Atbrauc, kamēr vēl lakstīgalas…
Atbrauc, kamēr vēl lakstīgalas
Upes kraujā kā trakas dzied, –
Varbūt balto ievziedu sniegos
Man būs vieglāk pretī tev iet!
Atbrauc, kamēr ceriņi ziedos,
Atbrauc parunāt, tāpat vien.
Varbūt vasara visu mums
piedos, –
Dienas tik strauji projām skrien.
Atbrauc, kad liepās bites spietos,
Medus saldmi uz lūpām just,
Varbūt tās savu spītu mums
iedos
Dzīves līkločos nepazust!
***
Madaras mirgo kā zvaigznes
gada visīsākā naktī,
pīpenes klana galvas
vasaras valša taktī,
paparde sūnās zaļās
zaigo kā dimanta sakta,
vientuļā muļķa sirds
šonakt atkal tiks zagta.
