«Kad piebraucām autostāvvietā Tērvetē, gar ceļa malu redzējām ejam Sprīdīti, īsts, dzīvs Sprīdītis,» vietējā Tūrisma un informācijas centra vadītājai Ilonai Šteinbergai stāsta kāda žurnāliste.
“Kad piebraucām autostāvvietā Tērvetē, gar ceļa malu redzējām ejam Sprīdīti, īsts, dzīvs Sprīdītis,” vietējā Tūrisma un informācijas centra vadītājai Ilonai Šteinbergai stāsta kāda žurnāliste.
“Nuja, pulkstenis nāk vienpadsmit, viņam sākas darbs, mūsu zirgaudzētājas dēls te strādā par Sprīdīti,” atbild I. Šteinberga. Tērvetes dabas parkā šogad darbojas projekts, ko varētu dēvēt – dzīvie tēli. Apmeklētājus uzņem vai nu Rūķu mamma, vai Sprīdītis, sagaida viesus arī tad, kad viņi no parka takām atgriežas atpakaļ. Īpaši jauka un atraktīva ir Rūķu mamma (arī vietējā tērvetniece). Tas ir fantastisks izgudrojums, kas īstenībā prasa tik maz. Ar kolēģiem runājām, vai tiešām šādus jaunus akcentus, ko, piemēram, Tērvetē ik gadu izdomā klāt, nevarētu arī mūspusē realizēt. Tie paši Lejenieki un Zaķīšu pirtiņa arī kādreiz varētu mazliet atdzīvoties, citādi tur gadiem viss pa vecam…
Labās raganas arī māca gudrībā
Tērvetē dzīvie tēli ne tikai viesus sagaida, tie darbojas arī parka teritorijā. Ne tik sen iekārtotajā Raganu silā buras, jandalējas, bet patiesībā arī dzīves gudrībās ciemiņus māca dzīvas raganas (viņas tur ir vairākas, strādā uz maiņām, bet visas ir labās un mīļās). Kad mūs vasaras ceļi bija aizveduši Raganu silā, par pūcēm, kaķiem mūs nobūra un atkal atpakaļ atbūra ragana Sprigana.
Velna miltu malšana, buršanās, māja uz vistas kājas… un arī plāksnītes ar indīgu augu sarakstiem. Raganas viruma “Ņiprā vellata” vārīšana no it kā trakām lietām (pat mušmirēm), kas pēc tam visiem tiek dots padzerties, lai noteiktu, kas tad īsti dzirā iekšā likts. Un patiesībā noskaidrojas, ka tur ir tik daudz labu zālīšu. Arī mīklas ragana liek minēt. Un tā jautri un dzīvīgi arī jaunas lietas apgūstam. Arī vērtīgas pamācības un atziņas – ragana, piemēram, uzskata, ka “tie, kas dimantus nēsā, ir aizmirsuši, kā tos meklē un atrod”. Interesanti ir ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Divas dienas paies nemanot
Tērvetes dabas parkā ir tik daudz ko skatīt – Iršu dārzs, Pasaku mežs, Rūķīšu mežs, jaunākais projekts – Raganu sils. Nākamais top, tā būs Meža mātes valstība. Tiek uzlabotas, rekonstruētas arī takas, kuru kopgarums esot 23 kilometri, ja visu izstaigā, nākas pāriet arī 20 tiltiņiem.
Koku un augu valsts daudzveidība, dabas skaistums un brīnišķi svaigais gaiss. Tad vēl Annas Brigaderes muzejmāja “Sprīdīši”. Daudz “ekstru” ir Tērvetē.
Šajā nedēļas nogalē, 22. un 23. jūlijā, Tērvetē piestās Latvijas ceļojumu maratons, mūsu rajona iedzīvotājiem vērts turp aizbraukt. Īpaši tiem, kuri kaut pāris gadu Tērvetē nav bijuši, tur pārmaiņas ir ik gadu, jaunumi pārsteigs. Turklāt aizņemtas būs arī divas dienas, jo ir vēl senvēstures muzejs ar skatu torni un pilskalni, par ko “Bauskas Dzīve” rakstīja 17. jūlija numurā, un Dobeles novada grāmatnieku muzejs, kas iekārtots grāmatizdevēja Jāņa Rapas mājās “Ķipos”. Ir izjādes ar zirgiem un Gulbju ezers, pie kura var nakšņot. Pārgulēt var arī viesu mājā turpat parka teritorijā vai arī izmantot gultasvietas Tērvetes sanatorijā (tikai par trim latiem).
***
uzziņai
Latvijas ceļojumu maratons 22. un 23. jūlijā “Tērvetes noslēpumi, pasakas un vēsture…”:
– dabas parks un senvēsture;
– iespējamas izjādes un braukšana zirga pajūgā;
– Gulbju ūdenskrātuve ir interesanta gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem, kā arī sola bagātīgus lomus makšķerniekiem. Izmantojot laivu vai ūdensvelosipēdu, iespējams aizbraukt līdz putnu novērošanas mājiņai ezera vidū, sauļoties, plunčāties, atpūsties speciāli iekārtotos sporta laukumos, nojumēs vai atpūtas mājiņās;
– Annas Brigaderes muzejā “Sprīdīši” radoši konkursi pagalmā bērniem un pieaugušajiem;
– “Ķipos” varēs pārlapot gan vecās, gan jaunākas grāmatas, iepazīties ar ābeču kolekciju dažādās valodās, “melnajā ķēķī” ar neparasto manteļskursteni nobaudīt zupu. 22. jūlijā norvēģu literatūras diena.
