Šorīt pirms Bauskas novada domes sēdes pie pašvaldības ēkas Uzvaras ielā Bauskā pulcējas vairāki desmiti cilvēku, kuri piedalās piketā pret plānoto Bauskas novada skolu reorganizāciju. Uz protesta akciju ieradušies skolēnu vecāki, pedagogi un atbalstītāji, rokās turot plakātus ar aicinājumiem saglabāt skolu un pārtraukt, viņuprāt, nepārdomātās reformas.
Uz plakātiem lasāmi tādi saukļi kā “Bērni nav statistika!”, “Skola nav Excel tabula”, “Katrai skolai ir sava dvēsele!”, “Bērniem vajag skolu, nevis reformu eksperimentus”, kā arī “Mazās skolas = pamanīti bērni, maza skola – liela sirds”.
Pirmajās protesta akcijas divdesmit minūtēs neviens no pašvaldības vadības vai no deputātu loka pie protestētājiem nepienāca, lai aprunātos ar sanākušajiem vai uzklausītu viņu bažas. Neilgi pirms pusdeviņiem ieradās bijušais Bauskas pamatskolas direktors, tagadējais Bauskas novada domes deputāts Jānis Rumba.
Protesta dalībnieks Uldis Neilands “Bauskas Dzīvei” uzsvēra, ka ļaudis pie domes nav sapulcējušies tikai emociju vadīti, bet gan vēlas redzēt konstruktīvu darbu no pašvaldības puses. “Mēs esam šeit savākušies, lai būtu pret šim neprātam, kas notiek mūsu Bauskas novadā, kad pa varas vertikāli vienkārši ņem un slēdz visu ciet, nedomājot par to, kā gudri saglabāt mūsu mācību iestādes, kurās mācās mūsu bērni,” sacīja vīrietis.
Viņš aicināja pašvaldību ciešāk sadarboties ar skolu vadībām un meklēt risinājumus, kā saglabāt esošās izglītības iestādes. Protestētājs īpaši izcēla Bauskas pilsētas pamatskolas darbu iekļaujošās izglītības jomā, norādot, ka viņa bērns mācās speciālajā klasē, un ģimene mana reālu ieguvumu no šādas pieejas.
“Es redzu progresu un nepieciešamību pēc šāda tipa programmām. Kādēļ mainīt funkcionējošu mehānismu uz kaut ko mums visiem nezināmu mehānismu?” retoriski vaicā Uldis, uzsverot, ka skola jau šobrīd sniedz ieguvumu bērniem un jaunajai paaudzei.
Pēc viņa domām, pašvaldība pārāk koncentrējoties uz statistikas rādītājiem un finansējuma sadali, nepietiekami izvērtējot izglītības kvalitātes aspektus. “Mēs izpildīsim kvantitatīvos rādītājus statistiski, bet, iespējams, pilnībā ignorēsim kvalitatīvos rādītājus,” norādīja U. Neilands.
Viņš arī kritizēja pašvaldību par nepietiekamu skaidrojumu sabiedrībai, norādot, ka līdz šim neesot prezentēts konkrēts un saprotams rīcības plāns par to, kā reorganizācija notiks praksē. “Mūs neiepazīstināja ar uzskatāmām darbībām, kā šī reforma notiks,” atzīmēja U. Neilands.
Viņš no vietvaras sagaida aktīvāku iesaisti un centienus aizstāvēt novada skolas, nevis tikai formāli izpildīt valstī noteiktās prasības. “Es sagaidu aktīvu darbu un centību saglabāt šīs skolas. Lai mēs redzētu, ka tiešām ir darīts viss iespējamais, nevis vienkārši pieņemts, ka neko nevar mainīt,” tā. U. Neilands.
Protesta akcijā pie Bauskas novada domes kuplā skaitā sabraukuši arī Pilsrundāles skolas aizstāvji. Lai vizuāli demonstrētu savas bažas un skumjas par izglītības iestādes nākotni, rundālieši izvēlējušies vienotu un ļoti pamanāmu tēlu – viņi visi ir tērpušies melnā. Īpaši emocionālu un personisku vēstījumu akcijai piešķir bērnu zīmētie zīmējumi.
Uz piketu pie Bauskas novada domes ceturtdien bija ieradušās arī Skaistkalnes vidusskolas atbalstītājas Jana Vītoliņa un Dita Strēle, kuras pauda satraukumu par iespējamo vidusskolas posma zaudēšanu. Abas sievietes uzsver – runa nav tikai par vienu skolu, bet gan par visas apkārtnes nākotni un lauku dzīvotspēju.
Jana Vītoliņa norādīja, ka pašvaldībai būtu jāmeklē iespējas saglabāt vidusskolas posmu, nevis jāpieņem vieglākais risinājums – tā slēgšana. “Vidusskolu jāsaglabā, pašvaldībai jāatrod resursi, kā samaksāt skolotājiem algas, neskatoties uz to, ka līdz nepieciešamajam skolēnu skaitam pietrūkst tikai dažu bērnu,” pauda skaistkalniete.
Savukārt Dita Strēle akcentēja, ka pašvaldības ieceres neesot tālredzīgas, jo tuvākās vidusskolas bērniem atrodas ļoti tālu un bērniem ik dienu nāktos lielu daļu laika pavadīt autobusā.
Pēc abu sieviešu domām, vidusskolas posma likvidēšana būs pirmais solis uz visas skolas slēgšanu. J. Vītoliņa atgādināja, ka līdzīgu scenāriju apkārtējie pagasti jau piedzīvojuši. “Viss jau ir pieredzēts – sākumā noņem vienu izglītības pakāpi, pēc tam skolas pazūd pavisam,” sacīja skaistkalniete, pieminot Kurmeni, Bārbeli un Stelpi.
Viņa atklāja, ka šo viedokli paudusi arī iepriekšējās tikšanās reizēs ar pašvaldības pārstāvjiem. “Esmu skaidri pateikusi, ka vienas pakāpes noņemšana ir pirmais solis uz pilnīgu skolas likvidāciju. Es parasti jautāju – ja skolu iznīcinās, kur mēs liksim bērnus? Kas notiks ar mūsu lielo skolas ēku kompleksu?”
Dita Strēle vērsa uzmanību, ka Skaistkalnes vidusskolā pēdējos gados ieguldīts ļoti daudz darba un līdzekļu. “Mums ir moderna skola, ļoti laba direktore, kas piesaistījusi finansējumu un attīstījusi vidi. Nav tā, ka mēs esam kāda lauku skoliņa, kur nekā nav. Pie mums viss ir nodrošināts kvalitatīvai izglītībai,” uzsvēra D. Strēle.
Abas protestētājas iezīmēja arī sociālās sekas, ko var radīt šāds lēmums. Dita Strēle pieļauj, ka daļa jauniešu pēc 9. klases tālāk nemaz neturpinās mācības. “Ne visām ģimenēm būs līdzekļi katru dienu bērnus vest uz Bausku vai citur. Tiem, kam būs vairāk naudas, tie kaut kā izvadās, bet citiem tas būs ļoti grūti,” atzīst skaistkalniete.
Turklāt izkristalizējas vēl kāda problēma, vai pilsētu vidusskolas spēs uzņemt visus lauku bērnus? “Iecavā vecākiem jau ir problēmas dabūt bērnus pirmajā klasē. Daudzi saka, ja Skaistkalne būtu tuvāk, mēs vestu bērnus pie jums,” situāciju raksturo skaistkalnietes.
Jana Vītoliņa uzskata, ka valstiskā līmenī būtu jādomā par lauku vidusskolu īpašu aizsardzību un arī par obligātas vidējās izglītības atjaunošanu. “Ar deviņu klašu izglītību darba tirgū praktiski neko nevar izdarīt,” teic uz Bausku atbraukusī skaistkalniete un piebilst, ka arī vienkāršākajos darbos bieži nepieciešama vismaz vidējā izglītība.
Viņasprāt, lauku skolu saglabāšana ir cieši saistīta arī ar demogrāfiju un ģimeņu vēlmi dzīvot reģionos. “Ja cilvēkiem būs pārliecība, ka bērniem uz vietas būs bērnudārzs, pamatskola un vidusskola, viņi šeit paliks dzīvot un veidos ģimenes,” uzskata Jana Vītoliņa.
Dita Strēle papildināja, ka Skaistkalnes skolā mācās daudz atvašu no daudzbērnu ģimenēm. “Ja izņem vienu posmu, aiziet visa ģimene. Tā ir nāve lauku skolām.”
Savukārt Jana Vītoliņa skaidroja, ka bieži tieši vecākie bērni palīdz jaunākajiem nokļūt skolā. “Vidusskolnieks sasēdina autobusā jaunākos brāļus un māsas un atved uz skolu. Līdz ko nav vidusskolas, viņš aiziet uz citu skolu un aizved līdzi arī pārējos.”
Jau vēstīts, ka ceturtdienas domes sēdē deputātiem paredzēts lemt par vairāku novada izglītības iestāžu reorganizāciju, tostarp arī par Bauskas pilsētas pamatskolas pievienošanu Bauskas 2. vidusskolai.
