Kamene jeb zemes bite ir labs palīgs vairāku lauksaimniecības kultūru audzētājiem. Augus, kuru ziedi satur maz nektāra, parastās bites ignorē, toties kamenēm tie šķiet vilinoši.
Kamene jeb zemes bite ir labs palīgs vairāku lauksaimniecības kultūru audzētājiem. Augus, kuru ziedi satur maz nektāra, parastās bites ignorē, toties kamenēm tie šķiet vilinoši.
Ārzemēs veiktie pētījumi liecina, ka zemes bitēm ir svarīga loma augu apputeksnēšanā un līdz ar to arī ražas palielināšanā.
Der tomātiem un dzērvenēm
Nesen Talsu rajona Laumu dabas parkā par šo tematu “Bauskas Dzīve” sarunājās ar biškopjiem Juri Šteiseli, Māri Krišmani un zemnieku saimniecības “Piesaule” pārstāvjiem, kuri specializējas lielogu dzērveņu audzēšanā ievērojamās platībās.
Juris Šteiselis ir arī firmas “Schetelig” oficiālais pārstāvis Latvijā. Šis uzņēmums piegādā siltumnīcu tehnoloģijas, floristikas materiālus un arī mākslīgi audzētas kamenes no Holandes.
“Apputeksnēšana ir pats svarīgākais process labas ražas nodrošināšanā. Daudzi maldās, uzskatīdami, ka tā var notikt pati no sevis bez jebkādas cilvēku iejaukšanās. Piemājas mazajās siltumnīcās tā var būt, taču, ja kultūras audzē rūpnieciski, ir nepieciešama plānveidīga apputeksnēšana. Īpaši tas attiecas uz dzērvenēm, papriku un tomātiem, kuru ziedi neizdala nektāru. Ziemeļvalstīs kamenes izmanto arī zemeņu plantāciju apputeksnēšanai. Mājas bites izlido kilometriem tālu no stropa, taču kamenes pārvietojas tikai 50 līdz 100 metru attālumā. Šī iemesla dēļ savvaļas kamenes apmeklē vienīgi ziedoša lauka malas, bet vidus paliek neskarts. Tāpēc tur ir jāizvieto mākslīgi audzētu kameņu saimes, jo savvaļas līdzinieces plānveidīgu apputeksnēšanu nenodrošinās,” skaidro Juris Šteiselis.
Saimes ik gadu jāatjauno
Kameņu mājiņas ieteicams ieviest arī lielās tomātu siltumnīcās. Šīs kultūras ziedi labāk apputeksnējas pēc spēcīgas vibrēšanas. Kamenes, būdamas masīvākas, to veic daudz efektīvāk nekā bites. Tās neprasa arī nekādu kopšanu. Kad saimes dzīves cikls beidzas, jāiegādājas jauna.
Kameņu izmantošana lauksaimniecībā Latvijā pagaidām nav populāra. Māris Krišmanis spriež, ka tas varētu būt saistīts ar informācijas trūkumu un papildu izmaksām, kas nepieciešamas apputeksnētāju iegādei. Ziedošas kultūras vienā hektārā vajadzētu izvietot deviņas kameņu saimes, norāda Juris Šteiselis. No Holandes importētie stropi atgādina koka lādītes. Katrā ievietotas trīs saimes.
Zemnieku saimniecības “Piesaule” īpašnieki jau ir izrēķinājuši gan dzērveņu apputeksnēšanai nepieciešamo kameņu saimju skaitu, gan izmaksas, kas ir diezgan iespaidīgas. Viņi iepazinušies ar ASV veiktiem pētījumiem par ogu ražas palielināšanu, kā arī izzinājuši to Latvijas kolēģu pieredzi, kuri jau izmanto zemes bites. Dzērveņu audzētāji nolēmuši nākamgad ieviest jauno apputeksnēšanas metodi, jo ir pārliecināti, ka ieguldītie līdzekļi atmaksāsies.
Uzvedas kā dzeguzes
Gan savvaļas, gan mākslīgi audzētu kameņu saime ir viengadīga. Arī ciltsmāte dzīvo tikai vienu vasaru, atšķirībā no bišu ciltsmātes, kuras mūžs ilgst vairākus gadus. Rudenī saimē paliek vienīgi apaugļotās jaunās mātītes. Ja tās veiksmīgi pārziemo, tad pavasarī ierīko ligzdu vietas, kļūstot par ciltsmātēm jaunām saimēm. Šajā periodā savvaļas kamenes visvairāk apdraud kūlas dedzināšana, publikācijā “Kamenes mūžs” žurnāla “Vides Vēstis” šī gada 5. numurā raksta biologs Ilmārs Tīrmanis.
Viņš informē, ka Latvijā ir vairākas kameņu sugas, visbiežāk sastopama akmeņu kamene. Tā ir melna ar spilgti oranžu vēderiņu – gluži kā bērnu grāmatu ilustrācijās un animācijas filmās. Arī pie mums mājo parazītkamenes, kuru mātītes rīkojas līdzīgi dzeguzēm. Tās neiekārto mājvietas, bet iedēj oliņas savu “radinieču” ligzdās, uzticot tām rūpes par jauno paaudzi. Egons Šteiselis piemetina, ka Rietumos parazītkameņu oficiālais nosaukums esot “kukū”
