Šonedēļ sākusies centralizēto eksāmenu sesija 12. klašu skolēniem, jaunnedēļ ar eksāmenu latviešu valodā 19.maijā tā norisināsies 9.klasēm.
Šajā mācību gadā stājušies spēkā daži jaunumi centralizētajos eksāmenos – paaugstināts minimālais vērtējuma slieksnis un ieviesti jauni pārbaudes darbi.
Jauninājumi iepriekš zināmi
Kā iepriekš žurnālistus informēja Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) Komunikācijas un programmu publicitātes nodaļas vecākā eksperte Jana Veinberga, visas izmaiņas ir apstiprinātas iepriekšējos mācību gados vai 2025. gada rudenī un bijušas laikus zināmas kā izglītības iestādēm, tā arī skolēniem un vecākiem. Jau 2022. gada 1. septembrī stājās spēkā grozījumi valsts pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartā, kas paredzēja pakāpeniski celt (no 10% līdz 20%) valsts pārbaudes darbos sasniedzamo minimālo vērtējuma slieksni. «Līdz ar to 2025./2026. mācību gadā minimālais vērtējuma slieksnis pamatizglītības centralizētajos eksāmenos ir 15%, bet vidējās izglītības centralizētajos eksāmenos – 20%. 2026./2027. mācību gadā arī pamatizglītības centralizētajos eksāmenos minimālais vērtējuma slieksnis būs 20%,» stāsta J. Veinberga.
«Lai mudinātu apgūt dabaszinības, 2022. gadā tika apstiprināti grozījumi valsts vidējās izglītības standartā par obligātu valsts pārbaudes darbu dabaszinātņu jomā (fizika, ķīmija, bioloģija – optimālajā līmenī vai dabaszinības vispārīgajā līmenī). 2023./2024. un 2024./2025. mācību gadā šis valsts pārbaudes darbs tika īstenots kā monitoringa darbs. Savukārt no 2025./2026. mācību gada dabaszinātņu jomā kārtojams centralizētais eksāmens,» informēja VIAA eksperte.
Svešvalodā – monitoringa darbs
9. klases skolēniem jākārto divi centralizētie eksāmeni – latviešu valodā un matemātikā, vairs nav eksāmena svešvalodā, šajā priekšmetā aprīlī bija jākārto monitoringa darbs.
Vidējās izglītības posmā nepieciešams obligāti nokārtot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu. Visas minētās izmaiņas ir spēkā 2025./2026. mācību gadā. J. Veinberga skaidroja, ka monitoringa darbs ir viens no valsts pārbaudes darbu veidiem, un tā norise ir līdzīga centralizētajiem eksāmeniem. Skolēns to pilda tāpat kā eksāmenu, bet tā rezultāts neparādīsies liecībā kā atzīme un neietekmēs to, vai bērns pabeigs 9. klasi. Valstij tas nozīmē iegūt datus par to, cik labi bērni visā Latvijā zina, piemēram, angļu valodu, lai saprastu, vai nav jāmaina mācību grāmatas vai skolotāju apmācība.
20% zināšanu neuzskata par augstu prasību
«Bauskas Dzīve» uzrunāja Iecavas vidusskolas 12.a klases skolēnu Renātu Tokmačovu, kurš stāsta, ka jau pagājušajā gadā nokārtojis angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenu, iegūstot 91%, kas bijis augstākais rezultāts viņa klasē. Šogad viņš kārtos matemātikas un latviešu valodas eksāmenu optimālajā līmenī, kā arī angļu valodu augstākajā līmenī. Renāts atzīst, ka ir gandarīts par šī gada izmaiņām, kas paredz obligāti kārtot tikai vienu augstākā līmeņa eksāmenu. «Par to es priecājos, jo nespēju izvēlēties vēl kādu priekšmetu, par kuru būtu tik ļoti pārliecināts,» teic jaunietis.
Pirmais eksāmens Renātam būs angļu valodā, kas norisināsies no 25. līdz 28. maijam. Neskatoties uz to, ka šie datumi tuvojas straujiem soļiem, viņš par zināšanām jūtas pārliecināts, īpaša uztraukuma neesot. Zina, ka vienmēr būšot eksāmenam gatavs.
Pēc tam Renāts plāno iestāties Policijas koledžā, kur jau pašlaik kārto iestājpārbaudījumus. Ideju par mācībām koledžā viņam ieteicis onkulis, kurš pats nesen absolvējis to un motivējis Renātu izvēlēties stabilu un aktīvu profesiju. Piekritis bez lielas domāšanas. Vienlaikus viņš pieļauj, ka nākotnē tomēr varētu atgriezties pie iepriekšējās intereses par būvniecības jomu – arhitektūru vai inženierzinātnēm, iespējams, pēc obligātā dienesta policijā, kas ir trīs gadi.
Runājot par paaugstināto centralizēto eksāmenu vērtējuma slieksni, Renāts uzskata, ka 20% prasība nav pārāk augsta. Viņš norāda, ka ikdienā skolā pārbaudes darbiem minimālais slieksnis ir 40%, tādēļ eksāmenu minimālais slieksnis viņu nebiedē.
Vecumnieku, Bauskas skolu 12. klases audzēkņu viedokļus plašāk lasiet „Bauskas Dzīves” elektroniskajā un drukātajā versijā 15.maija numurā.
Izmantots ilustratīvs, MI ģenerēts attēls.
