Kas ziedam spēku dod ziedēt tik koši, kas saldkairā smaržā liek vakarā slīgt?
Kas ziedam spēku dod ziedēt tik
koši,
Kas saldkairā smaržā liek vakarā
slīgt?
Kas sirdij pukstēt teic skaļi un
droši?
Kas vaigiem liek vieglā purpurā
tvīkt?
Gaisma stādam liek uzaugt un
kuplot,
Saule ļauj ziedam krāšņajam
plaukt, –
Dzīvības straume, tālumā plūstot,
Visam liek līdzi bez apstājas
traukt.
Sirdij pukstēt straujāk liek mīla –
Vaigi laimē sārtojas, tvīkst,
Tā jauka un gaiša skaidrības
ķīla,
Kas skaista kā ķiršu zars ziedonī
līkst.
