Starptautisko senās mūzikas festivālu Rīgas Doma dārzā atklās jau rīt, 29. jūnijā, bet vakarā pirmais koncerts notiks arī Bauskas pilī.
Starptautisko senās mūzikas festivālu Rīgas Doma dārzā atklās jau rīt, 29. jūnijā, bet vakarā pirmais koncerts notiks arī Bauskas pilī.
Renesanses Zelta laikmeta mūziku izpildīs Londonas universitātes Karaliskās Holoveja koledžas kapelas koris.
Tradīcijai 12 gadu
Festivāla rīkotāja – SIA “Latvijas koncerti” – šoreiz piedāvā programmu, kas atklāj senās mūzikas daudzveidību, sākot no agrīniem viduslaikiem līdz barokam. Kā ierasts, festivāla norises galvenās vietas būs Bauskas un Rundāles pils. Viens koncerts notiks Bauskas luterāņu baznīcā, kur franču vokālā grupa “Ensemble Organum” izpildīs agrīnos Romas dziedājumus.
Senās mūzikas tradīcija Latvijā tiek uzturēta 12 gadu. Pēc Bauskas pils muzeja iniciatīvas festivāls pirmo reizi notika 1993. gadā, piedaloties pavisam šauram interesentu lokam.
Vairākus festivālus sadarbībā ar Bauskas un Rundāles pils muzejiem organizēja muzikologi Solvita Sējāne un Boriss Avramecs no Rīgas senās mūzikas centra, veltot projektam milzum daudz enerģijas un pārvarot neskaitāmus šķēršļus finansējuma piesaistei. Pēc tam šo pienākumu pārņēma Latvijas Koncertdirekcija, kas tagad ir kļuvusi par sabiedrību “Latvijas koncerti”.
“Senās mūzikas festivāls Bauskas pilī ir vislabākais tūrisma produkts, kas tapis Bauskas rajonā,” uzsver Tūrisma attīstības valsts aģentūras Zemgales reģionālā biroja vadītāja Ina Līne. Tam droši vien piekritīs arī klausītāji, mūzikas speciālisti un brīvprātīgie entuziasti, kuru palīdzība Bauskas pils sagatavošanā svētkiem ir nenovērtējama.
Hercogs izkāps no laivas
Ar 12. senās mūzikas festivāla īpašiem akcentiem un viduslaiku dienu pilī 1. jūlijā “Bauskas Dzīvi” iepazīstina Māris Skanis – Bauskas pils muzeja direktors. “Hercoga Jēkaba un princeses Luīzes Šarlotes kāzu mūzikas koncertam pils Landtāga zālē režisore Dace Pūce ir iecerējusi intriģējošu risinājumu. Hercogs Jēkabs un viņa svīta pie pils piebrauks ar laivu. Ceremonijas detaļas pagaidām tiek turētas noslēpumā.
Jauns akcents būs teatralizēts tirdziņš, kas darbosies pils tuvumā. Atšķirībā no iepriekšējiem tirgiem, šoreiz ir uzaicināti vienīgi tie amatnieki, kuri gatavo vēsturisku priekšmetu kopijas no dažādiem materiāliem. Pārdošanas vietās apmeklētāji varēs sastapt gan labi pazīstamus personāžus, kā, piemēram, burvju dziras tirgotāju, zīlnieci, gan svešus dīvaiņus. Kad 1. jūlija vakarā pils pagalmā būs izskanējis igauņu ansambļa “Hortus Musicus” koncerts, klausītāji, dalībnieki un viesi pulcēsies gājienam uz luterāņu baznīcu, kur Viduslaiku dienas izskaņā dziedās senās mūzikas grupa no Francijas.
Rīt iesaku apmeklēt angļu kora koncertu, jo paļaujos uz senās mūzikas lietpratējas Solvitas Sējānes izteikto viedokli. Tieši viņa pasaulslaveno kori uzaicinājusi piedalīties festivālā. Vajadzētu noklausīties arī trio “Savādi” sniegumu. Grupā ir apvienojušās jaunas mūziķes no Latvijas, Francijas un Vācijas, kuras Bāzelē studē seno mūziku. Dziedātāja Kristīne Jaunalksne ir Bauskas mūzikas skolas absolvente,” atklāj direktors.
Bauskas pils muzeja pedagoģe Ilona Taure informē, ka šonedēļ pils un apkaimes iekārtošanā strādā vairāki desmiti palīgu no pilsētas un rajona. Viņu vidū ir arī skolēnu matemātikas nometnes dalībnieki. Teatralizētos uzvedumos, atrakcijās un viduslaiku amatu demonstrējumos iesaistīsies Bauskas Tautas teātra aktieri, lauku sieviešu apvienības “Deviņzare” pārstāves, Īslīces SOS bērnu ciemata darbinieki, kolēģi no Jaunpils, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja, salona “Meistars Gothards”, Ceraukstes pagasta folkloristi.
Veidos izteiksmīgu fonu
Māris Skanis uzsver: “Tirdziņš, atrakcijas, viduslaiku amatu prezentācijas būs tikai fons, kas palīdzēs radīt noskaņu, jo galvenā ir mūzika. Pērn mani ļoti apbēdināja fakts, ka daži apmeklētāji mūziku uztvēra kā obligātu piedevu izklaidēm, sūkstoties, ka to ir bijis par maz. Šim festivālam nav nekāda sakara ar šovbiznesu.”
Lai panāktu izpildījuma autentiskumu, koncertos Bauskas pilī un pagalmā netiks izmantoti skaņu pastiprinātāji, mikrofoni un mākslīgais apgaismojums. Šāda pieeja tiek praktizēta daudzos senās mūzikas festivālos, kas notiek Eiropā.
