Algu atšķirība starp tiem pašiem amatiem ministrijās ir pat trīskārša, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma “Panorāma” veiktā analīze.
Raidījums atgādina, ka vairāk nekā gadu ir spēkā nosacījums, ka valsts un pašvaldības iestādēm ir jāpublisko amatpersonu jeb lēmumu pieņēmēju algas. Tomēr praksē to īsteno nelabprāt – vairākkārt izskanējis, ka tas pārkāpjot publiskajā sektorā strādājošo tiesības uz privātumu, tāpēc atalgojumu publisko mēnesi, kā arī tādā formātā, ko nevar nokopēt.
LTV gadu vāca un apkopoja ministriju algu sarakstus, lai datus apstrādātu un analizētu, vai pastāv vienlīdzība atalgojumā.
“Panorāma” secinājusi, ka ministrijās ir dažāda izpratne par to, kādus cilvēkus sarakstā iekļaut. Norma paredz publiskot to darbinieku algas, kuri pieņem lēmumus. Taču pēc ministriju publiskotā secināms, ka šādu cilvēku skaits ir ļoti atšķirīgs. Ir ministrijas, kur lēmumus pieņem daži cilvēki, citās – vairāki desmiti. Piemēram, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) tikai viens cilvēks ir bijis pilnvarots pieņemt lēmumus, bet Ārlietu ministrijā – 191.
Salīdzinot to, ko ministrijas tomēr nolēmušas publiskot, LTV atklājis, ka lielākais vidējais atalgojums ir augstākā līmeņa amatos. Vairāk nekā 7000 eiro vidēji saņem administrācijas vadītāji, kam seko valsts un parlamentārie sekretāri. Šajā topā zemākā alga ir ģenerālinspektoriem – tuvu 5000 eiro.
LTV arī salīdzināja tos pašus amatus dažādās ministrijās. Piemēram, valsts sekretāriem alga atšķiras starp ministrijām.
Augstākais atalgojums šim amatam ir Ekonomikas ministrijā (8639 eiro), bet zemākais – Kultūras ministrijā (4654 eiro).
Tomēr lielākajā daļā ministriju algas valsts sekretāriem koncentrējas ap kopējo vidējo līmeni, kas ir ap 6800 eiro.
Vienlaikus “Panorāma” norāda, ka valsts sekretāra vietniekiem atalgojums atšķiras vēl vairāk nekā valsts sekretāriem. Augstākais atalgojums ir Finanšu ministrijā (virs 8000 eiro), bet zemākais – VARAM (gandrīz 3000 eiro). Tomēr VARAM atalgojums norādīts tikai par nostrādāto laiku, kurā tika pieņemti pārvaldes lēmumi. Kāds ir kopējais atalgojums – nav norādīts.
Lielākajā daļā ministriju šim amatam alga koncentrējas ap kopējo vidējo līmeni (6000 eiro), tomēr vairākās ministrijās atalgojums pārsniedz 6500 eiro, kamēr citās tas ir zem 5500 eiro.
Pēc “Panorāmā” vēstītā, arī departamentu direktoru vidējais atalgojums ministrijām atšķiras. Augstākais atalgojums ir Finanšu ministrijā (nedaudz virs 8000 eiro), bet zemākais – Kultūras ministrijā (3000 eiro).
Lielākajā daļa ministriju alga šajā amatā koncentrējas ap kopējo vidējo līmeni (4314 eiro), tomēr īpaši izceļas Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija, kur atalgojums ir būtiski augstāks nekā pārējās.
Valsts kancelejā raidījumam rakstiskā atbildē skaidro, ka ir noteikta pieļaujamā mēnešalgas amplitūda, taču katra iestāde nosaka darba samaksas apmēru, tāpēc pastāv atšķirības starp tiem pašiem amatiem dažādās ministrijās.
