Vēlētāji un laikraksta lasītāji daudz diskutējuši par pašvaldību darbinieku ārzemju komandējumiem un to lietderību. Nu pagastu vadītāji atgriezušies no kārtējā tālā brauciena uz Spāniju.
Vēlētāji un laikraksta lasītāji daudz diskutējuši par pašvaldību darbinieku ārzemju komandējumiem un to lietderību. Nu pagastu vadītāji atgriezušies no kārtējā tālā brauciena uz Spāniju. Piedāvājam viņu sniegto pārskatu par komandējuma mērķi, gaitu un gūto pieredzi.
Delegācija, kuras sastāvā galvenokārt bija Bauskas rajona pašvaldību vadītāji, no 3. līdz 10. jūnijam devās komandējumā uz Spāniju. Mērķis – piedalīties seminārā “Spānijas darba tirgus – iespējas vai drauds Latvijas viesstrādniekiem”. To organizēja Latvijas un ārzemju draudzības biedrību savienība, lai iepazītos ar darba tirgus iespējām šajā valstī. Kā zināms, šī gada 1. maijā Spānija atvērusi darba tirgu jaunajām dalībvalstīm, tostarp Latvijai.
Skaistā jūras krastā
Barselonā viesmīlīgie spāņu kolēģi no Žironas municipalitātes kopā ar savas pašvaldības viesnīcu servisa skolas darbiniekiem no Ljoretas de Maras laipni sagaidīja un piedāvāja mūs uzņemt vienā no savām viesnīciņām netālu no minētās mācību iestādes. Vietējie kolēģi – pašvaldības Ljoretas de Maras darbinieki – jau nedaudz paspēja izrādīt un pastāstīt par savu pilsētiņu, kurā atradāmies. Ljoreta de Mara ietilpst Žironas municipalitātē, savukārt tā ir viena no četrām Katalonijas provincēm.
Svētdienā, 4. jūnijā, mums bija iespēja pašiem apskatīt pilsētiņu. Bijām pie jūras, kas ir neticami skaista un tīra, ar ļoti sakoptu pludmali, daudzām nelielām kafejnīciņām gar piekrasti, jaukiem, interesanti veidotiem apstādījumiem, kā arī nodrošināta ar visu nepieciešamo servisu, par ko gādā vietējā pašvaldība. Pilsētas teritorijā, pašā jūras krastā, atrodas senas pils drupas, kas, līdzīgi mūsu Bauskas pilij, ir nostiprinātas, lai jūras vējš un viļņi nesagrauj šo jauko senatnes pieminekli. Tā teritorijā ir izveidotas interesantas dabas takas, kur nepārtraukti pārvietojas liels skaits tūristu, izvietoti teleskopi, un par nelielu samaksu noteiktu laiku var vērot apkārtnes ainavas. Bija arī daudz citu interesantu lietu, līdz kurām mēs vēl neesam nonākuši ekonomisku apsvērumu dēļ vai neesam aizdomājušies, lai piesaistītu tūristus, kā arī vietējos iedzīvotājus dažādām aktivitātēm.
Viesnīcu servisa skolā
5. jūnijā sākās darba seminārs Viesnīcu servisa skolā. Vietējie pašvaldības darbinieki izrādīja izglītības iestādi, kurā tiek sagatavots kvalificēts darbaspēks daudzām viesnīcām, kas atrodas šajā reģionā. Apmāca vietējos spāņu jauniešus, kuri iegūst kaut ko līdzīgu mūsu vidējai speciālajai izglītībai. Šajā skolā tiek veidotas arī īpašas grupas citu valstu jauniešu apmācībai, kas ir legāli iebraukuši valstī, noformējuši nepieciešamos dokumentus un grib strādāt tūrisma industrijā.
Lielākā problēma ir valodas barjera, jo visās tikšanās dažādu līmeņu amatpersonas uzsvēra, ka nepieciešams zināt spāņu valodu, bet tieši šeit, Katalonijas reģionā, – kataloniešu valodu, kas ir atšķirīga no spāņu valodas.
Konkrēti šajā skolā apmāca restorānu un viesnīcu darbiniekus, ir speciāla grupa ēdienu gatavošanas un telpu uzkopšanas speciālistiem. Šiem jauniešiem ir ievērojamas priekšrocības darba tirgū. Līgumus darba devēji labprātāk slēdz ar apmācītiem un pārbaudītiem darbiniekiem. Skolas un pašvaldības vadība uzaicināja mūs nogaršot savu audzēkņu gatavotas pusdienas. Maltīte bija īpaša, jo tika pasniegti tieši šim reģionam raksturīgi ēdieni – pārsvarā no dažādām jūras veltēm, sagatavoti augstā kvalitātē, demonstrēts labs serviss. Atzinīgi izsakoties un novērtējot visu redzēto, sapratām, ka apmierināti bija gan ēdienu gatavotāji, gan viņu skolotāji, jo tādas uzņemšanas nemēdzot būt pārāk bieži, bet novērtējums esot nepieciešams.
Pašvaldību funkcijas līdzīgas
6. jūnijā mūsu semināra turpinājums bija provinces centrā Žironā. Pilsētiņa pārsteidz ar senatnīgumu, veco ēku kvartālu, katedrāli, kas tiek uzskatīta par Katalonijas skaistāko baroka stila baznīcu. Semināra laikā tikām iepazīstināti ar ļoti plašu materiālu dažādās jomās, sākot ar pašvaldības uzdevumiem un beidzot ar Spānijas un Katalonijas vēsturi.
Vietvaras funkcijas īpaši nav citādākas kā mūsu pašvaldību pienākumi. Svarīgākā atšķirība ir siltais klimats, tādēļ nav aktuāli apkures, ēku siltināšanas, ielu un ceļu tīrīšanas un kopšanas jautājumi, kā arī rūpes par cilvēku izmitināšanu ziemā. Toties ir tādas pašas problēmas ar nepietiekamām finansēm, lai nodrošinātu visu pārējo funkciju izpildi, lai celtu dzīvojamo fondu, jo nopirkt dzīvokli vai māju ir gandrīz neiespējami. To cenas ir robežās 4000 – 10 000 eiro par kvadrātmetru, jo tuvāk jūrai, jo dārgāk.
Svarīga pašvaldības funkcija šajā teritorijā ir atkritumu apsaimniekošana, kas sakarā ar tūristu lielo pieplūdumu sezonas laikā netiek pārtraukta pat naktīs, kā arī pludmales uzturēšana, atjaunošana, apkopšana.
Nozīmīga ir arī izglītības funkcija, skolas Katalonijā tiek finansētas no pašvaldības līdzekļiem. Izglītības iestādēs bērni šajā teritorijā mācās dzimto kataloniešu valodu, kā otru – spāņu valodu, tad pēc izvēles –franču vai angļu.
Vietvaras darbinieki iepazīstināja ar savu pieredzi ES fondu finansējuma apgūšanā. Pēc stāstītā secinājām, ka mūsu darbība līdzekļu piesaistīšanā atšķiras tādēļ, ka esam ekonomiski un sociāli dažādās attīstības pakāpēs, bet iespējas un zināšanas nav ievērojami atšķirīgas. Mūsu valstī līdzekļus no ES fondiem nepieciešams piesaistīt daudzās jomās, kas Spānijai nav vajadzīgs atrašanās vietas un klimata dēļ. Toties kopīgs ir tas, ka viņi daudz līdzekļu no ES ir ieguldījuši savu ceļu sakārtošanā un jaunu izbūvē, celtniecībā, infrastruktūras sakārtošanā, kā arī tūrismā, izglītībā un medicīnā.
Gan līgums, gan nodokļi
7. jūnija rītā braucām Katalonijas galvaspilsētas Barselonas virzienā, kur netālu no Monseratas mums bija tikšanās ar vietējās pašvaldības uzņēmēju. Jau ilgus gadus viņš izmanto algotu darbaspēku, viesstrādniekus galvenokārt nodarbinot lauksaimniecībā. Šeit strādā cilvēki no dažādām valstīm, arī no Lietuvas un Latvijas. Darba devējs slēdz darba līgumus ar nodarbinātajiem, maksā nolīgto algu, nodokļus. Viesstrādnieki dzīvo uz vietas fermā atsevišķā ēkā, kur ir minimālas ērtības. Pusdienas nodrošina darba devējs, tāpat kā dzīvojamo platību, par ko nav atsevišķi jāmaksā, bet, iespējams, tas jau ir atrēķināts no algas. Ne īpaši kvalificētos darbos uz lauka var nopelnīt līdz 1000 eiro mēnesī. Taču jāstrādā visai smagi, aptuveni desmit stundu dienā, ņemot gan vērā, ka karstā klimata dēļ ir pusdienas pārtraukums apmēram trīs stundas, tiesa gan – ne visās fermās.
Parunājām ar dažiem viesstrādniekiem, jautājām, kāpēc viņi nedodas lielākā peļņā uz Īriju vai Angliju. Viņi uzsvēra, ka patīk šejienes klimats, ir bijušas iespējas iepriekš mācīties spāņu valodu un, ja taupīgi dzīvojot, varot arī sakrāt nedaudz naudas. Tomēr strādnieki uzsvēra, ka darbam ir sezonas raksturs, vairāk tas esot kā iespēju salīdzināšana vairākās valstīs, strādāšana studiju brīvlaikos utt.
Pēcpusdienā skatījām arī benediktīniešu klosteri, kas būvēts 11. gadsimtā Monseratas kalna virsotnē.
Latvieši tiek cildināti
8. jūnijā semināra turpinājums paredzēts Katalonijas Darba devēju konfederācijā, tādēļ braucam uz jau pieminēto Spānijas rotu – Katalonijas skaisto galvaspilsētu Barselonu. Seminārs notiek ļoti augstā līmenī, tiekam iepazīstināti ar spāņu kultūru, vēsturi, zinātnes sasniegumiem.
Turīgāk Spānijā dzīvo baski, tad Madrides apgabals, bet trešā vietā Katalonija, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par valsti. Katalonija ir it kā atsevišķa valsts Spānijā – ar savu valodu, kultūru, tradīcijām un politiku. Katalonijā 80% iedzīvotāju mīt gar jūras piekrasti. 50% nodarbināti tūrisma industrijā, vēl svarīga ir rūpnieciskā ražošana – galvenokārt mašīnbūve, ražo vieglos automobiļus “Seat”, smagos auto, attīstīta kuģu un lidmašīnu būvniecība, arī ķīmiskā rūpniecība un farmācija. Kādreiz nozīmīga loma bija tekstilrūpniecībai, bet sakarā ar Ķīnas tekstilindustrijas strauju attīstību pašlaik tās vairs nav gandrīz nemaz.
Atkal dzirdam daudz atzinības par kvalificēto, apzinīgo un valodas zinošo latviešu un lietuviešu darbaspēku Spānijas darba tirgū. Tomēr paši secinām, ka nemaz tik daudz mūsējo te nav, jo darbam ir stipri izteikts sezonas raksturs, līdz ar to ziemā zūd darba iespējas. Katalonijas Darba devēju konfederācija rūpējas, lai viesstrādniekiem būtu pieejama informācija par darba iespējām visā valstī, kā arī par to, lai darba devēji ievērotu likumā paredzēto kārtību – slēgtu līgumus, maksātu algu regulāri, noteiktajā apjomā, maksātu nodokļus un ievērotu visas citas sociālās garantijas. Atkal tika pieminēta šī svarīgā nianse – valodas barjera, jo tikai ar angļu valodas prasmi vien Spānijā ir par maz, kaut gan tika uzsvērts, ka latvieši īpaši ātri apgūstot spāņu valodu.
Tikšanās ar kurzemniecēm
9. jūnijs – mūsu darba semināra pēdējā diena. Organizatori ir sagādājuši patīkamu pārsteigumu – tikšanos ar mūsu valsts pārstāvjiem, kas strādā tūrisma industrijā Ljoretas de Maras pašvaldībā, tās ir jaunietes no Saldus un Liepājas. Meitenes arī ir negaidīti pārsteigtas, laikam nav brīdinātas, ka redzēsies ar pārstāvjiem no Latvijas.
Jautājumu no abām pusēm bija daudz, laiks pagāja nemanot un interesanti. Meitenes stāstīja par darbu ar tūristiem, par to, kā nokļuvušas Spānijā – jau iepriekš bijušas šajā valstī vairākas reizes ciemos pie draugiem, mācījušās spāņu valodu, vilinājis jaukais klimats. Pēc tūrisma sezonas beigšanās gatavojoties doties strādāt uz Kanāriju salām, jo tur darbs esot visu gadu. Nopelnot pietiekami, lai varētu normāli dzīvot, jo nav gandrīz nekādas maksas par komunālajiem pakalpojumiem, kā tas ir pie mums, kur lielāko summu veido apkures maksājumi. Dzīvošana neesot dārga, bet samaksa arī ne īpaši augsta, nodokļi tiekot maksāti un darba līgumi slēgti, likumdošana tiekot cītīgi ievērota, tas dodot drošību. Minēja arī, ka ne visur tā ir, jo sevišķi lauksaimniecībā, kur fermeri izvairīgi mēdzot runāt par algu, līdz ar to nav garantiju, ne vienmēr tiekot noslēgti līgumi, darbs ražas novākšanas laikā zemeņu lasīšanā, tomātu, olīvu novākšanā ir sezonāls, un ziemā darba nav. Noformēšanos darbā apgrūtina valodas nezināšana, un to savā labā dažreiz izmanto darba devēji.
Brauciens bija ļoti piesātināts, daudz jaunas informācijas, pieredzes, atziņu, ko varēsim izmantot savā darbā.
