Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvju un žurnālistu grupa šovasar piedalījās Eiropas Komisijas rīkotā seminārā Briselē.
Zemgales reģiona pašvaldību pārstāvju un žurnālistu grupa šovasar piedalījās Eiropas Komisijas (EK) rīkotā seminārā Briselē.
Tā mērķis bija informēt par Eiropas Savienības (ES) institūciju darbību, struktūrfondiem, ES budžetu un stratēģiju periodā no 2007. līdz 2013. gadam.
Pārstāv kopienas intereses
Ziņojumus lasīja un dalībniekus iesaistīja diskusijās EK dažādu ģenerāldirektorātu vadošie speciālisti. Viņu vidū bija latvietes Inguna Kramiņa, Kristīne Vlagsma un Egita Aizsilniece, kas vada Rīgas pilsētas un reģiona pārstāvniecību Briselē.
ES balsta trīs pīlāri – kopiena (starpnacionālais līmenis), kopējā ārpolitika, iekšlietas un tieslietas (starpvaldību līmenis). Tā ES struktūru, kas ir noteikta Māstrihtas līgumā, raksturo EK Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta pārstāvis Džo van der Kapelens. Viņš uzsver: “EK pārstāv kopienas, nevis dalībvalstu individuālās intereses.” Jebkura iniciatīva nāk no EK, kam ir administratīva funkcija, bet Eiroparlaments komisiju politiski kontrolē. Parlamentā ir 732 deputāti no 25 dalībvalstīm. Vislielākais pārstāvju skaits ir no Vācijas – 9, bet mazākā dalībvalsts ir Malta ar pieciem deputātiem. Savukārt ES Ministru padomē, kas ir galvenā struktūrvienība, piedalās valstu premjeri vai prezidenti. Padomes mērķis ir aizstāvēt nacionālās intereses lēmumu pieņemšanā. Džo van der Kapelens secina: “Baltijas valstis neieņem stingru nacionālu pozīciju, bet galvenokārt iestājas par sadarbību. Tas ir īslaicīgs projekts, kas netiek virzīts uz ES kā spēcīgas struktūras pilnveidošanu.”
Īsteno ilgtermiņa politiku
Jēdziens “ilgtermiņa stratēģija” seminārā tika minēts ne reizi vien, – jo īpaši attiecībā uz ES struktūrfondu projektiem. ES Reģionālā direktorāta speciāliste Inguna Kramiņa, kura EK strādā vairākus gadus, ir atbildīga par Kohēzijas (atšķirību samazināšanas) fonda organizēšanu. Ilgtermiņa politiku, kuras mērķis ir izlīdzināt kontrastus starp dažādu ES reģionu attīstību, ES sāka īstenot pirms 30 gadiem. Šim nolūkam 2006. gadā ir atvēlēti 39 procenti no ES budžeta, informē lektore. Lai veicinātu atšķirību mazināšanu starp centriem un nomalēm, tika izveidots Reģionālās attīstības fonds. Tā līdzekļus visai aktīvi piesaista arī Latvija, kas joprojām tiek uzskatīta par vienu no nabadzīgākajām ES valstīm. Kopējais finansējums, kas Latvijai paredzēts iepriekšējā plānošanas periodā (tas noslēgsies 2006. gada beigās), ir 626 miljoni eiro. Viena trešdaļa no šīs summas ir valsts līdzfinansējums. Līdzekļu piesaiste notiek ar četru ES struktūrfondu starpniecību dažādās programmās.
Investē ūdenssaimniecībā
Inguna Kramiņa skaidro: “Attīstības tempu līdzsvarošanai mūsu valstij papildus ir atvēlēts vairāk nekā 500 miljonu eiro no Kohēzijas fonda. Pretendentiem bija jāiesniedz liela mēroga projekti vides un transporta jomās. Lielākā daļa naudas jau ir rezervēta 18 projektiem transporta sektorā, apstiprināti 24 vides projekti, kam pievienosies vēl trīs. Transporta nozarē prioritāri ir Eiropas nozīmes ceļu uzlabošanas un aktīvas būvniecības projekti. Zemgalē tāds ir maģistrāles Ķekava–Iecava posms.
Visvairāk projektu ir atbalstīts ūdenssaimniecības sistēmu uzlabošanai. ES budžeta līdzekļus šim nolūkam izmanto arī Bauskas pilsēta, Vecumnieku un Īslīces pašvaldība. Kopumā Zemgales reģions nemaz neizskatās slikti. Vislielākās investīcijas ūdenssaimniecības attīstībā ir saņēmusi Jelgava. Tomēr visas iespējas, ko piedāvā ES struktūrfondi, zemgalieši nav izmantojuši. Atgādinu, ka šos projektus apstiprina Latvijā. Uz Briseli tiek sūtīti vienīgi globāla mēroga projekti.”
Dzīve nekļūs vieglāka
Uz jautājumu, kā no Briseles uz dalībvalstīm tiek novirzīta nauda, atbild EK Uzņēmumu un industrijas ģenerāldirektorāta darbinieks Patriks Kleins: “Finansējumu piešķir konkrēta mērķa sasniegšanai kopējā kontekstā. Diezgan reti notiek tieša finansēšana. Parasti ES sadarbojas ar nacionālām un reģionālām starpniekorganizācijām, kas labi pārzina valsts situāciju un vajadzības. Visi procesi ir ilgstoši, jo ES budžets tiek vadīts ar Eiroparlamenta lēmumiem.”
Antons Šrags no EK reģionālā direktorāta spriež: “Eiropas naudas mērķis nav padarīt dalībvalstīs dzīvi vieglāku un komfortablāku. Mums ir svarīgi, lai iesniegtajos projektos būtu saskatāma Eiropas dimensija, lai arī Latvijas valsts iekšienē veidotos dialogs, kas pašiem radītu labākas iespējas lokālu problēmu risināšanai.”
Dalībvalstu izaugsmei laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam ES ir paredzējusi 300 miljardu eiro. Apmēram pusi varētu saņemt jaunās valstis. Līdz nākamā plānošanas perioda sākumam nekādus projektus vairs neapstiprinās, bet ieviešanas laiks daudziem iesāktajiem turpināsies līdz 2009. gadam. Tad Latvijai un citām dalībvalstīm EK būs jāsniedz pārskats par iztērēto naudu, bet jauniem projektiem jau tagad vajadzētu būt gataviem.
