Pagājušajā nedēļā par zivju kapsētu kļuvis dīķis tikai pārdesmit metru attālumā no Mūsas upes Gailīšu pagastā.
Pagājušajā nedēļā par zivju kapsētu kļuvis dīķis tikai pārdesmit metru attālumā no Mūsas upes Gailīšu pagastā.
Beigtas spuraines
Par zivju masveida bojāeju Jelgavas reģionālās vides pārvaldes piesārņojuma kontroles daļas vecāko inspektoru Valēriju Gabrānu 10. jūlija vakarā informēja makšķernieki. Inspektors par šo faktu ziņojis Valsts vides dienesta Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Jelgavas kontroles sektora darbiniekiem, kuri 12. jūlijā apsekoja minēto teritoriju. Pārbaudes laikā tika konstatēts aptuveni 5000 beigtu zivju, kuru izmērs svārstījies no trīs līdz 25 centimetriem. Tāpat tika novēroti gaisa burbuļi, kas liecināja par pūšanas procesu siltā laika dēļ. Veiktie mērījumi uzrādīja arī skābekļa deficītu ūdenī. Tā saturs dīķī bija vien 0,1 miligrams litrā ūdens.
Kā pastāstīja V. Gabrāns, konsultācijās ar Pārtikas un veterināro dienestu secināts, ka beigtās radības nepieciešams izvākt ārā un nodot tuvākajam dzīvnieku atlikumu utilizācijas uzņēmumam.
Bez dzīvības
Apmeklējām šo vietu 14. jūlija rītā. Minētajā teritorijā atrodas vairākas ūdenstilpnes. Pēc spēcīgās smakas viegli var atrast meklēto dīķi. Gar ūdenskrātuves malām bālas, ar vēderiem uz augšu sastājušās beigtās spuraines. Dažas lielākās izvilktas krastā, kur tās apsēduši milzīgi, melni mušu mākoņi, var manīt, ka no tām drīz paliks tikai asakas vien. Ūdenī nekas vairs neliecina par jebkādām dzīvības pazīmēm.
Par minēto situāciju tika informēta arī vietējā pašvaldība. Gailīšu pagasta izpilddirektors Aleksandrs Bičkovs norāda, ka tas ir privātīpašums un vietvara negrasās vākt ārā beigtās zivis. Turpretī inspektors V. Gabrāns uzsver, ka pašvaldībai to nāksies darīt, jo Ūdens apsaimniekošanas likuma 7. pantā iezīmēti ūdens resursu lietotāja pienākumi. Tie noteic, ka lietotāja pienākumos ietilpst nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdensobjektos un teritorijā.
“Bauskas Dzīve” noskaidroja arī minētā dīķa īpašnieku, kas ir Jelgavā reģistrēts uzņēmums SIA “Mūsas straume”. Pēc Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas “Lursoft” informācijas, minētā firma nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un sadali, kā arī ar nekustamā īpašuma mērķprojektiem. Sazinājāmies ar uzņēmuma valdes locekli Viktoru Liepiņu, taču viņš no komentāriem laikrakstam atteicās.
Pie vainas svelme
Pēc speciālistu slēdziena, Gailīšu pagasta dīķī zivju bojāeju izraisījis karstais laiks, kas veicinājis aļģu ziedēšanu. V. Gabrāns skaidro, ka paaugstināta ūdens temperatūra, pietiekams apgaismojums un piesārņojums ar bioloģiskajām vielām izraisa aļģu strauju vairošanos un tās aizņem lielus ūdens apjomus. Dienasgaismā tās ražo skābekli, bet naktīs patērē. Tik lielā karstumā, kāds bijis pēdējās nedēļās, skābeklis ūdenī šķīst pat divreiz sliktāk nekā vēsā laikā. Karstumā vairojas arī baktērijas, kas koncentrējas uz zivju žaunām un vēl vairāk apgrūtina elpošanu. Iepriekš minētie apstākļi ir galvenie iemesli zivju slāpšanai, kas kritiskā situācijā beidzas ar dzīvās radības nāvi.
Arī citviet Latvijā ir konstatēta zivju bojāeja. Valsts vides dienests brīdina, ka situācija varētu pasliktināties arī lielajās ūdenstilpēs, ja šādi laika apstākļi saglabāsies, jo karstajā laikā palielinās arī ūdens temperatūra.
Lielākais glābiņš būtu laika maiņa, piemēram, lietus, kas sagādātu ūdens iemītniekiem vēsāku temperatūru un dabiski apgādātu ūdenstilpes ar skābekli.
V. Gabrāns atzina, ka pagaidām nav pilnīgas informācijas par situāciju visās Bauskas rajona ūdenskrātuvēs, taču uzsvēra, ka galvenokārt esot apdraudētas tieši mazākās ūdenstilpes – sekli ezeri un dīķi. Viņš aicina ūdenstilpju īpašniekus, apsaimniekotājus un pašvaldības gadījumā, ja vērojama zivju bojāeja, veikt pasākumus, lai no ūdenstilpes izvāktu beigtās zivis. Ja to nedarīs, ūdens kvalitāte pasliktināsies vēl vairāk.
