Pagājis mazliet vairāk par trim gadiem, kopš Mūsas krastā Bauskā mašīna pārbrauca pāri jaunai sievietei, kura zālē sauļojās. Viņa palika dzīva. Tiesas process par uzbraukšanu cilvēkam pilsētas atpūtas zonā joprojām turpinās.
Pagājis mazliet vairāk par trim gadiem, kopš Mūsas krastā Bauskā mašīna pārbrauca pāri jaunai sievietei, kura zālē sauļojās. Viņa palika dzīva. Tiesas process par uzbraukšanu cilvēkam pilsētas atpūtas zonā joprojām turpinās. Par vainīgu braucējs sevi neatzīst, turklāt viņa advokāts izvirzījis versiju, ka vieglā mašīna tādus miesas bojājumus nemaz nevar nodarīt. Nav radies jautājums, kāpēc auto brauca vietā, kur cilvēki sauļojas. Tiešām, kāpēc šoferi to dara?
Pēc ilgstošas, mokošas ārstēšanās sieviete staigā un strādā. “Uz upes malu gan vairs neeju, un sauļoties negribas. Vienīgi tik, cik dārzā strādājot, jo svešām acīm rādīties nevēlos – neesmu vairs tāda, kāda biju.” Taču notikušais nav bijusi mācība ne tiem, kuriem būtu jāgādā par mūsu drošību pludmalē, ne tiem, kuri līdz pašai upes malai grib piestūrēt ar mašīnu.
Pagājušajā nedēļā kādā darbdienas vakarā gadījās dažas stundas pavadīt pie Mūsas. Krasta ielas tuvumā privāto māju īpašnieki iekopuši peldvietu savām ērtībām, bet to bez kautrēšanās izmanto citi. Turklāt viņi tur atstāj arī ne mazums drazu. Te nu jādomā, cik cūkmenu ir mūsu vidū.
Brīdī, kad tovakar gāju pa Pionieru ielu lejup, no upmalas ar cienīgu ātrumu aizbrauca vieglā automašīna. Drīz kāds opelis apstājās zālienā pie upes, vietā, kur vēl pirms brīža bija sauļojusies ģimenīte ar bērniņu. Kad ar šo mašīnu atbraukušie nopeldējās un aizstūrēja, vēl tuvāk upes malai pielīgoja nisans. Sieviete devās peldēties, vīrietis krastā viņu gaidīja.
Izsauktais pilsētas kārtībnieks tovakar atbrauca, aprunājās ar viena Mūsas malā piestājuša auto vadītāju un aizbrauca, jo nekādu sodu uzlikt nevarot. Abas mašīnas tika nofotografētas, un attēli nosūtīti pilsētas Domes izpilddirektoram Jānim Mičulim ar jautājumu “vai tā drīkst?”.
Viņš skaidro, ka Bauskā nav atsevišķu noteikumu par transporta iebraukšanu pludmalē. Ir izliktas satiksmes ierobežojuma zīmes. Būšot vēl citas, kas atgādinās, ka upmala ir Bauskas dabas parka teritorija, kur automašīnas braukt nedrīkst, saka Jānis Mičulis. Arī viņš atzīst, ka šīs zīmes tiek ignorētas, upmalā nav kārtības un automašīnas vizinās turp un šurp.
Tad ko darīt? Autovadītāji ir sūrojušies, ka neesot padomāts, kā piekļūt Mūsas pludmalei. Atstāt mašīnu pie “Rimi”, stadiona vai kādā no mazajām ieliņām un nākt lejā līdz upei kājām neesot loģiski. Par to, protams, var pasmaidīt, atceroties, cik ilgs laiks paiet, kamēr bērnībā iemācāmies un cik ātri var aizmirst staigāt, pierodot pārvietoties uz četriem riteņiem…
Pirms trim gadiem sabrauktajai sievietei par to smiekli nenāk. Viņai sāpēs vienmēr. Savukārt man sāk likties, ka sirgstu ar amnēziju – atmiņas zudumu –, jo pieķēru sevi domājot, ka līdzīgu tekstu jau esmu rakstījusi pērn un aizpērn un … nekas nemainās.
