Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) aicina vasaras periodā visās pašvaldībās veikt skolu drošības auditu, lai izvērtētu izglītības iestāžu gatavību dažādām apdraudējuma situācijām.
LPS pārstāve Ināra Dundure Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē trešdien uzsvēra, ka pašvaldību līmenī nepieciešams apzināt faktisko situāciju un noteikt, kādi priekšdarbi vēl jāveic bērnu drošības nodrošināšanai.
Viņa norādīja, ka nepieciešamā pamatinformācija jau saņemta gan no Krīzes vadības centra, gan no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD). Vienlaikus katrai izglītības iestādei vajadzētu sagatavot konkrētu rīcības plānu un noteikt drošākās vietas apdraudējuma gadījumiem.
“Valmieras pieredze rāda, ka [apdraudējuma] teritorijas var būt arī plašākas. Tas ir jāizdara visā valstī, īpaši Latgalē,” komisijas sēdē pauda Dundure.
Daugavpils pašvaldības vadītājs Andrejs Elksniņš (“Sarauj, Latgale!”) sēdē kritizēja vairākus drošības ieteikumus, norādot, ka tie daudzviet neatbilst reālajiem apstākļiem skolās un bērnudārzos.
Īpašu uzmanību viņš pievērsa tā dēvētajam “divu sienu principam”, kas paredz uzturēšanos telpās, kur starp cilvēkiem un ēkas ārpusi atrodas vismaz divas sienas. Pēc viņa sacītā, absolūtais vairākums skolu un pirmsskolas izglītības iestāžu to nevar ievērot.
Elksniņš kā piemēru minēja situāciju bērnudārzos, kur piemērotu telpu trūkuma dēļ pedagogiem praktiski nav iespēju nodrošināt rekomendācijām atbilstošu patvērumu bērniem.
“Bērnudārza grupiņas skolotāja meklē tās divas sienas, un apzinātās divas sienas 25 bērnu grupiņai ir trīs kvadrātmetri koridora,” pauda pašvaldības vadītājs.
Elksniņš arī norādīja uz problēmām ilgstoša apdraudējuma gadījumos, kad bērniem ilgstoši jāuzturas nepiemērotās telpās. Pēc viņa teiktā, līdzīgas problēmas ir arī tipveida skolu ēkās, kur logi izvietoti gandrīz visās telpās, tostarp gaiteņos, sporta un aktu zālēs. Kā iespējamais risinājums izskanēja jaunu izglītības iestāžu būvniecība, kas jau sākotnēji atbilstu mūsdienu drošības prasībām.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galvenais jautājums šādās situācijās ir bērnu drošība, nevis mācību procesa nepārtrauktība.
“Primārais jautājums ir par bērnu drošību, nevis pārtraukt mācības vai ne. Nav kur viņus novietot, jo ēka tāda ir uzbūvēta vēsturiski,” sacīja Daugavpils mērs.
Viņš komisijas sēdē pievērsa uzmanību arī komunikācijas izaicinājumiem ar bērniem, vecākiem un pedagogiem apdraudējuma situācijās, norādot, ka praksē bērnu reakcija var būt atšķirīga.
“Viena lieta ir bērnudārzos izspēlēt “pērkona negaisa” situāciju, bet pavisam cita – skolēns, kurš sabijās nevis par sevi, bet par to, vai mamma ir drošībā,” sacīja Elksniņš. Šādās situācijās bērniem prioritāte mēdz būt sazināties ar ģimeni.
Savukārt VUGD priekšnieka vietnieks Ivars Nakurts skaidroja, ka pašlaik netiek rosināts izmantot patvertnes, jo daudzviet tās vēl tikai tiek pielāgotas. Viņš norādīja, ka vairākas pašvaldības saņēmušas Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu, tomēr šie darbi prasa laiku.
Pēc Nakurta paustā, pašvaldībām un skolām situāciju risināšanā nepieciešama elastīga pieeja. Gadījumos, kad skolas pagrabtelpas atbilst drošības prasībām, tās jāizmanto, bet, ja šādu telpu nav, jāmeklē citas iespējami drošas vietas ēkā. Viņš kā alternatīvu minēja arī iespēju nepieciešamības gadījumā organizēt attālinātās mācības.
“Nu nepārbūvēsim skolas, mums nav citu iespēju. (..) Ir jāieslēdz radošums, kā nodrošināt procesu un pielāgot,” sacīja VUGD pārstāvis. Universālu risinājumu šādām situācijām nav.
Kā piemēru pielāgošanās iespējām Nakurts minēja Rēzeknes pašvaldības pieredzi.
“Pašvaldībā gaiteņa telpās ir uzlīmēta zīmīte “droša vieta”. Protams, gaiteņa katrā galā ir logi, bet starp logiem ir droša vieta, kur piesēst un turpināt darbu,” viņš stāstīja.
Vienlaikus viņš norādīja, ka vairākas pašvaldības Latgalē un Vidzemē jau esot paveikušas nozīmīgu darbu drošības jautājumos. “Jautājums, ko dara Kurzeme, Zemgale un Rīga,” pauda VUGD pārstāvis.
Izglītības un zinātnes ministrijas pirms nedēļas rīkotajā informatīvajā vebinārā par izglītības iestāžu gatavību apdraudējuma gadījumā skolu un bērnudārzu vadītājiem sniegti detalizēti ieteikumi rīcībai gan pirms iespējama apdraudējuma, gan tā laikā.
Izglītības iestāžu vadītāji aicināti savlaicīgi apsekot skolu un bērnudārzu telpas, identificējot drošākās vietas patveršanās vajadzībām. Kā piemērotākās vietas minētas patvertnes, telpas bez logiem vai zonas, kur starp cilvēkiem un ēkas ārpusi atrodas vismaz divas sienas. Vienlaikus ieteikts šīs vietas īpaši nomarķēt, lai tās būtu viegli atrodamas.
Vadītājiem rekomendēts sagatavot arī nepieciešamo aprīkojumu, tostarp pirmās palīdzības aptieciņas, uzlādētas ārējās baterijas, radioaparātus un dzeramo ūdeni. Tāpat ieteikts izveidot skolas iekšējo krīzes vadības komandu un noteikt konkrētas atbildības jomas.
Uzsvērta arī komunikācijas nozīme. Skolām jānodrošina aktuāli skolēnu un vecāku kontaktu saraksti, kā arī jāizveido ātrās saziņas sistēmas ar darbiniekiem un ģimenēm, piemēram, izmantojot mobilās saziņas lietotnes. Izglītības iestādēm ieteikts vienoties ar pašvaldībām par lēmumu pieņemšanas kārtību mācību pārtraukšanas gadījumā.
Tāpat ieteikts savlaicīgi informēt darbiniekus, skolēnus un vecākus par skolā noteikto rīcības kārtību apdraudējuma situācijās, kā arī par saziņas kārtību ar vecākiem krīzes gadījumos. Informāciju rekomendēts publicēt skolas mājaslapā un skolvadības sistēmās, to regulāri aktualizējot.
Vienlaikus skolām ieteikts vienoties par mobilo tālruņu izmantošanas kārtību, nosakot, vai un kā skolēniem apdraudējuma situācijās būs pieejami telefoni saziņai ar vecākiem. Ikdienā normatīvie akti paredz mobilo tālruņu lietošanas ierobežojumus pamatizglītības posmā mācību procesa laikā.
Atsevišķa uzmanība pievērsta gatavībai attālinātām mācībām. Skolas aicinātas izvērtēt tehnisko nodrošinājumu, pārbaudīt interneta pieejamību un noteikt vienotu platformu attālinātajam darbam. Tāpat rekomendēts sagatavot alternatīvus risinājumus tehnisku problēmu gadījumiem un savlaicīgi informēt pedagogus, skolēnus un vecākus par mācību organizāciju.
Savukārt apdraudējuma situācijā izglītības iestāžu teritorijā skolēni nekavējoties jāpārvieto uz drošajām vietām, vienlaikus pārbaudot bērnu klātbūtni un informējot par iespējami trūkstošajiem. Pedagogiem ieteikts runāt ar bērniem mierīgā tonī, skaidrot situāciju un nepieļaut paniku.
Pirmsskolu iestādēm ieteikts īpaši izvērtēt bērnu drošību dienas miega laikā, nepieciešamības gadījumā izvairoties no straujas bērnu pārvietošanas, lai neradītu paniku.
Pēc apdraudējuma beigām izglītības iestādēm jāpārliecinās, ka visi bērni droši nogādāti mājās vai nodoti vecākiem.
