Latvijā kaut kas notiek tur, kur dzīvo un strādā entuziasti. Ja viņi tērē savu laiku un naudu, deg par savu lietu.
Latvijā kaut kas notiek tur, kur dzīvo un strādā entuziasti. Ja viņi tērē savu laiku un naudu, deg par savu lietu.
Mums tuvu esošā Tērvete tikai pierāda šo tēzi. Viens parasts lauku novads, bet bagāts ar aizrautīgiem ļaudīm. Turienes tūrisma un informācijas centra vadītāja Ilona Šteinberga teica, ka viņiem esot trīs lielas bagātības: vēsture, Anna Brigadere un dabas skaistums. Tomēr tas lielākais dārgums, manuprāt, ir cilvēki… Tērvetes senvēstures pētīšana un tās atraktīva “priekšā likšana” ekskursantiem nebūtu ne iedomājama bez Normunda Jēruma.
Bagāta rotu kolekcija
Tērvetes senvēstures muzeja ekspozīcija vēsta par Zemgales un tās galvenās pils Tērvetes dzīvi dzelzs laikmetā. Te izvietota plašākā un bagātākā zemgaļu rotu atdarinājumu kolekcija, apskatāms Tērvetes pils makets, seno zemgaļu sadzīves priekšmeti un citas lietas. Normunds Jērums pats ekspozīciju iekārtojis, pils maketu veidojis un pat 13. gadsimta zemgaļu valdnieku Viestarda un Nameiša portretus gleznojis, pats arī gids.
Zemgaļi tajos laikos dzīvojuši samērā turīgi, lielākie sudraba krājumi bijuši tieši Zemgalē. Arī rotaslietās ļoti daudz izmantots sudrabs. Zemgaļi aktīvi tirgojušies, medus un vasks bijusi tā ejošākā eksportprece (vasks iztecējis Retumeiropas baznīcās…).
Pats būvē pili
Varonīgi karotāji bijuši zemgaliešu senči – vikingus te neielaida, un vācu krustneši Tērvetes pili tā arī neieņēma… Normunds min skaitļus – tolaik Zemgalē mituši ap 25 tūkstoši cilvēku, bet 14 tūkstoš vācu krusta karotāju Tērvetes pili tā arī nespēja ieņemt.
Normunds netālu no muzejēkas sācis būvēt īstu seno zemgaļu pili. Tādu pašu, kāda tā Tērvetē 13. gadsimtā stāvējusi, līdz 1286. gadā zemgaļi paši to nodedzinājuši, lai netiek krustnešiem. Uzbūvēta senpils vaļņa konstrukcija, kas ir arī apskatāma. Pēc izglītības Normunds Jērums ir gan arhitekts, gan vēsturnieks, nu pārtopot par arheologu. To noskaidrojot, vairs nav jājautā, vai pietiks spēka un zināšanu pils būvniecībai līdz uzvarošām beigām.
Tomēr paliek jautājums par naudu. Kur tās ādere? Tikai paša pelnītie līdzekļi un ģimenes ienākumi, kas tiek tērēti šim vaļaspriekam – Zemgales senvēsturei. Pils celtniecībai nekādu Eiropas projektu naudu nedabūšot. Bet par finansēm Normunds runā vismazāk (tikai tad, kad žurnālisti paši ar šo jautājumu “uzbāžas”). Droši vien daudzu izpratnē viņš šķistu tāds dīvains – par naudas trūkumu nesūkstās, arī valsti un valdību nelamā, vienīgais teikums, kurā jutās sāpe par valsts attieksmi, bija šis: “Lietuvieši ir izcīnījuši, lai viņu Ķērnavas pilskalna kompleksu iekļauj UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, bet mūsu Tērvetes pilskalns ir līdzvērtīgs viņējam…”
Klāt Saules kaujā
Bet tūristiem zemgaļu senvēsture Tērvetē Jērumu ģimenes sniegumā atraktīvi skatāma. Gadā esot ap astoņi – deviņi tūkstoši apmeklētāju. Īpašās dienas, kad šovasar turp vērts aizdoties, – 22. un 23. jūlijs, kad Tērvetē piestās “Latvijas ceļojumu maratons”. Muzejs šajās dienās piedāvās ekspozīcijas apskati, iespēju uzkāpt pie muzeja esošajā skatu tornī. Muzeja sētā būs liela darbošanās: seno zemgaļu tērpu uzlaikošana, izjādes senajos tērpos, fotografēšanās, loka šaušana, kaujas cirvja mešana mērķī u. c. atrakcijas.
Vēl īpašāka diena, kad visi zemgaļi un viņu draugi un atbalstītāji uz Tērvetes muzeju aicināti, būs 12. augusts. Tad būs zemgaļu svētki: muzeja sētā visi varēs darboties dravā, ar medu un ap medu. Būs iespēja vērot Saules kaujas imitāciju (kauja, kurā zemgaļi kopā ar lietuviešiem cīnījās, notika 1236. gadā, tātad ieapaļa jubileja), bet vakarā būs imitēts uzbrukums Tērvetes pilskalnam. Dienas gaitā būs vairāki koncerti, seno zemgaļu tērpu demonstrējumi un citas aktivitātes.
Lietuvā pirms diviem gadiem notika plašas zemgaļu dienas. To svētku laikā Normunds Jērums tika oficiāli ievēlēts par zemgaļu valdnieku. Pārvēlēšanas nav bijušas, tātad valdnieks viņš ir joprojām. Šo ziņu “Bauskas Dzīvei” pavēstīja Dobeles rajona Padomes vecākā tūrisma speciāliste Anita Banziņa. Ja zemgaļu valdnieks aicina zemgaliešus uz svētkiem Tērvetē, laikam jau nevar atteikt.
