7.maijā ap trijiem naktī Rēzeknē sākās ne tikai drošības incidents, bet arī informācijas krīze. Kamēr pilsēta vēl gulēja, vietējo iedzīvotāju grupā “Rēzeknes forums” platformā “Facebook” parādījās pirmie jautājumi par sprādzienu, lidaparātu skaņām un uzplaiksnījumu. Cilvēki mēģināja saprast, vai notikušais ir lokāls negadījums, militārs apdraudējums vai zīme, ka Krievijas karš pret Ukrainu kļuvis fiziski sajūtams arī Latvijas pierobežas pilsētā. Vēl pirms pilna oficiālā skaidrojuma sociālajā medijā sāka veidoties sava notiekošā anatomija – ar aculiecinieku ziņojumiem, bailēm, jautājumiem par skolām un vēlāk arī nepārbaudītiem apgalvojumiem par “Ukrainas droniem”.
Analizētajā “Rēzeknes foruma” datu kopā pirmais komentāru vilnis sākas ap plkst. 3.35. Pirmajās 30 minūtēs pēc pirmā ieraksta tajā jau ir 56 komentāri, pirmajā stundā – vairāk nekā 170, bet divās stundās – vairāk nekā 400. Sākumā dominē mēģinājums noskaidrot, kas dzirdēts un kur tas noticis. Vēlāk šai plūsmai pievienojas jautājumi par Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rīcību, šūnu apraides brīdinājumiem, mācību atcelšanu, dronu izcelsmi un iespējamo vainīgo.
Valsts policija vēlāk informēja, ka 7. maijā Rēzeknē naftas produktu uzglabāšanas objektā notikuši dronu triecieni; par to sākts kriminālprocess, un izmeklēšana turpinās. Vēlāk ziņots, ka sākotnējā izmeklēšanā konstatēts – objektā ietriekušies divi droni, nevis viens.
Šim rakstam analizēta datu kopa no “Facebook” grupas “Rēzeknes forums” par laika periodu no 7. līdz 9. maijam, aptverot 1714 komentārus 17 “Facebook” ierakstiem, kuros kopumā izpaudās 758 dažādi lietotāju profili. Lielākā aktivitāte koncentrējas divos datumos – 7. maijā, kad notika dronu trieciens Rēzeknē, un 9. maijā, kad vairākos austrumu pierobežas novados atkārtoti tika izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums.
Publiska vietējā telpa ar 27 000 dalībnieku
“Rēzeknes forums” nav maza slēgta sarakste. Tā ir publiska “Facebook” grupa ar aptuveni 27 000 dalībnieku. Tas ir apmēram tikpat, cik Rēzeknē dzīvo cilvēku. Grupa ir redzama meklēšanā, piesaistīta Rēzeknei un, pēc “Facebook” norādītās informācijas, izveidota 2016. gada 27. februārī. Nosaukums pēdējo reizi mainīts 2018. gada 8. novembrī.
Grupas apraksts un noteikumi ir krievu valodā. Aprakstā norādīts, ka grupa izveidota dažādu tēmu apspriešanai, vienlaikus aizliedzot reklāmu un komerciālu darbību. Noteikumos lietotāji aicināti būt pieklājīgiem, diskutēt konstruktīvi, nepublicēt reklāmu, spamu un komerciālus piedāvājumus. Forumā ir augsts aktivitātes līmenis – 73 jauni ieraksti konkrētajā dienā un vairāk nekā 600 jaunu dalībnieku pēdējās nedēļas laikā.
Tas ir būtisks konteksts. Dronu incidenta laikā “Rēzeknes forums” nebija nejauša komentāru sadaļa, bet plaša vietējā publiskā telpa, kur cilvēki reāllaikā mēģināja noskaidrot, kas notiek. Šādās grupās informācija izplatās ātrāk nekā oficiālie precizējumi, bet bez redakcionāla filtra. Līdzās noderīgiem aculiecinieku novērojumiem parādās minējumi, operatīvi jutīga informācija, politiski komentāri un nepārbaudīti apgalvojumi.
Tieši šī vide ļauj redzēt incidenta anatomiju: kā reāls apdraudējums kļūst par kopienas pašorganizēšanos, kā pašorganizēšanās kļūst par panikas kanālu un kā informācijas trūkuma brīžos versijas pārtop apsūdzībās.
Sprādziens pirms skaidrojuma
Pirmajā komentāru vilnī 7. maijā dominē aculiecinieku reakcijas. Cilvēki raksta par skaņu, uzplaiksnījumu, mājas vibrāciju, lidaparātu troksni, operatīvo dienestu kustību un rajoniem, kuros kaut kas bijis dzirdams. Šajā posmā galvenais jautājums vēl nav “kurš vainīgs?”, bet “kas notika?”.
Ar operatīviem novērojumiem – skaņām, sprādzieniem, lidaparātiem, vietām, rajoniem, ugunsdzēsējiem, policiju vai virzieniem – datu kopā saistīti vismaz 537 komentāri no 325 profiliem. No tiem 323 komentāri ir 7. maijā. Tas ir lielākais agrīnais komentāru slānis.
Šāda neformāla “sensoru tīkla” funkcija krīzes brīdī var būt noderīga: cilvēki ātri saprot, ka notikums nav individuāls pārpratums. Taču tā rada arī risku. Publiskā grupā sāk krāties informācija par skaņām, virzieniem, rajoniem, operatīvo dienestu kustību un militārās aviācijas klātbūtni. Daļa komentētāju to arī apzinās, aicinot nepublicēt iznīcinātāju maršrutus un ziņot 112, nevis izplatīt operatīvus novērojumus “Facebook”.
No “kas notika?” līdz “ko darīt?”
Pēc sākotnējā šoka diskusija ātri pāriet uz praktiskiem jautājumiem. Vai apdraudējums attiecas uz Rēzeknes pilsētu vai tikai novadu? Vai bērniem jāiet uz skolu? Vai mācības ir atceltas? Vai jādodas uz darbu? Vai pienāks paziņojums par apdraudējuma beigām?
Ar skolām, darbu, bērniem, bērnudārziem, kopmītnēm un praktisku rīcību saistīti 132 komentāri no 101 profila. 7. maijā šādu komentāru ir 85. Tas nozīmē, ka praktiskā panika īpaši koncentrējas pirmajā incidenta dienā.
7. maija rīts Rēzeknē sākās trauksmaini, un skolas reaģēja uz drona nokrišanu pilsētā. Komentāros šī reakcija parādās kā neskaidrību ķēde. Vieni raksta, ka mācības atceltas, citi jautā, kur tas oficiāli publicēts, vēl citi norāda, ka bērns jau aizgājis uz skolu.
Šī nav tikai emocionāla reakcija. Tā rāda, ka krīzes informācija cilvēkam ir noderīga tikai tad, ja tā palīdz pieņemt konkrētu lēmumu. Arī šūnu apraides brīdinājumi komentāros tiek vērtēti divējādi: daļa lietotāju tos uzskata par nepieciešamu drošības instrumentu, citi norāda, ka brīdinājums pienācis par vēlu, nav bijis pietiekami skaidrs vai nav laikus papildināts ar informāciju par apdraudējuma beigām.
Iznīcinātāji debesīs, jautājumi uz zemes
NBS un Latvijas aizsardzības spējas komentāros parādās trīs veidos. Pirmkārt, NBS tiek uztverti kā oficiāls informācijas avots. Otrkārt, NBS un NATO reakcija tiek uztverta caur iznīcinātāju skaņām debesīs. Treškārt, NBS kļūst par institūciju, kuras spējas tiek apšaubītas.
Ar NBS, NATO, iznīcinātājiem, gaisa telpu, pretgaisa aizsardzību, brīdinājumiem, 112 vai dronu notriekšanu saistīti vismaz 211 komentāri no 156 profiliem. 7. maijā šādu komentāru ir 99, bet 9. maijā – 111. Tas rāda, ka pēc atkārtota brīdinājuma aizsardzības spēju tēma kļuva vēl redzamāka.
Komentāros iznīcinātāji vienlaikus pilda divas funkcijas. Daļai lietotāju tie apliecina, ka valsts reaģē. Citiem tie palielina trauksmi, jo militārās aviācijas klātbūtne nozīmē, ka draudi ir nopietni. No tā rodas nākamais jautājums: ja draudi ir nopietni, kāpēc droni netika notriekti?
Šī atšķirība starp militāro skaidrojumu un iedzīvotāju uztveri ir viena no incidenta svarīgākajām sekām. Iedzīvotāja jautājums ir tiešs: ja bīstams objekts sasniedza pilsētu, vai valsts spēj aizsargāt? Tikmēr militārais skaidrojums ir sarežģītāks: identifikācija, trajektorija, atlūzu risks, civiliedzīvotāju drošība, notriekšanas noteikumi. Datu kopā redzams, ka šī loģika incidenta brīdī daļai sabiedrības nebija pietiekami saprotama.
Kā versija kļuva par vainīgo
Svarīgākā dezinformācijas hronoloģijas daļa saistīta ar Ukrainu.
Sākotnēji publiskajā telpā parādījās versijas par dronu iespējamo izcelsmi un trajektoriju. Komentāru problemātiskajā slānī šī piesardzība ātri pazūd. Datu kopā ar Ukrainu saistīti vismaz 67 komentāri no 47 profiliem; no tiem 51 ir 7. maijā. Ar tiešu Ukrainas vainošanu vai “Ukrainas dronu” versijas pasniegšanu kā faktu saistīti vismaz 42 komentāri no 30 profiliem. 29 no tiem ir 7. maijā.
Šajos komentāros atkārtojas vairāki apgalvojumi: tie ir Ukrainas droni; Latvija atļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu; valdība slēpj patiesību; Latgale cieš Ukrainas dēļ; Latvijas atbalsts Ukrainai apdraud pašus Latvijas iedzīvotājus. Dažviet tas tiek formulēts kā minējums, citviet – kā fakts.
Šeit redzams tipisks dezinformācijas mehānisms. Tas nesākas ar pilnīgi izdomātu stāstu. Tā pamatā ir reāls incidents un nepilnīga informācija. Tālāk no piesardzīgas versijas tiek izņemta atruna. “Varētu būt” pārvēršas par “ir”. Pēc tam tiek pievienots politisks secinājums – Latvija it kā pati ļauj Ukrainai apdraudēt Latgali.
Šis naratīvs ir efektīvs, jo tajā ir vairāki realitātes fragmenti. Droni tiešām ielidoja Latvijas gaisa telpā. Latvija tiešām atbalsta Ukrainu. Ukraina tiešām īsteno triecienus pa Krievijas mērķiem. Taču no šiem fragmentiem komentāru vidē tiek izveidots nepierādīts secinājums – ka Latvijas valsts apzināti atļāvusi Ukrainas droniem izmantot Latvijas gaisa telpu un pēc tam to slēpusi.
Krievija komentāros: cēlonis, mērķis un teju nevainīgais
Krievija komentāros parādās biežāk un sarežģītāk nekā citas valstis.
Pirmajā rāmī Krievija tiek minēta kā incidenta pamatcēlonis. Daļa komentētāju iebilst Ukrainas, NBS vai Latvijas valdības vainošanai un norāda, ka problēmas avots ir Krievijas karš.
Otrajā rāmī Krievijas atbildība tiek mazināta vai noraidīta. Šajos komentāros tiek apgalvots, ka Krievijai nebūtu iemesla lidot caur Latviju, ka patiesais apdraudējums nāk no Ukrainas, vai arī valdība mēģina vainu uzvelt Krievijai. Šis slānis ir būtisks, jo tas pārbīda uzmanību no agresora atbildības uz Latvijas un Ukrainas vainošanu.
Trešajā rāmī Krievija parādās kā iespējamais mērķis, uz kuru droni varējuši lidot. Šis skaidrojums pats par sevi nav pretrunā ar oficiāli apspriestām versijām, taču komentāru vidē tas bieži kļūst par starpposmu citam secinājumam: ja droni lidoja uz Krieviju, Ukraina apdraudēja Latviju; ja Latvija to neapturēja, valdība ir līdzatbildīga.
Dati skaidri norāda uz atbildības pārbīdi. Oficiālajā līnijā incidenta konteksts ir Krievijas karš Ukrainā un tā radītie drošības riski Latvijas pierobežai. Dezinformējošajā komentāru slānī šis konteksts tiek apgriezts: Krievijas karš kļūst par fonu, bet par tiešo vainīgo tiek padarīta Ukraina un Latvijas valsts.
9. maijs: otrā nakts, cita panika
9.maijā datu kopā sākas otrais lielais komentāru vilnis. Pirmais analizējamais komentārs šajā datumā ir plkst. 1.29. Pirmajās 30 minūtēs ir 206 komentāri, pirmajā stundā – 376, divās stundās – 506. Salīdzinājumam: 7. maijā pirmajās 30 minūtēs bija 56 komentāri, pirmajā stundā — vairāk nekā 170, bet divās stundās – vairāk nekā 400.
Tātad 9. maija reakcija sākas daudz straujāk. Taču tās saturs atšķiras. 7. maijā paniku izraisīja fiziska pieredze – sprādziens, uzplaiksnījums, mājas drebēšana, lidaparātu skaņas. 9. maijā paniku izraisīja brīdinājums un iepriekšējās pieredzes atmiņa. Galvenais jautājums vairs nav “kas notika?”, bet “vai tas atkārtojas?”.
Komentāros otrais vilnis izpaužas kā nogurums un atkārtošanās sajūta. Lietotāji raksta par bērniem, kas pamodušies no brīdinājuma, par bailēm pēc iepriekšējās nakts, par neziņu, vai apdraudējums ir beidzies, un par sajūtu, ka šādi brīdinājumi var kļūt par jaunu ikdienu.
Datu kopā 9. maijā ar oficiālo informāciju, brīdinājumiem, NBS, 112 vai apdraudējuma statusu saistīti 106 komentāri. 7. maijā tādu bija 41. Tas rāda, ka otrajā reizē uzmanības centrs vairāk pārvietojas no paša trieciena uz sistēmas darbību – brīdinājumiem, apdraudējuma statusu un skaidrojumu.
Ne visi cēla paniku
Datu kopā redzama arī pretēja kustība – mēģinājumi paniku mazināt. Ar aicinājumiem necelt paniku, zvanīt 112, sekot oficiālajiem avotiem vai nepublicēt operatīvu informāciju saistīti vismaz 23 komentāri no 15 profiliem.
Pretpanikas komentāros atkārtojas trīs elementi. Pirmais – aicinājums nepārvērst minējumus faktos. Otrais – norāde, ka jāziņo 112, nevis jāpublicē nepārbaudītas ziņas “Facebook”. Trešais – brīdinājums neizpaust informāciju par iznīcinātāju kustību, skaņām un iespējamiem maršrutiem.
Tas ir svarīgi, jo neļauj “Rēzeknes forumu” raksturot tikai kā panikas vai dezinformācijas vidi. Grupa vienlaikus bija arī pašregulējoša telpa. Daļa lietotāju mēģināja apturēt baumas, labot nepārbaudītus apgalvojumus un atgādināt par drošības disciplīnu. Tomēr šāda pašregulācija ir fragmentāra. Tā nevar aizstāt ātru, saprotamu un lietojamu oficiālo komunikāciju.
Piecas balsis vienā krīzes sarunā
“Rēzeknes foruma” komentāros redzams, ka visi lietotāji nerīkojās vienādi. Vieni mēģināja saprast, kas notiek; citi meklēja praktisku informāciju; vēl citi incidentu izmantoja, lai izplatītu politiskus secinājumus.
Vispirms bija aculiecinieki. Viņi rakstīja par sprādzieniem, dārdoņu, lidaparātiem, rajoniem, operatīvajiem dienestiem un iespējamajiem virzieniem. Šie komentāri palīdzēja citiem saprast, ka notikums nav tikai individuāls pārpratums. Vienlaikus tie radīja drošības risku – publiskā grupā sāka krāties informācija, kas krīzes brīdī var būt operatīvi jutīga.
Otra grupa bija cilvēki ar ļoti praktiskiem jautājumiem: vai bērniem jāiet uz skolu, vai strādā bērnudārzi, vai jāierodas darbā, vai apdraudējums jau atcelts. Šie komentāri parāda, kur oficiālajai komunikācijai trūka konkrētības.
Trešie bija tie, kuri vērtēja valsts aizsardzības spējas. Daļa jautājumu bija pamatoti – kāpēc brīdinājums pienāca vēlāk, kāpēc droni netika pamanīti vai notriekti. Taču blakus parādījās arī vispārinājumi, ka NBS nespēj pasargāt iedzīvotājus.
Ceturtajā grupā redzams galvenais dezinformācijas virziens: apgalvojumi par “Ukrainas droniem”, Latvijas it kā atvērto gaisa telpu, informācijas slēpšanu no valdības puses un Latgales pakļaušanu riskam.
Vienlaikus forumā bija arī balsis, kas mēģināja paniku apturēt – aicināja sekot oficiālajiem avotiem, zvanīt 112, nevainot NBS vai NATO un nepārvērst nepārbaudītas versijas faktos.
Apzinātas panikas celšanas pazīmes
No komentāru datiem vien nevar pierādīt, ka konkrēts lietotājs paniku cēlis apzināti. Taču datos redzama uzvedība, kas paniku un dezinformāciju objektīvi pastiprina – īpaši brīdī, kad oficiālā informācija vēl ir nepilnīga un cilvēki mēģina saprast, kas notiek.
Pirmā pazīme ir atkārtošana. Ja viens profils vairākos komentāros atgriežas pie vienas un tās pašas versijas –piemēram, ka “tie ir Ukrainas droni”, ka Latvija “atvērusi gaisa telpu” vai ka valdība “slēpj patiesību” – tas vairs nav tikai spontāns jautājums. Šāda atkārtošana palīdz nepārbaudītam apgalvojumam izskatīties pēc plaši zināma fakta. Līdzīgi vēstījumi par Ukrainas vainošanu parādījās arī prokrieviskos “Telegram” kanālos, par ko iepriekš vēstīja aģentūra LETA.
Otra pazīme ir minējuma pārvēršana faktā. Oficiāli vēl tika vērtētas versijas par dronu izcelsmi, bet komentāros piesardzīgais “varētu būt” ātri kļuva par “tie bija Ukrainas droni”. Tieši šāda pāreja ir dezinformācijas kodols – nezināmais tiek aizpildīts ar pārliecinoši pasniegtu, bet nepārbaudītu skaidrojumu. Valsts policija arī konstatējusi gadījumus, kad interneta vidē saistībā ar nokritušajiem droniem izplatīta apzināti nepatiesa informācija.
Trešā pazīme ir sakāpināta valoda. Komentāri par “masveida apšaudēm”, “nodevību”, “svešām ambīcijām” vai to, ka cilvēki tiek apzināti pakļauti riskam, ne tikai pauž bailes, bet palielina trauksmi citiem.
Ceturtā pazīme ir uzticēšanās graušana. Ja komentāros atkārtojas, ka NBS nevar ticēt, valdība melo vai brīdinājumi tiek izmantoti cilvēku biedēšanai, drošības incidents tiek pārvērsts stāstā par valsts nespēju vai ļaunprātību.
Piektā pazīme ir operatīvas informācijas publicēšana – piemēram, par lidaparātu skaņām, virzieniem, rajoniem vai iespējamo atrašanās vietu. Tas ne vienmēr ir ļaunprātīgi, taču drošības krīzes laikā šāda informācija var būt kaitīga. Atbildīgie dienesti un aizsardzības resori aicina drona incidenta gadījumā netuvoties, nepublicēt foto vai video un ziņot 112.
Ko Rēzeknes gadījums atklāj
Rēzeknes dronu incidents parāda, ka drošības krīze mūsdienās nav tikai militārs notikums. Tā vienlaikus ir arī informācijas krīze. Fiziskais incidents notika konkrētā vietā, bet tā interpretācija dažu stundu laikā izplatījās publiskā sociālo mediju telpā.
Hronoloģija ir skaidra. Vispirms ir sprādziens un aculiecinieku jautājumi. Pēc tam – praktiskā panika par skolām, bērniem un darbu. Tālāk – NBS un brīdinājumu efektivitātes apšaubīšana. Pēc tam – minējumi par dronu izcelsmi. Visbeidzot – dezinformējošs naratīvs, kurā Ukraina un Latvijas valdība tiek padarīta par tiešo vainīgo.
Tikmēr 9.maijs parāda, ka pēc pirmā incidenta panika var atkārtoties citā formā. Otrajā reizē cilvēki reaģē ne tikai uz apdraudējumu, bet arī uz iepriekšējās pieredzes atmiņu. Brīdinājums pats kļūst par trauksmes palaidēju.
Rēzeknes gadījums nav tikai stāsts par dronu, kas nokrita pilsētā. Tas ir piemērs tam, kā reāls apdraudējums, informācijas trūkums un sociālo tīklu ātrums kopā var radīt otro incidentu – cīņu par skaidrojumu. Šajā cīņā pirmajās stundās uzvar tas, kurš spēj piedāvāt cilvēkiem saprotamu atbildi. Ja to nedara oficiālie avoti, vietu aizpilda komentāri, minējumi un naratīvi, kas ne vienmēr ir patiesi.
