Nesen Tūrisma attīstības valsts aģentūra paziņoja, ka nolēmusi veidot Latvijas tūrisma vizuālo tēlu. Šādi centieni jau bijuši arī agrāk.
Nesen Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) paziņoja, ka nolēmusi veidot Latvijas tūrisma vizuālo tēlu. Šādi centieni jau bijuši arī agrāk. TAVA speciālists Armands Muižnieks norāda, ka tēls ir nepieciešams kā ūdens augiem. Lai veicinātu Latvijas atpazīstamību pasaulē, turpmāk visos TAVA realizētajos projektos, iespieddarbos, izstādēs, vides reklāmās un prezentācijās būtu nepieciešams izmantot vienu logo un devīzi. Patlaban gan tiem ir dažādas koncepcijas. Taču valsts aģentūra ierosinājusi jaunajā vizuālā tēla koncepcijā iekļaut pirms vairākiem gadiem izstrādāto logo un devīzi “Latvija – zeme, kas dzied”. To veido stilizēts viļņojošs jūras horizonts ar dejojošu cilvēku figūrām un sauli. Toreiz tieši šis logo izraudzīts, lai būtu maksimāli vienkāršs, vienlaikus oriģināls un daudznozīmīgs, lai devīze labi skan arī svešvalodās, īpaši angļu, lai īsā teikumā būtu ietverta oriģinalitāte, kas Latviju atšķir no citām zemēm, lai teksts būtu savietojams ar logo.
Protams, tas nepieciešams Latvijas kopējā tēla popularizēšanai ārzemēs, parādot mūsu valsti kā vienotu veselumu. Taču patlaban arī mūsu rajonā aktivizējušies tūrisma veicinātāji, organizējot dažādus pasākumus, lai tūrisms attīstītos arī Bauskas rajonā.
Pirms neilga laika notikušajā tūrisma nozares rajona pārstāvju sanāksmē tika plaši diskutēts arī par Bauskas moto un logo. Aktīvākie piedāvāja dažādus iespējamos variantus. Sandra Rigaste, kas pārstāvēja viesu namu “Bērzkalni”, uzsvēra, ka mūsu pilsētas logo jāattēlo dabas bagātība – trīs upes. Taču šai idejai nebija piekritēju, jo šo motīvu ir sarežģīti īstenot suvenīros.
Uzņēmēja Solveiga Ikerte piedāvāja pilsētas tēlam izmantot gliemezi. Ne velti Bauskā ir kafejnīca “Gliemezītis”, un mūsu pilsēta atrodas joslā, kur sastopami visvairāk vīngliemeži. Tāpat ar šo elementu var “apspēlēt” viedokli par zemgaliešu gausumu. Un gliemezis ir viegli atveidojams dažādos suvenīros.
Arī šo domu pasākuma dalībnieki nelabprāt akceptēja. Rajona padomes speciāliste Egija Ūdrēna norādīja, ka ārvalstīs vajag parādīties ar kaut ko atpazīstamāku, piemēram, pilsētu un rajonu šķērso automaģistrāle “Via Baltica”, tad, lūk, šis elements būtu jāizmanto, veidojot Bauskas tēlu.
Savukārt TAVA speciālists Armands Muižnieks rezumēja, ka prātīgāk būtu izsludināt konkursu. Tad lai profesionāļi ar šo lietu nodarbojas un speciāla komisija lai izlemj, kuru Bauskas moto un logo variantu akceptēt. Šis viedoklis un ieteikums arī man šķiet vispieņemamākais. Tikai – kas un kad šo konkursu sludinās?
Lakonisks bija Bauskas tautas nama vadītājs Jānis Matisons, kurš apgalvoja, ka nekas jauns nav jāizgudro, jo par mūsu pilsētu jau sen ir teikts – par laimīgu lai sevi sauc, kas brauc no Bauskas nepiekauts.
