KĀ SAVALDZINĀT VĒLĒTĀJUS. FAKTS: Oficiālais priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām Latvijā sākas 6.jūnijā. Vēlēšanu tuvuma zvans gan jau ieskanējās līdz ar Siliņas valdības krišanu un Kulberga valdības saveidošanu. Priekšvēlēšanu laikā politiskajām partijām, apvienībām un citiem aģitācijas veicējiem ir jāievēro stingri noteikumi un izdevumu limiti. Aģitācijas materiāli tiek uzskaitīti un stingri uzraudzīti. Kategoriski aizliegta slēptā aģitācija (apmaksāti materiāli, kas maskēti kā redakcionāli raksti) un administratīvo resursu izmantošana.
Prātā nāk veca paruna –/ Pārmijā zirgus nemaina,/ Švešvārdu saradies daudz,/ Tagad to par restartu sauc./ Valdības arēnā cita aina – / Latvijas vārtos Kulberga maiņa,/ Bet par vārtu drošību/ Atbildēs katrs ar modrību./ Restarta ilgotais guvums/ Saeimas vēlēšanu tuvums./ Aģitācija pieņemas spēkā,/ Un, lai nekristu grēkā,/ Izpētīs katru kandidātu,/ Kā no parasta kļūt par deputātu./ Monitoros gludas sejas/ Cita citai blakus slejas,/ Zīmē savu pašportretu/ It kā parādību retu./ Klausās Miķelis un Tobis – / Stipri pazīstams ir tonis, / Prātā vēl kāda paruna,/ Bet tā jau cita saruna.
Kāds ir jūsu vērtējums, pārdomas par situāciju, izaicinājumiem pirms vēlēšanām?
Gints Jankovskis, biedrības «Laiks jauniešiem» valdes priekšsēdētājs
Jaunieši – Latvijas tagadne
– Šīs Saeimas vēlēšanas, manuprāt, būs īpaši nozīmīgas, jo politiskā vide ir ļoti mainīga – ar negaidītiem lēmumiem un procesiem, kurus ne vienmēr spēj paredzēt pat pieredzējušākie politikas eksperti.
Pastāv liels risks, ka priekšvēlēšanu laikā dominēs populisms – skaļi saukļi, vienkāršotas atbildes un mēģinājumi sabiedrību pārliecināt vairāk ar emocijām nekā faktiem. Taču šajās vēlēšanās ar to nepietiks. Latvijai ir jārunā par būtiskiem jautājumiem – valsts drošību un aizsardzību, latviešu valodas lomu sabiedrībā, izglītības kvalitāti, reģionu attīstību un lauku skolu nākotni.
Īpaši svarīgi ir saprast, kādu vietu politiskās partijas redz jauniešiem. Pārāk bieži jaunieši tiek saukti par «nākotni», bet praksē viņu viedoklis tiek prasīts pārāk reti. Jaunieši ir mūsu tagadne – viņi jau šobrīd mācās, strādā, iesaistās brīvprātīgajā darbā, veido kopienas, runā par svarīgiem jautājumiem un izjūt politisko lēmumu sekas savā ikdienā. Tāpēc jauniešu līdzdalība nedrīkst būt tikai skaists priekšvēlēšanu sauklis.
Biedrība «Laiks jauniešiem» arī šogad rīkos un vēlētājiem piedāvās diskusiju ciklu ar Saeimas deputātu kandidātiem. ◆
Ingus Pavinkšnis, vēstures skolotājs Skaistkalnē
Liela optimisma nav
– Pirms 15. Saeimas vēlēšanām izveidots jauns ministru kabinets. Līdz šim biju Māra Kučinska darbības atbalstītājs un man patīk, ka viņš ir valdības sastāvā. Iepriekš arī viņš kā valdības vadītājs, manuprāt, labi strādāja. Ļoti svarīgs būs aizsardzības un drošības jautājums, un šeit sagaidu citādāku pieeju, ja arī pēc vēlēšanām būs līdzīga valdība, kā tagad izveidojusies.
Skolu tīkla sakārtošana pagaidām nav atcelta un no iepriekšējiem paziņojumiem un reformām ir pieredze, ka nekas nemainīsies. Nevaru iedomāties, ka šī joma varētu piedzīvot pārmaiņas. Vai dzirdīgas ausis saklausīs lūgumu saglabāt skolas kā kultūras un izglītības centrus laukos? Man liekas, ka tas vilciens iet bez apstāšanās un maz ticams, ka noteiktos skaitļus par izglītojamo skaitu nākamajā Saeimā apstiprinātā valdība gribēs koriģēt.
Jaunajā Saeimā ar katru valsts pārvaldes jomu saistīsies cerības. Jautājums, cik gudri un atbilstoši viņi budžetu dalīs, kā atvēlēs līdzekļus katras nozares uzlabošanai un sakārtošanai. Bet prognozes, ņemot vērā pašreizējos reitingus, nav ar lielu optimismu. Dod dievs, lai balsstiesīgie iedziļinās, lai vērtē, lai atdod balsi pēc paveiktā, nevis balso pēc simpātijām. ◆
Līga Stafecka, domnīcas «Providus» vadošā pētniece
Vēlētāju atbildības laiks
– Priekšvēlēšanu aģitācijas laikā partijas un kandidāti centīsies pievērst sev uzmanību visos iespējamos veidos: uzstājīgāk pārliecinās vēlētājus, ka ir cienīgi tikt ievēlēti Saeimā, kritizēs konkurentus, provocēs konfliktus. Tā ir normāla politiska cīņa par varu.
Ko šajā laikā darīt vēlētājiem? Pirmkārt, tas ir vēlētāju atbildības laiks – izvērtēt, kas paveikts pēdējos četros gados un vai solītāji ir strādājuši godprātīgi. Jo rūpīgāk vēlētāji pildīs vērtētāja lomu, jo kvalitatīvāku priekšvēlēšanu saturu varam sagaidīt.
Otrkārt, kritiski jāvērtē jauno solījumu īstenojamība. Vīzijas politikā ir vajadzīgas, taču jāraugās, vai tiek skaidrots, kā ideju finansēs, uz kā rēķina tas notiks un vai to iespējams paveikt tuvāko divu, četru vai desmit gadu laikā. Jāatceras, ka pret solījumiem, kurus mums patīk dzirdēt, mēdzam būt mazāk kritiski. Treškārt, Latvijā valdības veido koalīcijas, tāpēc jāvērtē, vai partijas solījumam varētu būt atbalsts arī no citiem politiskajiem spēkiem. ◆
Redakcijas sleja
ANITA ROZENTĀLE
Politiskais spiediens saasinās
Priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām Latvijā noteikts no rītdienas, 6. jūnija. Tomēr jau daudz agrāk ikviens pamanījis gan politiķu priekšvēlēšanu izrādīšanos sociālajos tīklos, gan valdības maiņu, gan partiju biļetenus, kas pastkastēs iekrīt ar apbrīnojamu regularitāti – ik pēc četriem gadiem.
Priekšvēlēšanu laikā politiskajām partijām, apvienībām ir jāievēro stingri noteikumi un izdevumu limiti. Mediji, arī «Bauskas Dzīve», nedrīkst pieļaut slēpto reklāmu. Visu reklāmu aicinām apmaksāt un iesniegt redakcijā, izcenojumi pieejami portāla bauskasdzive.lv sadaļā «Politiskā reklāma».
Mūsu laikraksts, kā allaž, par vēlēšanām ziņos un skaidros, publicēs komentārus un viedokļus. Zemgales vēlēšanu apgabalā kandidējošām partijām izsūtīsim «Bauskas Dzīves» jautājumus, kas visiem būs vienādi, lai ievērotu vienlīdzības principu.
Aicināsim uz interviju novadniekus, kuri dzīvo vai strādā Bauskas novadā un startēs uz 15. Saeimu. Diskusijas šoreiz rīkosim ar vēlētājiem – pilsoņiem, kam būs jābalso. Aicināsim paust, ko viņi sagaida no deputātiem Saeimā. Diskusiju dalībnieki jau var pieteikties redakcijā paši. Galvenais nosacījums – lai nav kandidāti vēlēšanās un lai viņiem ir, ko teikt.
Latvija Preses brīvības indeksā noslīdējusi līdz 17. vietai 180 valstu sarakstā no 15. vietas pērn, rāda starptautiskās organizācijas «Reportieri bez robežām» reitings. Politiskais spiediens uz plašsaziņas līdzekļiem Latvijā ir īsta problēma, secināts ziņojumā.
«Katrs nicinošs izteikums par medijiem, katra izvairīšanās no neērtiem jautājumiem un katrs mēģinājums kritisku žurnālistiku pasludināt par politisku uzbrukumu veido vidi, kurā žurnālistu ir vieglāk apklusināt, nogurdināt vai padarīt par ienaidnieku,» tā preses brīvību valstī komentē Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Anastasija Tetarenko-Supe.
Gaidāmo Saeimas vēlēšanu dēļ situācija šovasar varētu saasināties vēl vairāk. ◆
«Bauskas Dzīve» jautā
Sākas priekšvēlēšanu laiks. Kādu solījumu no politiķiem jūs visvairāk gribētu redzēt izpildītu?
Olafs Soloveika, muzeja gids ◆
– Vairāk lai pievēršas reģioniem, nevis tikai pilsētu centriem – lai paskatās uz infrastruktūru un stimulē cilvē-kus palikt laukos, citādi liela daļa zemes aiziet ārzemniekiem.
Aivita Baltruka, skolotāja ◆
– Liela bēda ir skolu jautājumi, tad nu būtu svarīgi, lai skolas saglabātu. Brīnišķīgi būtu, ja politiķi vispār turētu savus solījumus, un jau tas būs daudz!
Marta Purviņa, mācās ◆
– Gribētu, lai sakārto jautājumu par droniem.
Maira Karlsone, skolotāja ◆
– Es vēl neesmu iepazinusies ar deputātu solījumiem – apskatīšos un tad lemšu.
Zigmārs Dunkulis, ēku apsaimniekotājs ◆
– Tas, ka nepiepildīsies neviens no minētajiem, tas ir vairāk kā skaidrs. Saka, ka vajag investīcijas, bet iedzīvotāji to nejūt, tad politiķi varētu piesaistīt investīcijas tā, lai mēs to sajūtam. Vēl svarīgi ir attīstīt reģionus un palīdzēt laukiem un to iedzīvotājiem.
