespējams, ka nedraudzīgās kaimiņvalsts apmeklējumi, kārtējās Saeimas vēlēšanas gaidot, kļūs tradicionāli. Pirms četriem gadiem ar Putina kungu pie viena galda sēdās Jānis Jurkāns (PCTVL). Un viņam ir sekotāji.
Sliktā ziņa nākusi no ārpuses. Starptautiskie eksperti norādījuši, ka Latvijā valsts sagrābšana vēl esot aktuāla. KNAB priekšnieks Aleksejs Loskutovs domā, ka šādam vērtējumam ir pamats, turpretī Augustam Brigmanim (ZZS) trūkstot faktu, bet Jānis Lagzdiņš (TP) ir pārliecināts, ka nekādas valsts nozagšanas nav.
Kam laba, kam slikta ziņa – Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga jau otrreiz atdevusi Saeimai caurskatīšanai likumu par čekas maisu atslepenošanu. Politiķi palikšot pie savas taisnības, neko nemainīšot, un prezidentei vairs nebūšot tiesību stāties ceļā sabiedrības tracināšanai.
Pagājušās nedēļas noskaņās vistiešāk iekļāvās “Pērkona” 25 gadu jubileja un Juris Kulakovs ar savu nepiekāpību: “Pērkons” dziedāja, dzied un dziedās tikai dzimtajā valodā. Iespaidīga bija J. Kulakova dramatiskā kantāte “Sarkanais vilciens” 14. jūnija vakarā. Bet “Via Stella” dziedātāju dievišķās balsis Bauskas Sv. Gara baznīcā pārliecināja, ka talanti mūsu zemītē nebeidzas uz Rīgas robežas.
