Mūsu avīzē jau bijis rakstīts par pārdevēju atbildību un attieksmi pret pircējiem. Es šo tēmu gribu turpināt, pastāstot savu atgadījumu.
Mūsu avīzē jau bijis rakstīts par pārdevēju atbildību un attieksmi pret pircējiem. Es šo tēmu gribu turpināt, pastāstot savu atgadījumu.
Biju iegājusi veikalā “Saulīte” iepirkties. Pie dārzeņu un augļu plaukta ieraudzīju, ka atlaižu akcijā pārdošanā ir nektarīni. Esmu pircēja, un man ir tiesības izvēlēties preci, par kuru es maksāšu. Tā kā virsējā kastē bija palikuši diezgan slikta izskata nektarīni, atbīdīju lielo kasti nost līdz pusei un sāku meklēt no apakšējās kastes pēc izskata labākus augļus (tur vēl man pievienojās divas sievietes). Uzreiz pienāca pārdevēja un dusmodamās teica: “Mežoņi tādi!” Viņa sāka atkal visu pārlikt apakšējā kastē. Biju ļoti aizvainota un izbrīnījusies, jo es arī strādāju par pārdevēju (veikalā “Maxima” Rīgā) un zinu savus pienākumus.
“Saulīte” arī būs “Maximas” tīklā, un man ir kauns, ka mūsu firmā tādas pārdevējas. Mūsu veikalā ir ļoti stingra kārtība un par šādu uzvedību pārdevējas var atlaist no darba.
Es strādāju savā veikala nodaļā, un visu dienu iznāk kārtot plauktus, ko savandījuši pircēji. Bet viņi drīkst šādos pašapkalpošanās veikalos izmeklēt paši preci pēc savas patikas, un man par kārtošanu maksā algu. Tāpēc nedrīkstu būt dusmīga un lamāties, bet gan smaidu apmeklētājiem pretī. Bauska, mācieties no “Maximas” pārdevējām!
VITA, dzīvo Bauskā, bet strādā Rīgā
