Piena pārstrādes uzņēmuma labvēlība mūsu pilsētā ir veicinājusi mežonīgā tūrisma «Ēdenes dārza» izveidi. Maršruts ved no ražotnes attīrīšanas iekārtu baseiniem līdz Bauskas–Elejas šosejai.
Piena pārstrādes uzņēmuma labvēlība mūsu pilsētā ir veicinājusi mežonīgā tūrisma “Ēdenes dārza” izveidi. Maršruts ved no ražotnes attīrīšanas iekārtu baseiniem līdz Bauskas–Elejas šosejai. Neaprakstāmi “eksotisks” ir notekūdeņu grāvis ar gļotainiem nosēdumiem tumši violetā krāsā. Tas ir īsts jaunā viļņa aromterapijas brīnums. Nesen lasīju par kāda franču modes dizainera panākumiem, izstrādājot nesamākslotu lauku smaržu sēriju. Viņam bija izdevies sintezēt kūts, ieskābuša piena un citas ekstravagantas smaciņas. Tās tiek pildītas flakonos un pārdotas Eiropas metropoļu snobiem, kuri lopus un kūtis tikai filmās ir redzējuši. Varbūt arī mēs varētu sekot šim piemēram? Neko pat sintezēt nevajadzēs. Atliks vien no grāvja pasmelt šķidrumu, izvēlēties nosaukumu, tas būtu, piemēram, “Bauskas nomales parfīms”, un pārdot kā suvenīru gadatirgos un festivālos.
Žēl, ka botāniķi vēl nezina, kādus pārsteigumus daba ir sagādājusi notekūdeņu grāvja abās malās – nātres basketbolista augumā, dadžu lapas lotosa lielumā un diženas vilkvāles. Biežņa mudzēt mudž no zalkšu rituļiem, bet mežapīles šo vietu jau ir pametušas. Netālu starp krūmiem atrodas izrakņāts klajumiņš, kurā laiku pa laikam no cisternām tiek izgāztas samazgas.
Parasti smakas izplatās viļņveidīgi. Brīžiem to koncentrācija ir tāda, ka aizraujas elpa. Tuvējo māju iedzīvotāji apgalvo, ka logus atvērt nav iespējams. Viņi vairākkārt ir vērsušies Reģionālajā vides pārvaldē. Cik man zināms, uzņēmums ir ticis sodīts par nekvalitatīvi attīrītiem notekūdeņiem, bet situācija tik un tā nemainās.
Kāda gan kvalitāte var būt, ja pat sistēmu kopšana ir vairāk nekā dīvaina. Pie attīrīšanas baseiniem valda gandrīz ideāla kārtība, bet dažus desmitus metru tālāk paveras šokējoši skati. Nezāļu gigantiskais garums vien liecina par to, ka augsne ir pārsātināta ar organiskiem savienojumiem. Nereti ir manīts, ka šķidrums grāvī vairāk līdzinās vājpienam, nevis ūdenim.
Īpašniekus tādi sīkumi droši vien neinteresē, jo tagad ir citas rūpes – jaunas ražotnes celtniecība, kas darbosies, ja nemaldos, ar trīskāršu jaudu. Kas tad notiks, ja pašreizējās attīrīšanas ierīces jau tagad pilnībā neattaisno savas funkcijas? Vai uzņēmumam, kura paplašināšana daļēji tiek veikta ar Eiropas Savienības (ES) finansējumu, ir tiesības ignorēt ES normatīvajos dokumentos noteiktās prasības vides aizsardzībā? It kā būtu loģiski redzēt būvējam jaunas attīrīšanas iekārtas vai rekonstruējam esošās. Vismaz pieklājības pēc derētu nātres nopļaut un smakojošo grāvi iztīrīt. Bauskas parfīma nogurdinātie iedzīvotāji cēlo žestu prastu novērtēt.
