Vairāku lielāko Latvijas kūdras ražotājfirmu pārstāvji šīs nozares aktualitātes apsprieda 9. jūnijā uzņēmumā «Kūdras enerģija» Koknesē.
Vairāku lielāko Latvijas kūdras ražotājfirmu pārstāvji šīs nozares aktualitātes apsprieda 9. jūnijā uzņēmumā “Kūdras enerģija” Koknesē. Viņi tikās ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāju Dzintaru Zaķi un bijušo ekonomikas ministru Krišjāni Kariņu.
Tika pārrunātas galvenās kūdras ražotājuzņēmumu problēmas, kā arī perspektīvas Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī. No mūsu rajona šajā sanāksmē piedalījās a/s “Misas kūdra” valdes locekļi Andris Ieviņš un Renārs Skudra. Latvijas kūdras ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Valērijs Kozlovs diskusijā uzsvēris, ka šī nozare atstāta pabērna lomā, jo nav pat īsti skaidrs, kuras ministrijas pakļautībā tā ir. Ne Zemkopības ministrija, ne Ekonomikas ministrija lielu vērību par to neizrāda.
Aizvieto ar gāzi
“Misas kūdras” valdes loceklis R. Skudra atklāja, ka lielākā problēma, par kuru diskutēja tikšanās dalībnieki, bija tā, ka valsts vairs neizmanto kūdru kurināšanai, to aizstājot ar ne visai lēto gāzi. Valdība atbalstījusi samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmes noteikšanu gāzei piecu procentu apmērā. Kūdrinieki ir neizpratnē, kāpēc importētais kurināmais ir labākā situācijā nekā vietējais, jo malkai, koksnei un kūdrai šī likme ir cita. Veidojas dīvaina situācija – Latvijā izmantot importa kurināmo, kuram vēl turklāt samazināta nodokļa likme, ir izdevīgāk nekā vietējo, kaut gan Latvija ir trešā kūdras resursiem bagātākā valsts Eiropas Savienībā. R. Skudra norādīja, ka “Misas kūdra” bija spiesta samazināt kūdras ieguves apjomus kurināmā maiņas dēļ.
Kūdras ražotājiem aktuāla problēma ir arī valsts nespēja apmaksāt degvielas akcīzes nodokli. Jautājums vienreiz jau izskatīts Saeimā un noraidīts, savus priekšlikumus kūdrinieki iesnieguši arī Zemkopības ministrijai un šopavasar arī Ekonomikas ministrijai, taču atbilde nav saņemta. R. Skudra min Igaunijas pieredzi, kur kūdras ražotāji akcīzes nodokli nemaksā, tādējādi, salīdzinot ar Latviju, paaugstinās viņu konkurētspēja Eiropas tirgū.
Sezonas darbs
Sarunas gaitā uzņēmumu pārstāvji risināja arī patlaban vienu no aktuālākajām problēmām valstī – darbaroku aizplūšanu uz ārvalstīm. To izjūt arī “Misas kūdra”, taču lielāks sašutums ir par nelegālo nodarbinātību valstī. R. Skudra uzsver, ka tā rada problēmas visiem kūdras uzņēmumiem un, protams, valsts ekonomikai. Kūdras uzņēmēji ir neapmierināti par likumu nepietiekamību darbaspēka izmantošanā kādā noteiktā laika periodā. Kā zināms, kūdras ieguves process ir vidēji pieci mēneši gadā, atlikušo laiku nodarbināt strādniekus ir ļoti grūti. Šī iemesla dēļ kūdras uzņēmēji ir spiesti pieņemt atlūgumus no darbiniekiem katras sezonas beigās, kā arī sākumā tos atkal pieņemt darbā. Tāds apgrūtinošs process ir nepieciešams, lai viss notiktu likumīgi, skaidro R. Skudra.
Uzklausījuši kūdras ražotāju problēmas un ierosinājumus, Saeimas deputāti solīja atbalstu, spriežot par akcīzes nodokļa atmaksu, kā arī sākt plašāku diskusiju par kūdras izmantošanu enerģētikā. A/s “Misas kūdra” valdes loceklis Andris Ieviņš cer, ka deputāti solījumus turēs.
Viņš norāda, ka a/s “Misas kūdra” katru gadu iegūst aptuveni līdz 250 000 kubikmetru kūdras. “Kūdras ieguves apjoms, protams, nav konstants, tas var mainīties atkarībā no pieprasījuma,” saka A. Ieviņš. Pārsvarā visu iegūto kūdru uzņēmums eksportē uz ārzemēm. “Misas kūdra” ar darbu nodrošina ap 50 cilvēku, līdz ar to šis uzņēmums ir viens no lielākajiem Vecumnieku pagastā, teic A. Ieviņš.
