Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un Latvijas cukurfabriku vadība pagājušajā nedēļā vienojās apstrīdēt tiesā Eiropas Komisijas cukurfabriku restrukturizācijas regulu.
Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS) un Latvijas cukurfabriku vadība pagājušajā nedēļā vienojās apstrīdēt tiesā Eiropas Komisijas (EK) cukurfabriku restrukturizācijas regulu.
A/s “Jelgavas cukurfabrika” valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs ministram apstiprināja, ka noteikumi, kas jāizpilda, ja cukurfabrikas vēlas restrukturizēt to darbu, ir neizpildāmi.
Var nesaņemt kompensācijas
M. Roze norādīja, ka EK pieņemtie noteikumi krasi atšķiras no restrukturizācijas sākotnējā mērķa – Eiropas cukurfabrikām atvieglot darba pārtraukšanu vai pārorientēšanos uz citu industriju. Gluži otrādi, pašreizējie noteikumi apgrūtina fabriku darba pārtraukšanu, saņemot kompensācijas. Turklāt neizpildāmie noteikumi un tirgus apstākļi var likt fabrikām pārtraukt darbu, nepiesakoties restrukturizācijas kompensācijām. Tādējādi EK paredzētās kompensācijas nesaņems arī fabriku strādnieki un cukurbiešu audzētāji.
Ministrs atzina, ka valsts interesēs ir, lai cukurfabrikas savu darbu turpinātu pēc iespējas ilgāk. Pat ja tās restrukturizēsies nākotnē, tiesvedība ir jāsāk patlaban, jo EK regulu iespējams apstrīdēt tikai divus mēnešus pēc tās publicēšanas EK oficiālajā žurnālā. M. Roze prognozēja, ka Latvijai tiesā pievienosies arī citas Eiropas valstis. Viņš pieļāva iespēju, ka interesi varētu izrādīt arī Lietuva, kura pagaidām nevienu cukurfabriku slēgt negatavojas, tādēļ līdz šim nav protestējusi.
Iespējamā valsts garantija
Teorētiski iespējams arī tas, ka EK regulā noteikto garantiju nodrošina valsts. Tomēr garantija šādai summai ievērojami palielinātu valsts budžeta deficītu. Apstākļos, kad Latvija gatavojas pievienoties eirozonai, valdība šādu soli nepieļautu, uzskata M. Roze.
Ministrs J. Blumbergam un Liepājas cukurfabrikas ģenerāldirektorei Valijai Zabei apstiprināja, ka Zemkopības ministrija (ZM) lūgs valdībai valsts garantiju, jo, fabrikas slēdzot un kompensācijas nepiešķirot, valsts izdevumi varētu būt vēl lielāki.
Cukurfabriku un ZM pārstāvji vienojās, ka cukurfabrikas tuvāko divu nedēļu laikā sagatavos ekonomiski pamatotus argumentus, kādēļ regulas noteikumi tām ir neizpildāmi. Pēc tam ar Ārlietu un Tieslietu ministrijas starpniecību ZM gatavos juridisku pieprasījumu, kas būs jāapstiprina arī Ministru kabinetam.
Milzu summas
Kā ziņots, EK dokuments paredz, ka cukurfabrikām, kas gatavojas restrukturizēt ražošanu – pilnībā pārtraukt darbu, daļēji demontēt iekārtas vai atsacīties no cukura ražošanas kvotas –, vajadzēs iemaksāt drošības depozītu 120% apmērā no kompensācijās saņemamās summas, aģentūru LETA iepriekš informēja ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece.
Abas Latvijas cukurfabrikas rūpnīcas demontāžas gadījumā kompensācijās saņemtu 43 miljonus eiro (30,2 miljonus latu), bet līdz to saņemšanai tām būtu jānodrošina bankas depozīts 51 miljona eiro (35,8 miljonu latu) apmērā.
