Ministru kabinets Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu jeb novadu karti apstiprināja 20. jūnijā.
Ministru kabinets (MK) Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sagatavoto administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu jeb novadu karti apstiprināja 20. jūnijā. Tā informē reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke. Līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā iecerēts izveidot 167 novadus un deviņas republikas pilsētas. Pamatojoties uz apstiprināto projektu, MK līdz 2008. gada 1. janvārim izdos MK noteikumus par Latvijas administratīvi teritoriālo iedalījumu.
Vēlēs novadu Domes
Līdz ar administratīvi teritoriālā iedalījuma projekta apstiprināšanu vietvaras brīvprātīgi var apvienoties novadu kartē noteiktajās robežās. Pēc MK noteikumu izdošanas pašvaldības līdz 2009. gada 31. janvārim var brīvprātīgi veidot novadus saskaņā ar tajos paredzēto iedalījumu. Nākamās, proti, 2009. gada vietvaru vēlēšanas būs organizētas MK noteikumos paredzētajās novadu un republikas pilsētu administratīvajās teritorijās.
Ministra preses sekretārs Mārtiņš Panke atgādina, ka, izstrādājot novadu kartes projektu, tika ņemti vērā vairāki nosacījumi: teritoriju ilglaicīgas un līdzsvarotas attīstības iespējas, pašvaldību funkciju veikšanai nepieciešamā infrastruktūra, teritoriju lielums, iedzīvotāju skaits, pakalpojumu sasniedzamība, ekonomiskā, ģeogrāfiskā un vēsturiskā vienotība, kā arī blakusesošo pašvaldību intereses.
Saskaņots dažādos līmeņos
Sagatavojot novadu karti, RAPLM noskaidroja vietvaru viedokli par novadu veidošanu. Ministrs Māris Kučinskis apmeklēja visus Latvijas rajonus un tikās ar vietvaru vadītājiem, pārspriežot novadu veidošanas perspektīvas. Vēl bija izveidota konsultatīvā darba grupa. Tajā piedalījās pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības (LPS), Pilsētu savienības, Pagastu apvienības, Novadu apvienības un RAPLM. Konsultatīvās darba grupas uzdevums bija izvērtēt pašvaldību priekšlikumus un sagatavoto novadu kartes projektu.
RAPLM organizēja arī konsultācijas ar 38 pašvaldību grupām (kopā 212 vietvarām), diskutējot par optimāliem novadu veidošanas modeļiem. Novadu kartes projektu atbalstījusi arī Administratīvi teritoriālās reformas padome.
Veidos stiprākas pašvaldības
Administratīvi teritoriālās reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgus novadus, kas nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem, informē M. Panke. Pašvaldības apvienojoties iegūst lielāku finanšu bāzi, spēj piesaistīt kvalificētāku un profesionālāku personālu, kā arī palielinās pašvaldības pašnoteikšanās spēja un politiskā ietekme.
Teritoriju attīstības indeksa un iedzīvotāju skaita kopsakarību analīze rāda, ka pašvaldībās, kuru iedzīvotāju skaits ir zem 2000, attīstības indekss ir negatīvs, teikts LPS mājaslapā . Pašlaik pagasti ar mazāku ļaužu skaitu nekā 2000 ir 389. Vērā ņemamus attīstības tempus sasniedz vietvaras, kuru iedzīvotāju skaits pārsniedz 4000.
RAPLM paredz, ka pēc reformas noslēgšanās 47 pašvaldībās iedzīvotāju skaits būs no 2001 – 4000, 82 novados – no 4001 – 10 000, 39 vietvarās ļaužu skaits pārsniegs 10 000.
Piesakās mērķdotācijām
Administratīvi teritoriālās reformas likums nosaka, ka līdz 2009. gada 31. janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību jāpiešķir vienreizēja mērķdotācija no valsts budžeta 100 000 latu apmērā vietvaras infrastruktūras attīstībai. Tādējādi novads, kurā apvienojas trīs pagasti, varēs pretendēt uz valsts mērķdotāciju 300 000 latu apmērā. Pašlaik jau ir parakstīti vairāki rīkojumi novadu pašvaldībām piešķirt valsts dotācijas. Sagatavotais novadu kartes projekts atrodams RAPLM mājas lapā .
