Jūlija abās pirmajās dienās Latvijas sporta veterāni no visiem novadiem brauca uz zilo ezeru zemi.
Jūlija abās pirmajās dienās Latvijas sporta veterāni no visiem novadiem brauca uz zilo ezeru zemi. Te, Daugavpils stadionā, viņi pulcējās Latvijas Sporta veterānu (senioru) savienības (LSVS) 43. sporta spēļu finālsacensībās. Daļa veterānu jau pusmūža otrā pusē, bet daļa mūža rudenī. To galvas rudens salnu baltumā.
Maldīgs ir nezinātāju uzskats, ka šie ļaudis lēnītēm pastaigājas pa stadiona sektoriem un skrejceļu, kavēdamies atmiņās par jaunības laiku un pa reizei iedzerdami sirdszāles. Notiek pavisam kas cits.
Jau veterānes gados iegājušās Evijas Švecas un Solvitas Rotbergas skrējieni atgādina zemu lidojumu virs skrejceļa ar ātrumu septiņi metri sekundē. 400 metru skrējienu Evija pieveic ātrāk par vienu minūti. Ar līdzīgu ātrumu pa šo pašu skrejceļu lido Solvita. Viņu ātrumi tuvi Latvijas pirmā trijnieka rezultātiem vispār. Protams, ka no šī skrejceļa tiek nonests zelts. Paradoksu te netrūkst. Cits veterāns, kuram vecuma starpība ar abām skrējējām ir 40 gadu, no šī paša skrejceļa saņem savu zeltu. Tā arī citos sacensību sektoros Bauskas veterānes un veterāni gūst medaļas.
Prieka asaras
Sports bez emocijām nav iedomājams. Te valda jūtas. Kad no sektoriem vai skrejceļa nonāk malā medaļnieks vai bezmedaļnieks un izkristalizējas kopējais rezultāts, baušķenieki taures nepūš. Parādās asaras. Priekā raud pilsētas Domes sporta darba organizatore Zenta Tauriņa. Asaras birst vēl vienai sportistei. Līdzīgā noskaņojumā vēl kāda atlēte. Apkampieni, skūpsti, asaras, atzinības vārdi.
Ai, šis lielais brīnums – cilvēka sirds! Nenosaukšu visas iegūtās vietas un medaļnieku vārdus. Sudrabu izcīnīja visi. Te katrs atdod sevi visu līdz pēdējam. Stadions nav mierīgu pastaigu vieta.
Cīņa ar mūža gadiem
Senioru sports ir īpašs. Katrs veterāns stadionā sacenšas ar diviem pretiniekiem. Ar sāncensi un ar saviem gadiem. Gadi žēlastību nepazīst. Tie nesaudzē. Jau starts vien olimpiskajos sporta veidos ir uzvara pār saviem gadiem, bet vajadzīga vēl uzvara pār sāncensi. Bauskas vieglatlētu iegūtā otrā vieta ir augstākais, ko iespējams panākt, vispirms – jau cīņā ar saviem gadiem. Tāpēc zilo ezeru zemes sudraba balvai ir divkārša saldme. Treneri Jāni Žaunu par šo sudrabu klātos novērtēt ar zelta godalgu.
