Divas dienas, 7. un 8. jūlijā, Bauska, kā tas vairākus gadus ierasts, virmoja kantrimūzikas ritmos.
Divas dienas, 7. un 8. jūlijā, Bauska, kā tas vairākus gadus ierasts, virmoja kantrimūzikas ritmos.
Šogad uzstājās desmit latviešu un piecas ārzemju grupas. Kantrimūzikas festivāla producents Uldis Ozoliņš pauda neviltotu prieku, ka izdevies piepildīt lielo sapni – uzaicināt no Kanādas tik izcilu grupu “South Mountain”. “Ja man kāds senāk būtu sacījis, ka 2006. gada kantri festivālā atbrauks tādi viesi, man tam būtu neiedomājami grūti noticēt,” tā U. Ozoliņš sacīja sarīkojuma atklāšanā.
Ekskluzīvā sarunā ar “Bauskas Dzīvi” mūziķi no Kanādas stāstīja, ka Latvijā esot pirmo reizi, pirms diviem gadiem bijuši Lietuvā. “Šī patiešām ir brīnišķīga un ar dabisku skaistumu piesātināta zeme!” sajūsmu pauda visi četri grupas dalībnieki. Grupas dzimšanas gads ir 1989. Pavisam kopā esot izlaisti 16 disku. Mūzika viņu mūžā ieņem īpašu vietu. Ģitāristam Stīvam Pitiko kantri esot visa viņa dzīve. Stāstot par grupas nosaukumu, viņi sacīja, ka “South Mountain” esot pavisam maza pilsētiņa Kanādā ar 400 iedzīvotājiem.
Festivālu atklājot, Bauskas pilsētas Domes priekšsēdētāja Ārija Gaile sacīja: “Man patiess prieks par cilvēkiem, kuri ir uzticīgi šādai kultūrai.” Ā. Gaile apsveica abus organizatorus – Uldi Ozoliņu un Mārtiņu Ružu –, pasniedzot viņiem viskija pudeles ar festivāla uzrakstu. Vēl katrai dalībnieku grupai Bauskas pilsētas Dome bija sarūpējusi īpašas dāvanas – rupjmaizes klaipu, dēlīti ar iegravētu festivāla simbolu un linu dvieli, ko pasniedza pasākuma vadītājs Viesturs Sproģis.
Festivālu atklāja pašmāju grupa “Tequila”. Jaunums ir tas, ka tai pavisam nesen piepulcējies Kanādas latvietis Kārlis Briedis.
“Tikai dažus mēnešus kā esmu pārcēlies atpakaļ uz dzīvi Latvijā. Man ar ļoti daudzām latviešu grupām savulaik ir bijusi saikne, esmu tajās spēlējis. Draudzība ar “Tequilu” sākās ierakstu studijā “Sound Devision”. “Tequilas” dziesmas nedaudz pamainīju, pieliku klāt drusku vairāk kantri. Pirmajiem uzstāties nav viegli, bet man ir prieks, šķiet, ka sniegums izdevās. Par Bauskas kantri festivālu labus vārdus teic arī tautieši Kanādā,” tā Kārlis Briedis.
Piektdienas vakaru noslēdza īpaši slavenie viesi no Kanādas. Viņi sniedza patiešām daudzkrāsainu un daudzveidīgu koncertu. Dvēseles stīgām pieskārās ar dažādām dziesmām – gan smeldzīgām, gan jautrām un rotaļīgām, kas bez spēcīgiem vokālistiem un lielas kantrimūzikas pieredzes nebūt neizdotos.
Vēlas tīru kantri
“Bauskas Dzīve” aprunājās ar klausītājiem. Kantrimūzikas fane rīdziniece Silvija Spriņģe bija ieradusies jau festivāla pirmajā dienā, speciāli uzšuvusi ērtu kleitu, lai varētu dancot uz nebēdu. Viņas favorīte – grupa “Klaidonis”.
Baušķenieces Kristīne un Anda Urbiņas jau ceturto gadu apmeklē kantri festivālu. Viņām šķita interesanti salīdzināt kantri dziedāšanas stilu Kanādā ar latviešu, ir līdzīgi vai ne. Viņuprāt, daudz līdzību neesot. Jelgavnieku Smiltiņu ģimene bija ērti iekārtojusies zālē ēnainākā stūrītī. Kamēr bērni lēkāja pa piepūšamajām atrakcijām, viņi ļāvās koncerta burvībai. Paši fano par “Dakotu”, patīkami vērot “Emburgas zēnu” izaugsmi.
Kažokādu salons SIA “Maripo” jau sesto gadu tirgojas kantri festivālā. Tā pārstāvji atzīst, ka šoreiz gaidījuši kanādiešu muzicēšanu: “Gribas dzirdēt tīru kantri, bez piejaukumiem. Vēl mūsu uzslava – ir ļoti patīkami katru gadu ievērot, ka no rīta, pēc nakts balles pamostoties, visa apkārtne ir tīri sakopta.”
“Dakotu” mīl
Tautā iemīļotais dziedātājs Edvīns Zariņš ar grupu “Dakota” izdabāja publikas vēlmēm, nodziedāja arī vairākas senas dziesmas, tostarp “Dzeltenos aizkarus”. “Sevišķi netiecos, lai anketās būtu minēts mans vārds. Svarīgākā ir publikas tiešās atbildes reakcija dziedāšanai. Pilnīgi iespējams, ka nākamajā kantri festivālā nepiedalīsimies, lai klausītāji mazliet no mums atpūšas. Kanādieši bija vienkārši lieliski, manuprāt, Latvijā nav īstu kantri dziedātāju.”
Uzņēmējs Gūrijs Bulle kāpa uz skatuves un pasniedza pateicības balvas Edvīnam Zariņam un Uldim Ozoliņam.
Noslēguma odziņa
Festivāla noslēguma īpašā odziņa bija Sāra Džorija no Anglijas. Viņas spēlēšanas stils ir kantri ar roka un blūza piedevu. Mūziķe, rādot artistiskumu un profesionāli izteiksmīgu priekšnesumu, publiku pilnīgi paņēma savā varā. Vēl pēc divu stundu ilga koncerta visi bija gatavi turpināt līksmoties.
Sāra ir labākā pasaules stīlģitāras spēlētāja. Šādu pirmo instrumentu viņa sāka spēlēt ļoti sen, kad meitenei bija pieci gadi, un koncertā uzstājās jau sešu gadu vecumā, bet jau 11 gados izdeva pirmo albumu. Starptautiska veiksme sākās, kad viņa 13 gadu vecumā uzstājās Amerikā.
Pasākuma noslēgumā svētku organizētājs Mārtiņš Ruža “Bauskas Dzīvei” sacīja: “Šis bija īpaši izdevies festivāls, tiešām ir paveikts milzīgs darbs. Man neviens nenāca klāt, teikdams kādus pārmetumus. Saprotams, karstā laika dēļ publika bija nedaudz pagurusi. Esam tik nobrieduši organizēšanā, ka eksperimentus netaisām, katru gadu cenšamies festivālā nodrošināt labāko skaņu, gaismas, lai publikai būtu tīkami.
Bijām Dānijā uz Skandināvijas kantri kluba 25 gadu festivālu, tur pasākums vairāk ir domāts faniem, pie mums šie izvēršas par tautas svētkiem. Mēs saglabājam demokrātiskas ieejas, kā arī ēdināšanas cenas. Jau plānojam programmu desmitajam, jubilejas festivālam.”
Līdzināsies Teksasai
U. Ozoliņš piebilda: “Ar katru gadu ir aizvien vairāk cilvēku un karstāks laiks, pēc diviem gadiem droši vien jau būs kā Teksasā. No pašmāju grupām līdzās jau esošiem kantri vaļiem auguši “Emburgas zēni”, “Tequila”.”
Sestdienas vakarā klausītājiem bija negaidīts pārsteigums, pēc patiešām grandiozā Sāras Džorijas koncerta uz skatuves kāpa Lorija Vuda un Armands Birkens no “Čikāgas piecīšu” kādreizējā sastāva. Abi dziedoņi muzikālās gaitas nav pametuši. Lorija Vuda domā, ka festivālā pašmāju dziedātāji kļūst lielāki eksperti kantrimūzikas jomā. Viņa novērtē Mārtiņa Ružas un Ulda Ozoliņa lielo darbu.
Pasākuma noslēgumā pēc pusnakts bija beigusies skatītāju aptauja. Edvīns Zariņš divas reizes kāpa uz skatuves. Par labāko grupu tika atzīta “Dakota”, arī labākais vokālists – Edvīns Zariņš. Labākā dziesma, pēc skatītāju domām, ir “Sestās jūdzes” melodija “Tas, kam jānotiek”.
Daļa klausītāju palika pilskalnā, lai izlustētos diskotēkā. Īpaši starpgadījumi, pēc rajona Policijas pārvaldē sniegtās informācijas, neesot bijuši.
