No 12. līdz 16. jūlijam Latvijā risinājās starptautiskais folkloras festivāls «Baltica 2006».
No 12. līdz 16. jūlijam Latvijā risinājās starptautiskais folkloras festivāls “Baltica 2006”. Dziesmas un dejas vienoja kopīga tēma “Mūsmājas”. Arī svētku plakātā bija ietverts J. Jaunsudrabiņa latviskais zīmējums “Mūsmājas” no “Baltās grāmatas”. Folkloras kopas dziedāja par dažādiem pienākumiem savā sētā, druvā, laidarā, parādīja tradīcijas un svētku svinēšanas rituālus, darbu paveicot.
Atklāj pirmelementu mūžīgumu
Prātā palikušas trīs svētku dienas – Turaidā, Alsungā, Kuldīgā. Manā atmiņā tās veidojas katra savā krāsā – dzeltenā, zaļā, zilā. Turaidā festivāla atklāšanas dienā katra novada dziedātāji pulcējās dažādās vietās Dainu kalnā pie sava novada galda. Katrs gādāja cienastu, dziedāja, dejoja. Saule karsēja, netaupīdama ne vilnas tautas tērpus, ne aubēs un vainagos apvītas galvas. Vienuviet jelgavnieki, dobelnieki un baušķenieki, kalnā varēja sadzirdēt kurzemnieku un latgaliešu saucienus. Tad kārtīgs lietusgāziens aizskaloja putekļus un sākās atklāšanas koncerts. Svinīgi tika iznesti visu kopu karogi ar “Balticas” karogu priekšgalā. Pēc tam uznāca ārzemju viesi no Ķīnas, Horvātijas, Udmurtijas, Polijas, Norvēģijas, Igaunijas, Lietuvas, “Dūdalnieki” no Anglijas.
Ļoti labi organizēts sarīkojums, kur tika parādīts pirmelementu – uguns, ūdens, zemes, debess – mūžīgums. Helmī Staltas iedziedāts, sākās koncerts. Izvēlētās kopas dziedāja pa dziesmai, viesu kolektīvi sniedza garāku programmu. Ar ovācijām tika uzņemti ķīnieši, poļi. Viņu priekšnesums bija eksotiskāks. Noteikti jāpiemin dziedātāji no Udmurtijas, kas ir saglabājuši savas tautas folkloru. Viņu vidējais vecums ap 70, bet, skanot mūzikai, viesi kustējās pavisam viegli.
Kurzemes novada dienā katrs kolektīvs viesojās citā pagastā. Bauskas folkloras kopa “Trejupe” bija basu novadā pie Gudenieku suitiem. Iepazina šī novada tradīcijas, ēdienus, viesmīlību. Viens no neparastākajiem pārgājieniem bija zaļo kadiķu dabas parkā, kur izieta mazā taka, redzēti milzu kadiķi un augi, kas diemžēl Zemgales meliorētajās pļavās izzuduši. Jauka bija koncertēšana Gudeniekos un Alsungā. Kurzemnieki cienāja ar skābputru, sklandraušiem.
Prezidente izpilda tautasdziesmu
Festivāla noslēguma dienā baudījām Baltijas jūras veldzi Jūrkalnē. Tik stāvu jūras krastu laikam nekur citur neatrast un tik stindzinošu ūdeni arī ne. Horvātu dejotāji pēc Adrijas jūras siltuma šeit sajuta krietnu spirdzinājumu.
Noslēguma koncerts vakarā Kuldīgas estrādē sākās tikai tad, kad ieradās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Folkloristi viņu sagaidīja ar aplausiem. Koncertu ievadīja Zemgales kolektīvu sniegums. Ceraukstes folkloras kopa “Pāri laukam” rādīja senu uguns iegūšanas rituālu. Katrs kolektīvs un viesi sniedza savu labāko priekšnesumu. Prezidente, uzrunājot tautu, izteica domu, ka folkloras kopēji veic ļoti vērtīgu darbu. Viņa pati dziedāja tautasdziesmu par draudzību un mīļu dzīvošanu un aicināja dziedāt līdzi. Prezidente pastāstīja, ka 16. jūlijs ir viņas kāzu 46. jubileja. Pēc tam klātesošos uzrunāja kultūras ministre Helēna Demakova.
Tad, skanot kurzemnieku dziesmai “Tai zemei vajag lietu”, kam pievienojās visu novadu dziedātāji, festivāls izskanēja. Nākamgad “Baltica” notiks Igaunijā.
Paņemot līdzi smaidu ilgākam laikam, trīskrāsu sauli, apvītu tautasdziesmām, atmiņās kavējusies
