Latvija, tāpat kā citas jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, nespēs pilnībā pievienoties Šengenas līgumam 2007. gadā, jo tobrīd vēl nebūs gatava otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma.
Latvija, tāpat kā citas jaunās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, nespēs pilnībā pievienoties Šengenas līgumam 2007. gadā, jo tobrīd vēl nebūs gatava otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēma (SIS II), informēja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecība Latvijā.
SIS II izbūve Strasbūrā, Francijā, ir aizkavējusies un tāpēc tā nevarēs uzsākt darbu, kā plānots, 2007. gada martā.
EK sadarbībā ar dalībvalstīm tuvākajā laikā pārstrādās projekta grafiku. Plānots, ka jaunie termiņi būs zināmi jūlija vidū. Vienlaikus EK un ES Padomes eksperti turpinās meklēt iespējas paātrināt robežkontroles atcelšanu uz ES iekšējām robežām.
2007. gada plāns nepiepildīsies
Latvija plānojusi pievienoties Šengenas līgumam 2007. gadā. Šis gads ir minēts kā iespējamais termiņš, kad tiktu pabeigta Šengenas informācijas sistēmas izveide, kuras mērķis ir jauno ES kandidātvalstu uzņemšana.
Lai jaunās valstis varētu pievienoties, ir nepieciešama adekvāta informācijas sistēma, kā arī jauno dalībvalstu spēja izpildīt prasības visos četros galvenajos Šengenas līguma aspektos: ārējā robežkontrole, Šengenas informācijas sistēma, vīzas un policijas sadarbība.
Pašlaik Šengenas līgums ietver lielāko daļu veco ES dalībvalstu, izņemot Lielbritāniju un Īriju. Šengenas līguma noteikumi atceļ robežkontroli starp līguma dalībvalstīm.
Atcelt robežkontroli Baltijā
Iekšlietu ministrs Dzintars Jaundžeikars (LPP) uzskata, ka Latvija ir izpildījusi visas nepieciešamās prasības, lai līdz ar jaunajām ES dalībvalstīm 2007. gadā pievienotos Šengenas līgumam. Tāpēc Latviju sarūgtināja ziņas par otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas aizkavēšanos un ar to saistīto jauno dalībvalstu uzņemšanas termiņa atlikšanu.
Dz. Jaundžeikars apsver iespēju ar Baltijas valstu iekšlietu ministriem meklēt veidu, kā paātrināt robežkontroles atcelšanu starp Baltijas valstu iekšējām robežām. Baltijas valstu iekšlietu ministru padomē jau tika panākta konceptuāla vienošanās, ka nepieciešama kopēja valstu nostāja Šengenas jautājumos.
Tāpat ministrs norāda, ka ES dalībvalstīm jāmēģina saīsināt SIS II tehniskā projekta izstrādei nepieciešamo papildu laiku. “Vajadzīga strikta politiskā vadlīnija, ka kavēšanās nedrīkst būt ilglaicīga. Tai jābūt skaidri definētai un katrai kavējuma nedēļai pamatotai,” uzskata iekšlietu ministrs.
