www.bauskasdzive.lv
Dzīvokļa īpašuma likuma jaunā norma varētuaktivizēt «guļošo» vairākumu un mudināt visus piedalīties nama apsaimniekošanāDzīvokļa īpašuma likumā ar šī gada 1. novembri stāsies spēkā jauna norma, kas paredz, ka lēmumu par daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanu atkārtotā sapulcē varēs pieņemt, ja par nobalsos ne mazāk kā 18% dzīvokļu īpašnieku.
Saeima grozījumus 30. maijā pieņēmusi galīgajā lasījumā, lai atvieglotu lemšanu par dzīvojamajai mājai būtiskiem jautājumiem, ja kvoruma trūkuma dēļ nevar sasaukt kopsapulci, kā arī aktivizētu «guļošo» vairākumu un mudinātu visus piedalīties nama apsaimniekošanā. Tā tiešsaistes preses konferencē pirmdien, 3. jūnijā, skaidroja atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Ar praktiķu un īpašnieku dalību
Pašlaik ir spēkā norma, kas daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošanas lēmumam, tai skaitā energoefektivitātes uzlabošanas projektam, prasa 50% plus vienas balss vairākuma atbalstu, kura savākšana sagādā grūtības. Tāpēc, pamatojoties uz citu valstu, jo īpaši Austrijas pieredzi, noteikta jauna kārtība, stāstīja O. Burovs. Ja kvorumu nesavāc pirmā kopsapulce, nākamā pēc mēneša būs lemtspējīga ar ne mazāk kā trešdaļas dzīvokļu īpašnieku dalību, un lēmumu var apstiprināt, ja par nobalso vairāk nekā puse sanākušo.
«Galvenais bija mazākuma kvorums – zinām problēmu, ka «guļošais» vairākums cilvēku netic, ka var ko mainīt, tāpēc paliek mājās. Ar šiem grozījumiem sakām – dārgie dzīvokļu īpašnieki, nepalieciet mājās, lai jūsu vietā nelemtu mazākums!» pauda deputāts. Viņš piebilda, ka svarīgi ne tikai lielie renovācijas projekti, bet arī mazāki remonti, piemēram, jumta salabošana, inženiertīklu atjaunošana, logu un durvju maiņa u. tml.
Likuma grozījumu apspriešanā piedalījās Ekonomikas ministrijas (EM), Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (LNPAA) eksperti, kā arī fiziskas personas, jaunās kārtības pamatus balstot uz profesionālu viedokli, uzsvēra komisijas vadītājs.
EM Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro – gatavojot likuma grozījumus, mērķis bijis aktīvā mazākuma tiesību aizsardzība, kā arī iecere piešķirt vairāk in-strumentu pārvaldniekam, lai sekmīgāk apsaimniekotu mājas.
Savukārt Ervīns Straupe no Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas uzsvēra: «Grozījumi strādās labi nevis tad, ja mazākums lems vairākuma vietā, bet tad, kad vairākums sapratīs, ka viņiem ir jālemj līdzi.»
Varēs atsaukt pārvaldnieku
Galīgajā lasījumā grozījumi papildināti ar normu, ka dzīvokļu īpašnieku sapulce var atsaukt pārvaldnieku, bet ne biežāk kā ik pēc trijiem mēnešiem, informēja O. Burovs.
E. Straupe gan teic – apsaimniekotājus dara bažīgus riski, kas notiks ar īpašumu, ja pārvaldnieka maiņa notiks pārāk bieži: «Pēc trim mēnešiem var atnākt cits mazākums, kas atkal nomainīs apsaimniekotāju.» O. Burovs skaidro, ka prasībām pret pārvaldnieku nevajadzētu būt tabu: «Rīgas daudzdzīvokļu mājās dzirdējām sūdzības no iedzīvotājiem, ka tur nekad neredz pārvaldnieku, nav ieguldījumu mājā, inženiertīkli ir nolietoti. Atcelšanas iespēja ir vēsts apsaimniekotājiem būt aktīviem un strādāt dzīvokļu īpašnieku labā.»
Pārvaldnieku pārstāvis uzsvēra, ka grozījumos ir cita svarīga prasība – turpmāk dzīvokļu īpašniekam būs pienākums paziņot sasniedzamu dzīvesvietu, tālruņa numuru un e-pasta adresi, lai atvieglotu ikdienas darbu pārvaldniekam. Tas vajadzīgs gadījumos, kad dzīvokļa īpašnieks mājokli izīrē, bet lēmumi par apsaimniekošanu jāpieņem īpašuma saimniekam.
Pirmais solis paketē
O. Burovs norādīja, ka pieņemtie grozījumi ir pirmais solis paketē par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, ko komisija un EM vēlas apstiprināt šogad. M. Auders informē, ka Saeimā plānots iesniegt citus likumprojektus, kas mainīs «spēles laukumus», lai Latvija un Rīga būtu sakopta, mājas – atjaunotas un drošas un cilvēki varētu dzīvot labos mājokļos.
Likumdevēji gatavo grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kas noteiks, ka parādi ir piesaistīti dzīvoklim. Plānots noteikt, ka dzīvokļu īpašumu kopībām būs jāreģistrējas Uzņēmumu reģistrā, lai ar tām varētu tieši slēgt darījumus, piemēram, izsniegt renovācijas aizdevumu.
EM izstrādā jaunu Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumu, kas atvieglos biedrību darbu mājas pārvaldīšanā, mainīs norēķinus ar pakalpojumu sniedzējiem un sniegs plašākas pilnvaras pārvaldniekam rīkoties ar uzkrājuma fondu.
E. Straupe uzteica raito sadarbību jaunās kārtības apspriešanā, piebilstot, ka jāsakārto arī pašvaldību bilancē vēl palikušo māju nodošana dzīvokļu īpašniekiem, lai pabeigtu privatizācijas procesu, kas velkas jau 30 gadu garumā. ◆
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Lieliski. Pāris plānprātiņi varēs parakstīt līgumus par summām, kuras pēc tam neviens nevarēs samaksāt.
Nesen par laimi šāds līgums, kurā nebija mājas siltināšanas izmaksas griesti, neizgāja cauri.
Un cik tas viss būs likumīgi , ja nonāks līdz tiesībsargājošām iestādēm? Un vai es varēšu sūdzēties ECT, ka man uzkrauj , cilvēkam 80 gados, ar nelielu pensiju , maksājumus uz 30 gadiem par nevienam nevajadzīgas fasādes siltināšanu un tikai tāpēc, ka kādam ir arguments- skaisti izskatīsies?
Izskatās pēc aitu dzīšanas banku aplokā. Mājas 18 procentu politbirojs varēs grābt miljonu kredītus, bet vai šis politbirojs pirmkārt sūdzēs tiesā apsaimniekotāju par mājas vērtības zudumu bezdarbības, neprofesionalitātes, bezatbildības dēļ, par apsaimniekošanas naudas izšķērdēšanu neefektīvajiem pusvadītāju un locekļu štatiem? Kur ir pazuduši neskaitāmie tūkstoši uz katru māju, ko apsaimniekotāji ir notrallinājuši vairāk kā trīsdesmit gadu laikā?!
Bankas nedod kredītus profesionāliem uzņēmējiem, bet te kaut kādi 18 procenti mājas būvniecības biznesa pirmziemnieku bez tehniskās izglītības grābs miljonu kredītus, uzkraus kaklā visiem mājas iedzīvotājiem un uztaisīs katrai mājai savu “Rail Baltic”, jeb čiku un sadārdzinājumu? Būvniecības firmas to vien gaida. Pašvaldība ļoti labi zina kā iet neprofesionāļiem cīņā pret būvniekiem, tas ir, vienos vārtos un sadārdzinājums. Arī tiesāties ar firmām nebūs kam. Tiesāsies mājas būvniecības un juridiskie neprofesionāļi ar rūdītajiem būvniekiem?Lai to darītu ir jābūt juridiskai personai. Katra māja dibinās uzņēmumu? Tiesāties arī maksā dārgi, uzturēt uzņēmumu arī maksā. Pa to laiku Bankas savāks mājas sev un mēs maksāsim bankām tikpat ilgi cik Latvija savu valsts megaparādu. Pašreizējā likumdošana praktiski neaizsargā dzīvokļa īpašnieku pret šiem riskiem. Nav precīzi juridiski definēta šo 18 procentu atbildība pret pārējiem mājas iedzīvotājiem. Pat ja 18 procenti riskēs ar visu savu mantu ( kas pašlaik nav paredzēts), attiecībā pret kredītu summu tas būs pilnīgi nepietiekami. Likumdošana pašlaik ir galīgi vāja, saputrota un pretrunīgi interpretējama kolektīvo māju jautājumā. Katrs darbs ir jāprot. Amatieri parasti savāra lielas ziepes un rada milzu zaudējumus.
Var aizbraukt uz Pērnavu, konstatēt, ka ļoti daudzas mājas ir renovētas, un pajautāt kā viņi to izdarīja.
Vēl var atcerēties , ka Latvija tirgo CO2 kvotas un Eiropa drukā nauda zaļajiem pasākumiem un var pajautāt VARAM un klimata-enerģijas ministrijai kā šī nauda Latvijā tiek izlietota lietderīgi, notrallināta, nozagta.
Muļķu zemei: spekulācijas ar CO2 kvotām ir kaitīgas, ja reiz gribat ko sagraut, paceliet nodokli, ko CO2 ražotāji iemaksā SAVAS valsts budžetā.
Jā, kārtējais likumdošanas pušieris. Kā tas darbosies? – Teiksim 4 bābas no blakus kāpņu telpas pašas sadomās vai kāds ieinteresēts pamudinās uzfrišināt mājas fasādi, lai “skaisti izskatās”. salīmēs lapiņas par sapulci un kuru tikai pašas atnāks, jo sapulce notiks darba laikā, sarakstīs mājas kopsapulces lēmumu piem 18 mājas dzīvokļu vārdā, paņems kredītu bankā un visi mājas dzīvokļu īpašnieki, arī tie 14, kas neko nebūs parakstījuši, vai pat dzirdējuši visu atlikušo dzīvi maksās paņemto kredītu ar visiem divciparu procentiem.
Tām četrām bābām varēs iepūst vienā vietā, bet tas neatbrīvos no bankas verdzības.Pastāv risks, ka komunālā kantora māju vecākie tieši organizēs šādas bābu bandas lai māja paņemtu kredītu. Komunālo kantora jelgavnieki un rīdzinieki pratīs gūt personīgu labumu no šiem kredītiem, bez šaubām. No miljoniem vienmēr nobirst. Ne jau četras bābas bīdis projekta lietas, būvatļauju, būvnieku sāgu, līgumus, projekta vadību, tāmes, mēneša izpildes, segto darbu aktus, materiālu sertifikātus, būvuzraudzību.
Ko čīkstat, ka izlems četras bābas, tad piedalieties arī paši kopības lietu lemšana. Jūsu īpašums nebeidzas tikai dzīvokļa robežās, māja ir kopīpašums. Jābūt aktīviem lēmumu pieņemšanā un nevajadzēs baidīties no bābām.
Cāzera vārds ur Anna? Dari savu darbu ēku uzturēšanā un nenotriec ēku uzturēšanas naudu tikai algās un ” kukaiņu indēšanā”.
ja, ko šie ļurbas tā plosās? turi muti un maksā, ja apstirbsi, – samaksās bērni, tikai mieru, plukatas, un nevajag šaut pa lustru…