Kādā logā Rīgas ielā lēzenā stikla traukā redzēju saplūktu ūdensrožu vīkšķi. Ziedu acis aizvērušās, galviņas noslīgušas līdz palodzei. Tās atgādināja mazus līķīšus.
Kādā logā Rīgas ielā lēzenā stikla traukā redzēju saplūktu ūdensrožu vīkšķi. Ziedu acis aizvērušās, galviņas noslīgušas līdz palodzei. Tās atgādināja mazus līķīšus. Ūdens skaistulēm bija atņemtas mājas, vieta, kur tās atveras tikai acīm baudāmajam vilinājumam.
Tāds plūktu ūdensrožu liktenis manā skatījumā ir tiem populārajiem mūziķiem, aktieriem un citiem radošo profesiju pārstāvjiem, kuri ar savas popularitātes spēku ļoti ietekmē mūsu parlamenta sastāvu, bet neko atspirdzinošu, kas pārtaptu par likumiem, Saeimas darbā nav ienesuši. Pat neatminos, ka, piemēram, Maestro Raimonds Pauls 8. Saeimas laikā būtu kaut reizi uzrunājis deputātus vai klauvējis pie viņu sirdsapziņas, jūtot, kā likumi tiek pieskaņoti naudas maisu turētāju vajadzībām. Varbūt nav bijis sava viedokļa? Priekšvēlēšanu gada koncertsērija, manuprāt, ir visai ietekmīga partijas reklāma, un nav šaubu, ka aiz Maestro Saeimā iekļūs ne viens vien tautas uzticību zaudējušais. Citā partijā vilcēja lomā būs nevis kāds nebūt vieglatlēts, bet īsts smagsvars – svarcēlājs Viktors Ščerbatihs.
Partiju tiešā izrādīšanās ir gana nožēlojama. Profesionāļu veidotajos klipos vairākos TV kanālos ik vakaru kāds zinātnieks, mūziķis, aktieris slavina Tautas partijas ministrus, viņu labos darbus. Protams, tādi ir, un mēs tos zinām. Taču savādā reklamēšanās atgādina visdziļākos stagnācijas gadus, kad uz kompartijas kārtējā plēnuma lēmumiem masu informācijas līdzekļos pēc attiecīgu biedru norādījuma “atsaucās” pazīstami mākslinieki, ārsti, zinātnieki, stāstīdami, kādi ziedu laiki gaidāmi kompartijas un tās pie dzīvības mākslīgi uzturēta ģenerālsekretāra vadībā. Mūsdienu klipus skatoties, man ir žēl šo gudro, bet no politiķu labvēlības atkarīgo dažādu profesiju cilvēku.
Dīvaini, ka politikas eksperti un sociologi klusē par Maestro un citu radošo profesiju cilvēku atkaldošanos uz Saeimu. Nav šaubu, ka viņi arī nākamos četrus gadus sēdēs prestiža namā, bet mūzas viņus apciemos arvien retāk. Tikko kā par atgriešanos politikā paziņoja Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, gandrīz viss ekspertu korpuss ņēmās apgalvot, ka pieredzējusī juriste politikā nevarēšot ne bum, bum. Viņas vārdos tomēr ir vērts ieklausīties, jo viņa vislabāk zina, cik juridiski apejami ir Saeimā pieņemtie lēmumi – dažādām situācijām un gadījumiem radīti. “Tiesnesis ir bezspēcīgs slikta likuma priekšā,” raksturodams savu kolēģi I. Čepāni, apgalvoja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš. Ilma Čepāne nebūs kā mirusi ūdensroze jaunajā parlamenta sastāvā, ja tikai partijas disciplīna draudīga pirksta veidā viņu neapklusinās.
Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) nostiprinājusi attiecības ar Aivara Lemberga “Latvijai un Ventspilij”, bet pašu saimnieku nosaukusi par ZZS premjera kandidātu. Pagaidām A. Lembergs, kam uzrādīta apsūdzība, vēl tikai smaida. Pētījumi gan rādot, ka sabiedrība pēc viņa esot noilgojusies. Bet varbūt viņam palikt savā dīķī kā ūdensrozei?
Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izveidotā vēsturnieku komisija izdevusi jau 17. rakstu krājumu. Tajā stāstīts par nacionālās pretošanās kustību Latvijā un citās Austrumeiropas valstīs. Viņi bija savas zemes patrioti, kuri naivi ticēja un cerēja, ka Eiropa neļaus sarkanajam pūķim saplosīt vismaz Tautu savienības dalībnieces. Ticēja, bet samaksāja ar dzīvību vai izpostītu mūžu. Arī par to vēl neviens nav atvainojies vai izskaidrojis vienaldzību.
